Vides piesārņojums var veicināt saslimstību ar krūts vēzi

Pētījumā teikts, ka vairāk nekā puse no krūts vēža saslimstības gadījumiem nav izskaidrojumi ar dzīves stilu izvēlēm vai ģenētisko mantojumu. Viens no faktoriem, kas var palielināt iespējamību iegūt šo slimību, ir hormonus noārdošās sintētiskās vielas. Šīs vielas var būt dažādu preču sastāvā, sākot no bērnu barošanas pudelītēm un citiem plastmasas izstrādājumiem, līdz pat kosmētikai. To plašās izmantošanas dēļ šīs vielas nokļuvušas arī vidē, no kurienes tās var nonākt cilvēku organismos.

Vēža pētnieki ir atzinuši, ka palielināts estrogēna daudzums organismā palielina krūts vēža saslimšanas risku. Sintētiskās vielas, kas tika analizētas pētījumā, pēc savām īpašībām ir līdzīgas estrogēnam - var teikt, ka tās imitē estrogēnu. Šādā veidā tiek mākslīgi palielināts estrogēna daudzums ķermenī, kas attiecīgi var palielināt riskus. Pētījuma autors atsaucas arī uz nesen Spānijā veiktu pētījumu, kurā secināts, ka krūts vēža saslimstības risks ir saistīts ar to, cik daudz sintētisko estrogēnu ir nonākuši cilvēka ķermenī.

Līdzīgi kā citi vēža riski, to ietekme uz veselību ir individuāla. Sintētiskais estrogēns var atstāt ietekmi uz veselību divās situācijās. Pirmkārt, tas var darboties kā «kokteiļa efekts» – cilvēkam vienlaicīgi saskaroties ar dažādām estrogēnus imitējošām sintētiskajām vielām. Otrkārt, saskaroties ar dažām sintētiskajām vielām brīžos, kad ķermenis ir īpaši jūtīgs pret tām, tas ir, meitenes auglim attīstoties vēl mātes ķermenī un meitenei sasniedzot pubertātes vecumu.

Tā kā cilvēkam pašam ir grūti izvairīties no potenciāli bīstamās vielas saturošiem produktiem, nepieciešams stingri regulēt tādu sintētisko vielu izmantošanu, kas var izraisīt hormonālās sistēmas attīstības traucējumus. Nav pieļaujams, ka šādas vielas varētu nokļūt ikdienā plaši izmantotās precēs. Šo iemeslu dēļ vides aizsardzības organizācijas, t.sk., WWF un Pasaules Dabas Fonds pieprasa šādu vielu izmantošanas pārtraukšanu.