Pludmalē izskalots pusdzīvs ronēns. Kā rīkoties?

TVNET
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rīgas Zoodārzā šonedēļ nogādāti jau divi Latvijas pludmalē izskaloti ronēni. Vienam no tiem ķermeni klājušas daudzas dziļas, strutojošas brūces un to nācās iemidzināt, bet otrs pagaidām padzīvosies Zoodārzā. Speciālisti brīdina, ka tuvākajā laikā gaidāmi arī citi līdzīgi gadījumi, un, tā kā tuvojas Lieldienas ar jauku un siltu laiku, kad daudzi cilvēki izvēlēsies pastaigu pa jūras krastu, brīvdienās noderēs šie padomi, kā rīkoties, pludmalē sastopot izskalotu mazu un baltu vai puspelēku ronēnu.

Liedagā pamanīts roņu mazulis! Kā rīkoties?

NAV jāuztraucas:

Ja ronēns nikni rūc, ir apaļīgs un ņiprs, to vēl klāj balta pūka un kopumā tas izskatās labā kondīcijā, tas nozīmē, ka liedagā tie parasti atpūšas vai sildās. Lai arī tas izskatās pamests, kaut kur tuvumā ir māte, kas gādā barību. Roņu mazulis viens pats un bez ēšanas var iztikt vairākas diennaktis.

Ja ronēnam baltās, garās pūkas vietā jau sāk parādīties vai to jau pilnībā klāj īsa, pelēka vilna, tas ir aptuveni mēnesi vecs. Četru nedēļu vecumā māte jauno roni pamet, baltā pūka sāk izkrist un viņš dodas patstāvīgā dzīvē jūrā.

Jāizturas atbildīgi

Turies nostāk,

neradi roņu mazulim lieku stresu. Dodies prom.

Nedzen ar balto pūku klātu roni jūrā.

Šis apspalvojums vēl nav piemērots peldēšanai, un viņš var nosalt.

Neaiztiec!

Ronēns aizsargājoties var iekost! Kodums var nesadzīt pat vairākus mēnešus.

Ja ronēnam ir acīmredzamas brūces vai ievainojumi, jāmeklē palīdzība! Sazinies ar Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 29198590 – tās speciālisti palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu.

Ikviens, kurš pludmalē atrod roņu mazuli, tiek aicināts nedzīt viņu ūdenī, nekaitināt un nebaidīt.

Liels lūgums piesiet suņus pavadās, jo diemžēl nereti zoodārzā nonāk roņu bērni ar kostām un plēstām brūcēm…

Par sastapšanos informējiet Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistus pa tālruni 29198590. Viņi sazināsies ar reģionālajiem vides inspektoriem, kuri pieņems lēmumu, ko darīt tālāk – vai atstāt piekrastē, vai nogādāt zoodārzā. Pašiem ronēnu pārvietot aizliegts!

Rīgas Zoodārzā gandrīz katru gadu tiek nogādāti Latvijas piekrastē nokļuvušie roņu mazuļi, galvenokārt pelēko roņu mazuļi. Pērn tie bija seši pelēkie roņi un viens pogainais ronis. Ir bijuši gadi, kad tika atvesti 12-16 mazuļi. Pārsvarā tie bija novārguši un/vai savainoti. Pateicoties zoodārza darbinieku pūlēm, lielu daļu «bēdubrāļu» izdodas izbarot mākslīgi. Daļa izaugušo roņu nonāk citos zooloģiskajos dārzos vai okeanārijos, savukārt pārējie tiek atlaisti brīvībā Baltijas jūrā. Trīs pērn izbarotie pelēkie ronēni devās uz Maskavas zoodārzu, divi pelēkie ronēni izlaisti Baltijas jūrā, viens pogainais ronēns aizbrauca uz Poliju. Jūras piekrastē nokļuvušo ronēnu izbarošanu Rīgas Zoodārzā jau vairākus gadus atbalsta Ventspils pilsēta.

Baltijas jūrā mīt trīs sugu roņi, no kurām divas ir satopamas arī mūsu piekrastē.

Visbiežāk sastopams ir pelēkais ronis. Tas ir augumā lielākais Baltijas jūras ronis. Aukstās ziemās mātītes mazuļus laiž pasaulē uz ledus. Tur tiem ir liela platība un maza savstarpējā konkurence.

Mazos nomaldījušos ronēnus šādos gados ļoti reti var sastapt Latvijas «lielās jūras» piekrastē no Kolkas līdz Papei,

kā arī tālāk uz dienvidiem Lietuvas teritorijā. Rīgas līcis parasti ir aizsalis. Siltās ziemās, kad ledus ir maz un līcis nav aizsalis, roņu mātēm mazuļi jālaiž pasaulē Igaunijas neapdzīvotajās salās vai uz tuvumā esošā ledus. Tur konkurence ir lielāka ierobežotās platības dēļ. Pūšot spēcīgiem ziemeļu vējiem, mazie ronēni nonāk līča piekrastē no Ainažiem līdz Kolkai.

Retāk sastopams Baltijas jūrā ir augumā vismazākais – pogainais ronis. Šī suga vairāk uzturas jūras ziemeļu daļā. Mazuļi dzimst uz ledus vai arī piekrastē.

Trešā suga ir plankumainais ronis, kas uzturas Baltijas jūras dienvidrietumu daļā. Latvijā novēroti tikai divas reizes.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu