Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē 2006. gada 3. novembrī plkst. 16.00 tiks atklāta māksliniekam Kurtam Fridrihsonam veltītā izstāde «Klusuma zonā». Izstāde būs skatāma līdz 10. decembrim.
Tagad Kurta Fridrihsona māksla un personība vienlaikus ir gan leģendārs simbols, gan nepazīstama kultūras teritorija. Šā mākslinieka liktenis un mākslas īpašā simbioze allaž, pie visām varām un vienlaikus pati savā būtībā, ir atradusies klusuma zonā.
Klusums kā likteņa būtības kategorija trokšņu pasaulē. Klusuma zona kā fatāla vide K. Fridrihsona mākslā. Klusums kā piektā stihija — pabeigta dzīve, nodzīvots liktenis mākslā, personības kondensācija šodienas interpretācijās. Klusuma zona ir arī tempļa zona, kurā atļauts sastapties ar mākslu.
Kurta Fridrihsona darbu apjoms joprojām ļauj komplektēt neredzētas un pat tematiski noslogotas ekspozīcijas. Klusuma zonā nervs ir Latvijas Okupācijas muzejam piederošo K. Fridrihsona Gulagā tapušo skiču un gleznojumu daļa, kas atklāj, ka mākslas liktenis var tapt ne tikai estētiski izkoptas dvēseles dārzos, bet tajā izšķirīgajā dzīves lauzumā, kad degradēta un pazemota tiek cilvēka brīvība un personības būtība. Izsūtījuma fakts mākslinieka biogrāfijā izrādījies mezgla punkts viņa mākslas tālākajai attīstībai. Sibīrijas darbos rodami to māksliniecisko izteiksmes līdzekļu aizmetņi, kas izplauks tālākajos gados un būs Fridrihsona mākslu raksturojošās kvalitātes.
Izstādē «Klusuma zonā» skatāmas caurviju tēmas un meklējumi Kurta Fridrihsona visa mūža daiļradē.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Hēges zālē inscenētais «Mūzu mājoklis» — asociatīva atsauce uz t. s. franču grupas tikšanās vietu Rīgā pēc Otrā pasaules kara. «Franču grupā» čekisti ieskaitīja un 1951. gadā notiesāja mākslinieku Kurtu Fridrihsonu, dzejnieci, dramaturģi un tulkotāju Elzu Stērsti, tulkotājas Ievu Lasi un Maiju Silmali, skolotāju Eleonoru Sausni un literātu Alfrēdu Sausni, aktierus Irīnu un Arnoldu Stubauus, tulkotāju Skaidrīti Sirsoni, aktrisi un tulkotāju Mirdzu Ersu, aktieri Miervaldi Ozoliņu un tulkotāju Mildu Grīnfeldi. Par apsūdzības formālo iemeslu kalpoja uz Rietumiem neaizbraukušās un uz Austrumiem vēl nedeportētās latviešu inteliģences pulcēšanās dzīvoklī, lai «garīgā bada» apstākļos runātu par kultūras, īpaši franču literatūras un mākslas parādībām, lasītu grāmatas, tostarp K. Fridrihsona no Francijas 1938. gadā atvesto rakstnieka un publicista Andrē Žida grāmatu «Atgriežoties no PSRS», kas bija aizliegta.
Izstādes laikā «Mūzu mājoklī» paredzētas interdisciplināras nodarbes — dzejas un jaunāko tulkojumu lasījumi, K. Fridrihsona intervijas ar T. Sutu Latvijas TV ieraksta, kā arī režisora A. Rozenberga un scenāristes I. Geiles-Sīpolnieces dokumentālās filmas «Sods par sapni» demonstrējumi, pārrunas par aktuālām garīgās dzīves norisēm Latvijā un pasaulē.
Kurta Fridrihsona biogrāfiskie dati
Kurts Fridrihsons dzimis 1911. gada 7. septembrī Rīgā.
1916–1917 — kopā ar vecākiem bēgļu gaitās Dņepropetrovskā.
1918 — atgriešanās Latvijā.
1931–1938 — studijas Latvijas Universitātes Arhitektūras nodaļā (ar pārtraukumiem, glezniecību apgūstot pie V. Purvīša).
1932 — ceļojums uz Franciju, iepazīšanās ar rakstnieku A. Židu;pirmā piedalīšanās izstādē Rīgā, grupā «Astoņi».
1938 — ceļojums uz Franciju, Vāciju, Belģiju, Šveici;
studijas pie mākslinieka A. Derēna.
1939 — personālizstāde Honolulu (ASV).
1939 –1941 — darbs «Valtera un Rapas» grāmatnīcā ārzemju literatūras nodaļā.
1941 — darba gaitu sākums mūža garumā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
1943 — personālizstāde Rīgā; mobilizācija vācu okupācijas armijas Latviešu leģionā.
1944 — iznāk K. Fridrihsona grāmata «Purvītis, Kēnigs, Munks, Mazarēls».
1945 — zīmēšanas skolotājs Ventspilī.
1946 — uzņemts Latvijas PSR Mākslinieku savienībā.
1947–1948 — pasniedzēja darbs J. Rozentāla mākslas skolā.
1951 — apcietinājums un izsūtījums uz Sibīriju (spriedums — 25 gadi lēģerī par Dzimtenes nodevību).
1957 — atgriešanās Latvijā; otrreizēja uzņemšana Latvijas PSR Mākslinieku savienībā.
1958 — darbs pie muzeja ekspozīcijām, grāmatu ilustrēšana, akvareļglezniecība, darbs izdevniecībās.
1961 — iznāk Homēra «Īliada» ar K. Fridrihsona ilustrācijām.
1967 — pirmā personālizstāde pēc izsūtījuma Daugavmalas izstāžu namā; iznāk Homēra «Odiseja» ar K. Fridrihsona ilustrācijām.
1967–1972 — scenogrāfa darbs Raiņa Dailes teātrī.
1970 — iznāk franču mūsdienu dzejas izlase «Es tevi turpinu» ar K. Fridrihsona ilustrācijām.
1974 — pirmā flomāsteru tehnikā veidotā izstāde «Čigāni» Rīgā, Mākslas salonā.
1975 — personālizstāde «Ostas» (kopā ar J. Spalviņu) Lielupes jahtklubā; iznāk «Sengrieķu traģēdijas» ar K. Fridrihsona ilustrācijām.
1976 — personālizstāde «Pasāžas» (ar I. Ziedoņa tekstiem) Aizrobežu mākslas muzejā.
1977 — personālizstāde «Indiāņu gaita» Arhitektu namā.
1978 — personālizstāde «Šopēna tēma» Arhitektu namā.
1982 — personālizstāde «Viesi un pasažieri» Valsts Mākslas muzejā.
1984 — personālizstāde «Jauns darbs» Arhitektu namā; iznāk Eiripīda «Traģēdijas» ar K. Fridrihsona ilustrācijām.
1985 — iznāk K. Fridrihsona un I. Ziedoņa kopdarbs — miniatūrizdevums «Pasāžas».
1986 — personālizstāde «Visur ir būts» Valsts Mākslas muzejā.
1990 — personālizstāde «Pēdas» E. Smiļģa Teātra muzejā.
Mākslinieks piedalījies vairākās izstādēs Latvijas pilsētās, bijušās Padomju Savienības republikās, Skandināvijas valstīs, Polijā, Rumānijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Alžīrijā, Austrālijā, ASV u. c.
30.01.1991. — Kurts Fridrihsons mirst.
1992 — piemiņas izstāde «Vēlreiz» Valsts Mākslas muzejā.
1997 — K. Fridrihsonam veltīta izstāde «Vēstures mirāžas» Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Teksts un biogrāfiskie dati: Gundega Repše