Uzturējos Lielbritānijā – studēju un strādāju. Vispirms veicu pagaidu darbus dažādās ēstuvēs. No pagājušā gada septembra līdz šā gada jūlijam dārza preču veikalā biju konsultants. Šo darbu ieguvu, atsaucoties uz avīzē ievietotu sludinājumu. Sanāca, ka darbu meklēju kādus divus mēnešus. Tā nu darba tirgu Lielbritānijā iepazinu visai labi un vēlos dalīties savā pieredzē.
Strādnieku pa pilnam
Daudziem šķiet, ka nav nekā vieglāka kā atrast darbu Anglijā, taču pretendentu uz vienkāršajiem darbiem ir daudz gan pašu angļu, gan austrumeiropiešu iebraucēju vidū.
Pēc jaunākajiem datiem, līdz 2006. gadam Lielbritānijā bija ieradušies 427 tūkstoši darba meklētāju, galvenokārt cilvēki vecumā līdz 30 gadiem no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ir arī aplēses, ka kopā ar nelegāli strādājošajiem iebraucēju skaits pārsniedz 600 tūkstošus. Tādēļ daudzās jomās, kā celtniecība, noliktavu apkalpošana, mazumtirdzniecība, darbu gan var atrast, taču ne uz pilnu slodzi, un arī samaksa būs tikai nedaudz virs minimālās algas.
Bez sava numura nevar
Latvijas masu medijos raksta, ka sākotnēji tikai trīs vecās ES dalībvalstis – Zviedrija, Īrija un Lielbritānija – bija atvērušas savu darba tirgu. Tas tikai daļēji atbilst patiesībai, jo Lielbritānijā joprojām jaunajiem darba meklētājiem ir obligāti jāreģistrējas un jāsamaksā valsts nodeva 70 mārciņas, kā arī jāiegūst sociālās apdrošināšanas numurs. Šo numuru var iegūt tikai tad, kad jau atrasts darbs, jo uz vietējo nodarbinātības dienesta jeb «Jobcentre» filiāli jānes izziņa no darba devēja, taču daudzi darba devēji jau sludinājumos pieprasa norādīt sociālās apdrošināšanas numuru kā pierādījumu tam, ka darba meklētājam ir tiesības strādāt Apvienotajā Karalistē. Šis apstāklis var sarežģīt darba meklējumus. Numurs nepieciešams arī, lai nodarbinātības dienesta datu bāzē meklētu vakanci. Viena izeja ir pieņemt pirmo darba piedāvājumu, lai cik tas būtu nepievilcīgs, un iekļūt apritē. Taču pastāv drauds sevi ierakstīt noteiktā, piemēram, apkopēja, kategorijā, no kuras vēlāk grūti izkļūt. Potenciālie darba devēji pievērš uzmanību CV rakstītajam, bet viņiem ir maz iespēju pārbaudīt to pareizību, it sevišķi par iepriekšējām darbavietām Latvijā. Kāds mans paziņa, izpušķojot savu CV, turpināja darbu noliktavā, taču vairs ne par krāvēju, bet nu jau ērtā ofisā.
Veikali un sludinājumi avīzēs
Darba meklēšanas iespējas ir loti dažādas, taču ne visas vienādi efektīvas. Došanās uz potenciālo darbavietu var būt auglīgs variants, ja esat nolēmis strādāt mazumtirdzniecībā vai apkalpojošā sfērā, bet tikai ar noteikumu, ka izvēlētais veikals nav plašākas ķēdes daļa vai nepārstāv «John Lewis» vai «Waitrose» firmas. Šādā gadījumā jaunu darbinieku pieņemšana, visticamāk, būs visai garš un formalizēts process ar nebeidzamu pieteikumu formu pildīšanu.
Vietējās avīzes caurlūkošana var būt veiksmīga, taču tajās lielākoties tiek reklamētas vakances, kas nav piemērotas jauniem un nepieredzējušiem iebraucējiem. Ja tomēr avīzē ir atrasts kāds saistošs darba sludinājums, tad ar zvanīšanu un pieteikšanos nedrīkst kavēties, jo arī citu pretendentu netrūkst.
Aģentūras – pagaidu variants
Ļoti populārs darba meklēšanas veids ir izmanot aģentūru pakalpojumus, tomēr šeit ir jānošķir Latvijas un Lielbritānijas aģentūru piedāvājums. Turklāt Latvijas darbā iekārtošanas firmu sniegtie pakalpojumi ir uzticamāki, ja mērķis ir atrast pilnas slodzes darbu. Vienīgais mīnuss ir tas, ka šis pakalpojums ir diezgan dārgs, taču sākotnējais ieguldījums, kas var būt vairāki simti latu, parasti atmaksājas. Lai arī nelegālo darbā iekārtošanas firmu bums ir beidzies, svarīgi ir pārbaudīt, vai izvēlētā firma ir licencēta – to var izdarīt Valsts nodarbinātības aģentūras mājas lapā.
It kā loģiski šķiet – kāpēc nedoties uz Lielbritāniju un tad meklēt darbu caur aģentūrām? Atbilde ir vienkārša – Lielbritānijas darbā iekārtošanas firmas lielākoties ar darbiniekiem nodrošina uzņēmumus, kuri saskārušies ar īslaicīgu darbaspēka deficītu. Tas nozīmē, ka divas dienas nedēļā būs darbs, bet pārējo laiku sēdēsi kā uz adatām, gaidot telefona zvanu, ko saņemsit, ja kāds būs saslimis, negaidīti neieradies vai tamlīdzīgā situācijā. Firmas, kas nodarbojas ar iekārtošanu pastāvīgā darbā, lielākoties nestrādā ar vakancēm, kas interesē gados jaunus un nepieredzējušus austrumeiropiešus. Aģentūru haltūras, protams, var apvienot ar pilnvērtīga darba meklēšanu.
Minimālā alga un nodokļu sistēma
Lielbritānijā tikai nesen ieviesta minimālā alga, taču gandrīz katru gadu tā tiek pārskatīta un paaugstināta. Pašreizējā likme ir 4,25 mārciņas (apmēram tikpat latu) stundā personām, kas nav sasniegušas 21 gadu, un 5,05 mārciņas personām, kas vecākas par 21 gadu. Taču daļa firmu, lai ietaupītu uz grāmatvedības izmaksām, arī jauniešiem maksā pieaugušo likmi. Jārēķinās, ka, nekvalificētu darbu veicot, alga nebūs daudz augstāka par minimālo, turklāt jāņem vērā, ka par kvalificētu darbu tiek uzskatītas santehniķa, elektriķa un tamlīdzīgas prasmes. Latvijas vidusskolas diploms, angļu valodas zināšanas vai datorprasme diez vai būs īpašs pluss – tās ir pamatprasības. Anglijā atšķirībā no Latvijas pastāv progresīvā nodokļu sistēma, tas nozīmē – jo vairāk kāds pelna, jo lielāku daļu no saviem ienākumiem atdod nodokļos. Pelnot līdz 2150 mārciņām gadā, jāmaksā 10% ienākumu nodoklis; ja ienākumi pārsniedz 2150 mārciņas, ietur 22%. Bet, ja ienākumi pārsniedz 33 tūkstošus, tad par daļu, kas augstāka par šo slieksni, nodokļa likme būs 40%. Protams, vēl jānomaksā sociālais nodoklis, kas gan ir sarežģīti aprēķināms un katram individuāls.
Reģistratores un IT speciālisti
Daļa latviešu, kas Anglijā jau kādu laiku strādā, vairs neveic vienkāršos darbus, bet ir nodibinājuši savu uzņēmumu. Piemēram, meitenes, kas labi runā angliski, var izdevīgi iekārtoties darbā par reģistratorēm, jo Lielbritānijā pakalpojumu sfērā ir daudz mazu uzņēmumu. Pieprasīti ir arī informācijas tehnoloģiju speciālisti.
Vislabāk, protams, uz ārzemēm doties strādāt caur labiem draugiem vai radiniekiem, kuri tur jau ir iekārtojušies un atraduši brīvu darbavietu. Tiesa, aizvien mazāk Lielbritānijas darba devēju ielaižas šādā darbinieku organizētā strādnieku piesaistē, jo tagad darbaspēka gana daudz, lai neviens vairs nevēlētos uzņemties atbildību par nelegāli strādājošu ģimeni. Tomēr, pirms dodaties uz Lielbritāniju, atcerieties, ka lielākā daļa aizbraucēju kaut kā darbā iekārtojas, bet nereti Londonā klaidoņu starpā dzirdama arī latviešu valoda.
Meklē darbu Lielbritānijā caur internetu:
Labas datubāzes ir nacionālajiem laikrakstiem: