– Nē. Ir bijuši mēģinājumi, taču tur [Latvijas balzamā] visu laiku mainās valdes, vēl kaut kas mainās, un tā viss nojūk.
– Taču dzēriena šķirni tāpēc negrasies mainīt?
– Starp citu – labu ideju man tikko piesviedi. Laikam jāiedzer balzams, varbūt pāriet galvassāpes...
– Darbu tev ir tik daudz, ka nav skaidrs, kā tu tos tehniski sakārto. Ir kaut kāda piezīmju grāmata, kurā viss tiek ierakstīts?
– Man ir bībele somā, tur viss ierakstīts. Taču par laikiem neko neatceros, par tiem manā vietā atceras [«Tumsas» menedžeris] Mareks. Man šobrīd ir tāds haoss galvā, ka nesaprotu, kur es atrodos, kur man ir jābūt, kur – nav jābūt, kāds ir mēģinājumu plāns, bet vēl taču ir intervijas, fotografēšanās.
– Ir bijuši arī tādi momenti, kad zvana – Freimani, kur tu vazājies, tev taču jau sen jābūt tur un tur?
– Protams! Man gan neļauj nekur tālu aizklīst, turklāt kategoriski aizliegts izslēgt telefonu. Man regulāri zvana telefons (arī intervijas laikā tas zvana gandrīz nepārtraukti, bet, Mārtiņam fotografējoties, to ar vārdiem: «Mārtiņa telefons klausās!» ceļ menedžeris Mareks – S.V.), turklāt pašlaik zvana tik daudz, ka baterija iztur tikai vienu dienu. Nekas, man līdzi ir lādētājs.
– Bez mūzikas vēl taču ir arī filmēšanās filmā «Dancis pa trim»...
– Ai, to mēs pabeidzām, tas bija drausmīgi! Sabāzām visu filmēšanos divās nedēļās, no sešiem rītā līdz divpadsmitiem vakarā, lai pirms koncertiem būtu brīvāk. Tas bija briesmīgi, drausmīgi – katru rītu celties sešos, es domāju, ka no tā visa apvemšos, man tā patīk no rītiem pagulēt! Kad ir brīvāks brīdis, atvelcies mājās, ķeries pie sintezatora, raksti dziesmas, bet tev jau zvana no studijas: «Nu, kad atnesīsi dziesmiņas, Putnu ballei jādod albums ārā...» Brīžiem paliec dusmīgs pats uz sevi, jo ir tāda sajūta, ka sanāk baigā haltūra.
– Plus pie visa tu vēl esi uzņēmies kāda raidījuma vadīšanu?
– Jā, otrdienās, klusi, mierīgi un bez liekas reklāmas, LTV 7 raidījuma «SeMS» ietvaros vadu problēmraidījumu kopā ar Kristīni Pekuli. Runājam par ļoti nopietnām tēmām, tas nav nekāds hi, hi, ha, hā. Pieaicinām pieaugušos – ekspertus, pretī nosēdinām veselu baru ar pusaudžiem un ļaujam viņiem savā starpā izrunāties. Ir gadījumi, kad studijas viesi nāk klajā ar kādām atklāsmēm, sāk šauties ārā visādas lietas. Mēs gan uz to mēģinām viņus izprovocēt, ja jau nevar par to mājās parunāt, tad varbūt vismaz šeit, šajā raidījumā. Piemēram, nesen kāds puisis stāstīja, kā viņš skolā jau deviņus gadus smagi cietis no vardarbības, bijis spiests mainīt skolu, cilvēkam beigās pat sagrauta pašapziņa.
Man patīk parunāt par šādām lietām, jo arī pats dzīvē esmu ļoti nopietns cilvēks. Uz skatuves ir pilnīgi cits Freimanis – tur man patīk ārdīties, ākstīties, bet dzīvē esmu kluss un mierīgs. Nu, vienīgi šad tad, ja paņemu vairāk uz krūts, tad gan nāk ārā trakas lietas.