Otrdien apstiprinātajai Aigara Kalvīša (TP) veidotajai valdībai teorētiski ir vislielākās izredzes noturēties četrus gadus. Šādas izredzes tai paveras, ja aplūko visas valdības un Saeimas, kas bijušas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Redzot balsu sadalījumu un spēku samēru parlamentā, pašreizējā situācija Latvijai nav tipiska, atzina sociologs Arnis Kaktiņš.
Kā iespējamos jaunās valdības klupšanas akmeņus Kaktiņš minēja konfliktus nevis koalīcijas partneru vidū, bet pašu koalīciju veidojošo partiju apvienību iekšienē, jo to veido nevis «tīras» partijas, bet apvienības — Latvijas Pirmās partijas un «Latvijas ceļa» vēlēšanu apvienība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ko patlaban veido jau trīs partijas.
No ZZS veidojošajām partijām patlaban vismazāk zināmā esot partija «Latvijai un Ventspilij», tāpēc jāpaiet ilgākam laikam, lai pārliecinātos par apvienības stabilitāti un spēju darboties, sacīja sociologs.
Saeima otrdien ar balsu vairākumu apstiprināja Kalvīša veidoto jauno valdību, kurā premjera vadībā strādās 18 ministri. Kalvītis, kas valdību vada kopš 2004. gada 2. decembra, ir Latvijā līdz šim vienīgais premjers, kurš savu amatu saglabājis arī pēc Saeimas vēlēšanām. Par jaunās valdības apstiprināšanu otrdien balsoja 58 Saeimas deputāti, pret — 41.
