Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8994670t1h6613.jpg)
«Neiromārketings ir jauna mārketinga disciplīna, kas, izmantojot cilvēka smadzeņu skenēšanu, ļauj saprast, kā cilvēka – potenciālā klienta – prāts reaģē uz reklāmu, brendu vai produktu,» stāsta mediju aģentūras «PHD Estonia» vadītājs Džeimss Baginskis.
Latvijā, kur mediju aģentūras tīkla «PHD - Europe» pārstāvniecība «PHD Latvia» nodibināta pagājušajā mēnesī (tā ietilpstot starptautiskajā mediju aģentūru grupā «OMG» (OmnicomMediaGroup)), Dž. Baginskis viesosies nākamnedēļ, lai piedalītos reklāmas un mārketinga jautājumiem veltītajā konferencē «Wazzap?2007».
Patīk vai nepatīk?
Neiromārketings esot jauna mārketinga disciplīna, kas izmantojot vadošos atklājumus medicīnas tehnoloģijās un neiropsiholoģijā un pastāvot kopš 90. gadu beigām.
«Šīs disciplīnas mērķis ir labāk saprast, kā prāts reaģē uz reklāmu, brendu un produktu. Proti, ar īpašas aparatūras palīdzību tiek pētīts, kā dažādas cilvēka smadzeņu daļas reaģē uz kādu jaunu produktu. Eksperti izvērtē, vai jaunais produkts atstāj iespaidu uz to smadzeņu daļu, kurā notiek analītiskie procesi, vai uz to, kas atbild par īslaicīgo vai ilglaicīgo atmiņu, vai arī uz to smadzeņu daļu, kas atbild par emocijām vai koncentrēšanos.
Izmantojot citas mārketinga metodes, piemēram, t.s. fokusgrupu pētījumus, patērētāju atbildes uz mārketinga speciālistu jautājumiem ne vienmēr saskan ar turpmāko rīcību, savukārt neiromārketinga metode ļauj izslēgt minējumus par to, cik patiesas vai nepatiesas ir respondenta atbildes, un tādējādi samazina kļūdas secinājumos un tālākās mārketinga stratēģijas izstrādē.
Šie pētījumi, piemēram, ļauj secināt, vai cilvēkam tik tiešām patīk jaunais produkts vai arī viņš tikai, piebalsojot citiem, saka, ka produkts viņam patīk, lai arī patiesībā domā ko citu, vai jaunā produkta dizains uzrunā potenciālo klientu vai atstāj vienaldzīgu u.tml. Piemēram, ja Latvijā kāds uzņēmums sāktu jauna produkta pārdošanu, ar neiromārketinga metodi eksperti varētu ļoti precīzi noteikt, kuras cilvēka smadzeņu daļas ir nepieciešams stimulēt, lai potenciālajiem klientiem radītu īstās asociācijas ar brendu, kā arī noteikt, kurus plašsaziņas līdzekļus labāk izmantot mērķa sasniegšanai,» skaidro Dž. Baginskis.
Pelnīt efektīvāk un vairāk
Neiromārketings ir diezgan jauna sfēra, tāpēc Dž. Baginskis to nesauktu par populāru. Viņš norāda, ka Eiropā šo metodi klientu pētījumos izmantojušas tādas kompānijas kā «Unilever», «Ford» un «Daimler Chrysler».
«Biznesā cilvēki vienmēr meklē veidus, kā pārdot efektīvāk. No šā skatu punkta neiromārketings ir galvenais progresa un attīstības līdzeklis, un, kā jau lielākajai daļai ar biznesu saistītajām lietām, arī neiromārketinga uzdevums ir ienākumu palielināšana. Piemēram, Unilever izmanto prāta skenēšanu, lai redzētu, kā patērētāji reaģē uz jaunu iepakojumu. Izprotot, kuras smadzeņu daļas tiek stimulētas un kādas funkcijas šīs daļas kontrolē, Unilever pieņem daudz kvalitatīvākus un precīzākus lēmumus. Mūsu industrijā reklāmas kampaņai izvēlētais kanāls var būt tā lielā atšķirība, kas nosaka panākumus vai arī pretējo – izgāšanos – pareizi iztērētu vai vējā nomestu naudu,» norāda Dž. Baginskis.
Apvienojumā ar citām metodēm
Viņš uzsver, ka neiromārketinga popularitāte aug. «Ja jūsu konkurents izmanto neiromārketinga metodi, bet jūs ne, tad jūs esat neizdevīgākā pozīcijā, līdzīgi kā zinātnieks, kas nav informēts par jaunākajiem pētījumiem,» uzskata Dž. Baginskis.
Viņaprāt, neiromārketinga paņēmienus vislietderīgāk ir apvienot ar citām pētniecības metodēm. «Paļauties tikai uz prāta skenēšanu, lai pieņemtu lēmumus mārketingā, ne vienmēr būtu pareizi. Tas ne vienmēr radītu vēlamos rezultātus, jo pastāv arī daudz un dažādu citu faktoru, kas jāņem vērā, piemēram, cilvēka intuīcija,» saka Dž. Baginskis.