Pēc dažām dienām, 1. novembrī, uz «Arēnas Rīga» skatuves kāps amerikāņu tīņu elks – dziedātāja Pink. Spriežot pēc biļešu tirdzniecības datiem, šajā koncertā nebūs vietas, kur adatai nokrist. Ja nu vienīgi sēdvietās, jo kurš gan šo trakulīgo dziedātāju klausās sēdus!
Pink neļaus sēdēt
Koncertaģentūras FBI vēstījumos par biļešu tirdzniecību uz trešdien ieplānoto Pink koncertu bija salasāms neslēpts prieks: vienas dienas laikā tika izpirktas visas biļetes, kuras, uzrādot skolēna vai studenta apliecību, bija iespējams iegādāties par 15 latiem. Tas arī saprotams, jo Pink ir tieši šīs auditorijas lielākais elks – aiz lielā dīķa skolēni kādā aptaujā pat bija minējuši, ka viņiem šīs lecīgās dziedātājas imidžs tīk vairāk par visādām «kailijām» un «britnijām».
Taču turpmākais laikam šķita šokējošs pat pašiem organizatoriem: nedēļas laikā tika izpārdota puse biļešu uz šo koncertu, bet divu nedēļu laikā – pilnīgi visas stāvvietas, kuru pavisam bija 4500. Pēc organizatoru domām, šāda atsaucība uz stāvvietu biļetēm ir nevis to pieejamās cenas dēļ, bet gan tāpēc, ka Pink ir slavena ar saviem aizraujošajiem šoviem, kurus raksturo gan eksplozīva uzstāšanās, gan spēcīgs vokāls un elpu aizraujoši priekšnesumi. Pagaidām tirdzniecībā ir pieejamas sēdvietas par 25 latiem un sēdvietas LMT kluba zonā par 35 lašiem.
Kara veterāna ģimenē
Elisija Beta Mūra jeb Pink ir dzimusi 1979. gada 8. septembrī ASV, Pensilvānijas štata Doilstaunas pilsētiņā. Viņa dzimusi Vjetnamas kara veterāna ģimenē, tēvs ģimeni pameta, kad meitenei vēl nebija pat septiņi gadi.
Topošā zvaigzne visai ātri pameta mācības, lai strādātu dažādus darbus, tostarp «McDonald's» ēstuvē un benzīntankos. Tiesa, nevienā darbavietā viņa ilgi nenoturējās, jo nespēja pakļauties šefu muļķīgajām pavēlēm. Jau no agras bērnības Elisija klausījās Dženisu Džoplinu, Billiju Džoelu, «4 Non Blondes», Džimiju Hendriksu un «Guns'N Roses», kā arī sacerēja tekstus ar domu, ka tie kādreiz noderēs mūzikā. Iespējamā iefiltrēšanās mūziķu aprindās nemaz nebija tik bezcerīga, jo jau 13 gadu vecumā Mūra kļuva par repa grupas «Schools Of Thought» dalībnieci. Kaut kad šajā laikā topošā dziedātāja ieguva iesauku Pink (rozā), par kuras izcelsmi pašlaik klīst visdažādākās leģendas. Viena no tām saistīta ar viņas sārto ādas nokrāsu, ko meitene ieguvusi vienmēr, kad uztraukusies vai nokaunējusies. Otra – tas esot bijis par godu Kventina Tarantino filmas «Reservoir Dogs» galvenajam varonim misteram Pinkam. Savukārt trešā versija saistīta ar matu krāsu, ko Elisija mainījusi amplitūdā no dzeltenīgai līdz zilai, līdz reiz to pārveidojusi uz rozā.
16 gadu vecumā Pink jau bija visai iespaidīgs CV: gospeļu dziedāšana baznīcas korī, dalība grupās «Basic Instinct», «Scratch N'Smoove» un «Choice», kā arī dažādos r&b, pankroka un pat rokenrola projektos. Kādā mistiskā veidā jaunieti ievēroja kompānija «LaFace Records», un pie darba ķērās paši tās celmlauži – slavenie producenti «L.A. Reid» un «Babyface».
Strauji uz augšu
Pirms sešiem gadiem klajā nāca Pink pirmais singls «There U Go», kā arī debijas albums «Can`t Take Me Home», kas vēlāk ieguva divkāršu platīna statusu, jo publikai iepatikās atbrīvotā un vienkāršā meitene. Taču lielākie panākumi pār rozā galvu nāca nedaudz vēlāk, kad viņai bija tas gods kopā ar tādām slavenībām kā Kristīnu Agileru, Lil Kim un Mya piedalīties filmas «Moulin Rouge» dziesmas «Lady Marmalade» ierakstā. Šī dziesma nokļuva «Billboard» topa pirmajā vietā, noturējās tur ilgas nedēļas un ļāva Pink iegūt pirmo «Grammy» balvu.
2001. gada nogalē klajā nāca viņas otrais albums «M!ssundaztood», kura pirmais singls «Get the Party Started» iekļuva prestižāko topu spicē. Šīs dziesmas autore ir «4 Non Blondes» līdere Linda Perija, kas bija palīdzējusi Pink arī citu dziesmu sacerēšanā un producēšanā. «Kad biju maziņa, «4 Non Blondes» bija mani elki. Centos visādi viņām līdzināties, gribēju arī dziedāt kā Linda Perija. Pirms («M!ssundaztood») ieraksta beidzot atradu Lindas numuru kādā telefongrāmatā, piezvanīju viņai un automātiskajā atbildētājā atstāju vēstījumu 15 minūšu garumā. Teicu, ja pat viņa man arī neatzvanīs, vienalga viņu atradīšu. Linda piezvanīja un teica, ka es esmu jukusi, tāpēc ar mani labāk draudzēties... Sēdējām viņas mājās uz grīdas un tā sacerējām dažas dziesmas manam albumam,» atminas Pink.
Arī trešais «Mis Rozā» albums «Try This» (tas izdots 2003. gada novembrī) aizgāja uz urrā, neilgā laikā iekļūstot Lielbritānijas, Kanādas, ASV un Austrālijas pirktāko albumu Top 10, bet singls «Trouble» atnesa Pink otro «Grammy» balvu. Ceturtais studijas albums ar zīmīgo nosaukumu «I'm Not Dead» tika izdots 2006. gada pavasarī un iezīmēja dziedātājas atgriešanos ierakstu kompānijā «LaFace Records». «Man šķiet, ka tas ir labākais albums, ko vispār esmu radījusi. To ierakstot, es ellīgi labi pavadīju laiku un satiku daudz fantastisku cilvēku. Fanu vēstules mani iedvesmoja sarakstīt dziesmas, kuru vārdi citā gadījumā man nebūtu ienākuši prātā. Katru reizi, kad tiek izdots jauns albums, es jūtos tā, kā būtu piepildījusi jaunu sapni. Un tas ir iemesls, kāpēc nekas mani neapstādinās atkal radīt jaunas dziesmas,» sola Pink.
Dziedātāja sola pārsteigt
Latvijā dziedātāja ieradīsies pasaules tūres «I'm Not Dead» ietvaros, pirms viņas kā iesildītājgrupa uzstāsies «Vanilla Ninja». Tā ir trīs igauņu meiteņu grupa, kas jau guvusi atzinību daudzās Eiropas valstīs. Latvju ierindas klausītājam šīs meitenes droši vien vislabāk būs palikušas atmiņā pēc viņu piedalīšanās «Eirovīzijas» dziesmu konkursa finālā, kur «Vanilla Ninja» pārstāvēja Šveici (nevis savu dzimto Igauniju) un ieguva godpilno astoto vietu.
Pink pirmais tūres koncerts Eiropā notika 27. septembrī Cīrihē, kur 20 000 fanu pārpildīta stadiona priekšā viņa sniedza grandiozu šovu. Tikai 163 centimetrus garā dziedātāja izpildīja populāros hitus no visiem četriem albumiem, kā arī pārsteidza ar vairākām jaunām dziesmām un video. Pašlaik ekstravagantā dziedātāja viesojas Skandināvijas valstīs, bet pēc tam dosies uz Baltiju. Pēc pirmajiem tūres koncertiem Eiropā lasītās atsauksmes liecina, ka Pink parūpējusies gan par iespaidīgu šovu, gan emocionālu muzikālo priekšnesumu. Septiņas tērpu nomaiņas, nolaišanās no skatuves griestiem un pat īpaša protesta dziesma pret ASV kara politiku ir tikai daļa no pārsteigumiem, kas sagaida klātesošos. «Es dziedu no visas sirds, bet runāju visu, ko jūtu,» saka Pink. Šķiet, tieši šī viņas īpašība klausītājus fascinē visvairāk.