Energoresursu tarifi palielinās inflāciju

FOTO: AFI

Kamēr inflācijas dati jau sāk uzrādīt piezemētāku cenu pieaugumu, lielie enerģētikas uzņēmumi plāno jaunu tarifu pieaugumu. Pirmdien «Latvenergo» izskata nākamā gada budžetu, tajā skaitā arī plānus par tarifu pacelšanu. Savukārt «Latvijas gāze» Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jau iesniegusi tarifu projektu par cenu pacelšanu nākamā gada sākumā līdz pat 36%.

SPRK padomes loceklis Edvīns Karnītis gan uzsver, ka «šobrīd Latvijas gāzes iesniegtajā tarifu projektā nevarot atrast dokumentus, kas pamatotu maksas celšanu, tāpēc par 98% izskatās, ka šos tarifus SPRK nemaz neizskatīs». Taču tas, ka gāzei un arī siltumenerģijai cenas ar laiku vienalga celsies, gan jau esot skaidrs, jo tās plānots pielīdzināt Eiropas līmenim. Par gāzes tarifu pieaugumu Krievijā runājis arī ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, tiekoties ar Krievijas ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministru Germanu Grefu, lai parakstītu ekonomiskās sadarbības līgumu. «Gāzes cenas celsies gan Latvijā, gan pašā Krievijā, jo nepieciešams investēt jaunās gāzes atradnēs, infrastruktūras uzlabošanā un citos projektos,» teica Štokenbergs.

Inflācijai mazināšanās pazīmes

Tajā pašā laikā statistikas dati jau sāk uzrādīt cenu paaugstināšanās tempu piezemēšanos. Septembrī gada inflācija Latvijā bijusi 5,9%, tajā skaitā precēm cenas paaugstinājušās par 5,8%, bet pakalpojumiem — par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt septembra inflācijas līmenis bijis ievērojami zemāks nekā augustā, kad gada inflācija bija 6,8%. «Parex Asset Management» Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norādīja, ka inflācijas līmeņa pazemināšanās nav nekas īpaši pārsteidzošs. Pagājušajā gadā septembra mēneša inflācija bija augsta — 1,5%, un bija pamatotas cerības, ka šogad tāda neatkārtosies, kā tas arī notika. «Pagājušā un šā gada septembra inflācijas dati ir līdzīgi. Turklāt galvenajām septembra produktu grupām, kas ietekmēja inflāciju, — apģērbam, apaviem un izglītībai — šogad cenas kāpušas pat straujāk nekā pērn,» norāda Vaikulis.

Pagaidām krīt uz degvielas rēķina

Pēc viņa teiktā, galvenais un vienīgais iemesls relatīvi zemajai septembra inflācijai bija degvielas un transporta cenu samazinājums. Savukārt tendences pasaules naftas tirgū ir tādas, ka praktiski neiespējami prognozēt degvielas ietekmi uz inflāciju gada atlikušajos mēnešos. Tomēr, ņemot vērā kaut vai gaidāmo komunālo tarifu kāpumu, neesot iemesla cerēt uz būtisku inflācijas samazinājumu gada beigās. Tāpēc «Parex Asset Management» nemaina gada vidējās inflācija prognozi, atstājot to 6,3 līdz 6,5% līmenī.

«SEB Latvijas Unibankas» prognoze arī ir ļoti līdzīga — 6,3–6,4%. Taču bankas Tirgus analīzes daļas vadītājs Andris Vilks norāda, ka, paaugstinoties elektrības un gāzes tarifiem, nākamā gada prognoze ar inflācijas pazemināšanos līdz 5,5% līmenim varētu jau nepiepildīties. Arī Latvijas Banka (LB) norāda, ka septembrī vērotais inflācijas piebremzējums diemžēl nav skaidrojams ar būtisku situācijas uzlabojumu iekšējā tirgū, bet gan ar degvielas cenu atslābumu. «Priecāties par tendences maiņu — strauju inflācijas kritumu — ir pāragri. Tas vērtējams piesardzīgi — kā kritums, ko noteikuši ārējie apstākļi, par kuru ietekmes saglabāšanos nav pārliecības. Tāpēc var uzskatīt, ka šis ir īstais brīdis, lai arī jaunveidojamā valdība pieliktu savu plecu inflācijas tempu samazināšanā, strādājot pie budžeta deficīta samazināšanas,» vērtē LB.

Paliek grūtāk konkurēt

«Pieaudzis risks, ka, nebremzējot augsto inflāciju, tā draud nonākt inerces zonā — izaugsmi apdraudošā algu un cenu spirālē, kurā vieglāk iekļūt, nekā no tās atsvabināties,» — tā LB. «Latvijas IKP temps kļūst arvien atkarīgāks no iekšzemes patēriņa, bet eksporta devums ekonomikas pieaugumā mazinās, jo ārējos tirgos arvien grūtāk konkurēt ar zemāku cenu. Blakus inflācijas samazināšanai, ilgtermiņā jākoncentrējas uz ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanu. Risinājums nav ne viegls, ne ātri sasniedzams — ik gadu palielināms augstas pievienotās vērtības preču ražotāju, eksportētāju skaits, tajā skaitā mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kuri, veicinot konkurenci, palīdzētu risināt ražīguma un strādājošo emigrēšanas jautājumu. Tas ir vienīgais, kā Latvijas ekonomika var nodrošināt arī turpmāku attīstību.

Uz augšu