Lai gan partijniekiem ir ko pasvīst, gatavojoties kongresiem, sapulcēm un citām aktivitātēm, neviena partijas valdes persona par to atalgojumu nesaņem, uzsverot, ka viņi strādā idejas vārdā un nenoņemas ar darbā iekārtošanu. Vienīgais izņēmums ir «Jaunais laiks», kurā regulāru samaksu par darbu saņem tās vadītājs Einars Repše.
Repše vada par maksu, Pliners — idejas vārdā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vadīt partiju nav joka lieta, bet vai tas ir izdevīgi? Kā apstiprina vairāku varas partiju priekšstāvji, alga par politiskās organizācijas vadīšanu nevienam valdes pārstāvim, nedz arī partijas vadītājam netiek maksāta. Vienīgais izņēmums ir «Jaunais laiks» (JL), kuras vadītājs Einars Repše par politiskajām aktivitātēm praties gūt arī kādu labumu ne tikai baudā, bet arī naudā.
Ideju par algas piešķiršanu partijas vadītājam JL valde atbalstījusi šā gada sākumā — trīs mēnešus pēc tam, kad Repše atstājis ministra posteni Aizsardzības ministrijā. JL preses sekretārs Sandis Sabajevs informē, ka partijas vadonim noteikta mēnešalga, kas līdzvērtīga ministra atalgojumam. Aptuveni rēķinot, tie ir 2000 latu mēnesī. Tukšā nav palicis arī partijas ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, kuram, pēc amatpersonas deklarācijas spriežot, pērn gada laikā piešķirta gan visai pieticīga summa — 1000 latu.
Krietni lielāku summu — 2600 latu — pagājušā gada laikā saņēmis Tautas partijas ģenerālsekretārs Aivars Tiesnesis.
Nauda nav galvenais
Gandrīz visām partijām izdevumi saistās ar sava biroja uzturēšanu, biroja atbildīgās personas, sekretāres un grāmatveža algošanu. Šajā jomā izceļas PCTVL — tai visas partijas aktivitātes birojā notiekot bez atlīdzības. «Neviens partijā atalgojumu nesaņem. Strādājam tikai idejas vārdā,» skaidro PCTVL priekšsēdētājs Jakovs Pliners. Savukārt LSDSP Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā iesniegtajā deklarācijā par partijas bilanci pērn norādījis vienus no lielākajiem algu tēriņiem partiju vidū — 79 347 latus. Interesantākais tas, ka PCTVL nealgo pat ģenerālsekretāru. Ansis Dobelis, kurš šo amatu uzņēmies pēdējos mēnešus, skaidro, ka partijas algoto darbinieku vidū ir preses sekretārs, biroja sekretāre un grāmatvede, kā arī dažādu projektu vadītāji. Dobelis atzīst, ka, viņaprāt, partijas vadītājam un ģenerālsekretāram vajadzētu noteikt atalgojumu, ja viņu iniciatīva partijā ir vienīgais darbs, taču diemžēl politiskā organizācija neesot tik bagāta, lai atrastu tam līdzekļus.
Naudas taupīšana bijis galvenais iemesls, kāpēc no ģenerālsekretāra algošanas atteikusies arī TB/LNNK. Juris Saratovs, kurš veic šo pienākumu septiņus gadus, stāsta, ka pirmajos gados saņēmis nelielu aldziņu, bet vēlāk partija izlēmusi taupīt naudu. Amatpersonu deklarācijā redzams, ka pirms trim gadiem partija ģenerālsekretāram gadā samaksājusi 4795 latus. Pērn partija algotajiem darbiniekiem kopumā atvēlējusi gandrīz 4000 latu.
Līdzīgi kā Eiropā
Pēc panākumiem vēlēšanās par sava štata papildināšanu, kas izskatītos kā reģionālo pārstāvniecību veidošana, domā Tautas saskaņas partija. Tās ģenerālsekretārs Aivars Bergers «Vakara Ziņām» skaidro, ka patlaban tiek algotas trīs personas — grāmatvedis, preses sekretārs un sekretārs, mēnesī tam atvēlot apmēram 600 latu. Ģenerālsekretāra iekļaušana algotajos posteņos gan neesot paredzēta, zina stāstīt Bergers, piebilstot, ka pats nodarbojas ar uzņēmējdarbību, tāpēc atmaksas jautājums partijā viņam nav aktuāls.
To, ka partija nav darbā iekārtošanās birojs, bet gan pienākumi sabiedriskā kārtā, norāda LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis. Tiesa gan, uz biroja vadītāju un sekretāri tas neattiecoties, taču pārējās personas algotas netiek. Partijas statūti gan paredzot ģenerālsekretāra posteni, taču patlaban šo amatu neviens neieņem, stāsta Vaikulis.
Politiķi un partijas biedri Latvijā darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. «Neesmu dzirdējis, ka Latvijā valdes locekļi kādā politiskajā organizācijā par darbu saņemtu atlīdzību. Līdzīgi arī citās valstīs ir algotie darbinieki — ģenerālsekretāri, partiju vadītāju vietnieki, kuri nodarbojas ar ikdienas organizatorisko darbu, strādājot pilnu slodzi, un vēlētās valdes personas, kuras nemēdz būt atmaksātas no partiju puses. Lieta tāda, ka partiju vadītāji Eiropā parasti ir kādā politiskā amatā, par kuru saņem arī algu,» skaidro politologs Jānis Ikstens.