Nākamo valdību veidojošo partiju - Tautas partijas (TP), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Pirmās partijas un partijas «Latvijas ceļš» (LPP/LC) vēlēšanu apvienības - vienošanās koalīcijai piesaistīt apvienību «Tēvzemei un brīvībai/LNNK» (TB/LNNK) bija gaidāma un likumsakarīga. Šādu viedokli pauda aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Eksperti: TB/LNNK piesaiste koalīcijai bija likumsakarīga
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas lektors Ivars Ijabs uzskata, ka TB/LNNK piesaiste nav nekas pārsteidzošs un ir pilnīgi likumsakarīgs lēmums, jo skaidrs, ka koalīcijai ar 51 balss atbalstu būtu grūti pastāvēt, par ko liecina dažu deputātu izteikumi un uzvedība. Ijabs uzskata, ka pašreizējais koalīcijas sastāvs ir gana «raibs», tāpēc prognozēt, ka koalīcija noturēsies visus četrus gadus, būtu pārlieku optimistiski. «Koalīcijā ir pārstāvētas četras partijas - jo vairāk partneru, jo vairāk dažādu interešu sadursmju un nesaskaņu, kas, protams, kaitē arī valdības stabilitātei,» sacīja politologs.
Arī politologs Juris Rozenvalds norādīja, ka TB/LNNK piesaiste koalīcijai bija viens no reālākajiem un visloģiskākajiem variantiem. «TB/LNNK iekļaušana nepadara šo koalīciju par pārāk plašu un nevaldāmu, kā tas būtu, ja par ceturto koalīcijas partneri tiktu izvēlēts «Jaunais laiks»,» sacīja politologs. Viņš uzsvēra, ka valdībai svarīgi būs risināt ne tikai iekšpolitiskos jautājumus, bet arī ārpolitiskos, piemēram, sekmīgi veidot attiecības ar Krieviju, kur TB/LNNK dalība varētu būt traucējoša. «Valdība noteikti orientēsies uz attiecību uzlabošanu ar Krieviju, «tēvzemieši» ar savu nacionālo retoriku varētu tam traucēt,» sacīja Rozenvalds. Tieši attiecības ar Krieviju un īpaši robežlīguma jautājumu atrisināšanu politologs minēja kā iespējamo iemeslu, kas varētu apdraudēt valdības stabilitāti.
Pēc sarunām panākta vienošanās, ka TB/LNNK tiks uzticēti trīs ministru amati - īpašu uzdevumu ministra pie finanšu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguvē, tieslietu un ekonomikas ministra amati. Ekonomikas ministra amatam tikšot virzīts Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, tieslietu ministra amatam - advokāts Gaidis Bērziņš, bet īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguvei amatam - pedagogs Normunds Broks.
Premjers Aigars Kalvītis (TP) pēc tikšanās ar «tēvzemiešiem» informēja, ka izvēle par labu TB/LNNK izdarīta, ņemot vērā iespēju sastrādāties un prognozējamību, kā arī to, ka partija iepriekš atbalstījusi Kalvīša valdību svarīgos balsojumos.