Runājot par citām «Arsenāla» izvēlēm, tad, maigi sakot, mūsu savdabīgā kinopublika bija pārsteidzoši kautrīga, jo foruma devīze bija – «kino notiek Arsenālā», un otrs devīzes slānis bija – «svešie». Tie, kurus nepazīstam un kāpēc par tādiem tos turam. Vai tā ir mūsu publikas ziemeļnieciskā atturība? Un vai tā bija «Arsenāla» gaišredzība parādīt to, ko Latvijā diezin vai tik ātri varēs redzēt? Un vai tā bija kinointeresentu saintriģēšana, jo mākslas lauks, kas valda mums apkārt ir milzīgs un neaptverams kā šīs tikai 130 Rīgā parādītās filmas, kuras visas nevienam nebija iespējams noskatīties.
Jā, augsts uzstādījums, bet «Arsenāla» apmeklētāko filmu top 10 ir šāds:
Ierobežojums zīmēšanai 9 (Drawing Restraint 9, režisors Matthey Barney)
Smilšu nams (Casa de Areia, režisors Andrucha Waddington)
Bezrūpīgais braucējs (Easy Driver, režisors Dennis Hopper))
Uzreiz paradīzē (Paradise Now, režisors Hanu Abu-Asad)
Visi neredzamie bērni (All The Invisible Children, režisors Mehdi Charef, Emir Kusturica)
Melnā kaste (režisorsJurģis Krāsons)
Es un Tu un visi pārējie (Me And You And Everyone We Know, režisore Miranda July)
Ibērija (Iberia, režisors Carlos Saura)
Svētā sirds (Cuora Sacro, režisors Ferzan Ozpetek)
Mirstošais gulbis (Umirayuschiy Lebed, režisors Yevgeny Bauer)
Protams, tops ir veidots pēc ieņēmumiem, bet tas nenozīmē to, ka publika kases negāza uz Ežēna Grīna retrospekciju, dokumentālo filmu programmu, vakara filmām, 60. un 70. gadu amerikāņu filmām un citām programmām.
Savdabīgs fakts – abonementu interesenti neizvēlējās «Arsenāla» arheoloģijas filmas, jo no trīspadsmit foruma zelta fonda izlozes kārtībā rādīja tikai astoņas, bet seansi tik un tā bija ļoti labi apmeklēti. Forumu austrumu kodu prezentēja atklāšanas lente «Aizmugure» (režisors Jafar Panahi) un intriģējošā programma «Smilts ģeometrija».
Nākamais «Arsenāls» notiks 2008. gadā. Vai mums pa kājām mētāsies pērles, to atbildēt zina tikai tuksneša smilšgraudu sanoņa vējā.
