Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunajā Rīgas teātrī skatāma Ilzes Rudzītes iestudētā Adama Rappa luga «Cēlgāzes».
«Kādas ir zilās? Nu, zilās ir tā kā zilās... It kā tur iekšā sēdētu mazs vīriņš un spēlētu ermoņikas...» Kāda ir dzīve neko nesasniegušiem trīsdesmitgadniekiem loderiem, kuri to vien dara, kā tup savā dzīvoklī un šad tad pagrābj pa kādai zilajai, rozā vai dzeltenajai... «Mēs iestudējām šo lugu, jo tā ir par mums: aktieriem, māksliniekiem, mūziķiem, kas meklē, kā izvairīties un nekalpot idiotiskiem stereotipiem, masu psihozei,» stāsta režisore Ilze Rudzīte. «Kurš var pateikt, kā izdzīvot, saglabājot sevi? Cik tālu var iet, lai nepaliktu par inertu gāzi?» Dienas paiet, pārvietojoties pa dzīvokli un pat ne reizes nepieskaroties grīdai, guļot apakšbiksēs un pa brīdim izdvešot «Springfīlda», klaiņojot pa vietējiem parkiem un nesot mājās dažādus krāmus no mājas pagraba vai domājot, kā nozagt kaimiņam televizoru. Lugas varoņi – četri līdzgaitnieki, izbijušie grupas biedri – nepazīst mums zināmās saprāta robežas. Tomēr viņi nepārstāj just un saglabā pretspara domu, lai arī brīžiem nepieciešams, lai kāds pasaka «viens, divi, trīs», lai varētu piecelties kājās.
Gluži kā superspilgts pretstats pie viņiem ierodas kaimiņš Grejs. Smalkais. Finanšu pasaules noslogotais dīvainis, vientuļnieks. Asprātīgi un pārsteidzoši reālistiski uzrakstītais lugas materiāls parāda divas galējības. Lai nevienam nebūtu šaubu, ka arī četri dīkdieņi nav kļūdījušies savā izvēlē. Neviens nav nepareizs. Bet kurš ir laimīgāks un godīgāks pret sevi?
Lugas «Cēlgāzes» autors Adams Rapps ir Ņujorkas jaunais dramaturgs. Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu (bet varbūt arī tieši otrādi!), viņš ir uzvedumā atainotās grupas «Less» biedrs. Studējis dramaturģiju, vairāku romānu un lugu autors. 2005. gadā debitējis kinematogrāfā kā filmas «Ziema aiziet» («Winter Passing») režisors. «Lugas esence ir par to, kā mēs pārstājam just un sākam zaudēt saikni ar sevi,» par «Cēlgāzēm» stāsta A. Rapps. «Kad man tuvojās trīsdesmit, es jutu, kā pakāpeniski sabrūku. Un tas kļuva toksiski. Nosaukumam izmantots ķīmijas termins. Cēlgāzes ir inertas gāzes, kuras nav iespējams ne ar ko savienot.«
Jaunā Rīgas teātra aktieru spēja precīzi iejusties tēlos un Adama Rappa vienkāršā, taču apbrīnojami trāpīgā luga rada gluži vai dokumentālu noskaņu. Ir daudzi, kuriem, vērojot uz skatuves notiekošo, pat smiekli nenāks (lai arī varoņu izdarības ir itin komiskas) no «reiz tā ir bijis» vai «tas kaut kur ir redzēts» sajūtas. Jāsaka gan, ka izrāde pilnīgi noteikti nav domāta skatītājam ar vājiem nerviem...
***
UZZIŅA
- Režija: Ilze Rudzīte.
- Adama Rappa oriģināldramaturģija.
- Lomās: Ivars Krasts, Varis Piņķis, Edgars Sāmītis, Gatis Gāga, Andris Keišs un Edvarts Alberts.
- Mākslinieks: Kristians Brekte.
- Mūzika: Ainis Rudzītis.
- Izrādes garums aptuveni 2 stundas bez starpbrīža.