Arhitektu māja

Optimālais variants 

«Kad sākām strādāt pie šā projekta, sapratām, cik to grūti izdarīt, precīzāk, nonākt pie kopsaucēja, jo abi ar sievu esam arhitekti ar savu pieredzi un priekšstatu, kādai vajadzētu būt mūsu ģimenes mājai.» Būvējot 180 kvadrātmetrus plašo divu stāvu mitekli, Jānim Viziņam bijusi lieliska izdevība, kā viņš saka, uz savas ādas pārliecināties, kas mājā noteikti ir nepieciešams un bez kā var iztikt. «Ļoti bieži vēlas pirti, baseinu, biljarda zāli un ko tik visu vēl ne. Taču vēlāk izrādās, ka lielākai daļai to visu nemaz nevajag, jo pirtī ieiet retu reizi, tikpat reti izmanto arī baseinu un biljarda zāli. Manās mājās nav nevienas no pieminētajām relaksācijas telpām. Arī tenisa korta nav.» Ēkas pirmajā stāvā atrodas plaša telpa, kas sadalīta vairākās zonās — dzīvojamā, virtuves un ēdamzonā, kā arī plaša saimniecības telpa, kur atrodas apkures sistēmas katls, veļas mašīna un veļas žāvētava. Savukārt augšstāvā izbūvētas trīs guļamistabas, vannas istaba un dušas telpa. «Projektējot māju, jāieslēdz ilglaicīgā domāšana — kas un kur nepieciešams. Mums šķiet, ka, plānojot telpas, ir izdevies optimālais variants. Tiesa, dzīve ieviesa nelielas korekcijas. Kad sākām būvēt māju, bijām trīs cilvēki, bet, kad sākām tajā dzīvot, — jau četri, jo piedzima meita. Tāpēc viesiem paredzēto istabu otrajā stāvā vajadzēs pārvērst par bērnistabu,» skaidro Jānis.

Atvērtais plānojums

«Šajā pirmā stāva lielajā istaba notiek gan ēšana, gan ēst taisīšana, gan televizora skatīšanās, gan kaķa ņurcīšana, gan viesu uzņemšana,» uzskaita Jānis, savukārt Kristīne raksturo telpas interjera stilu. «Mums patīk funkcionālisms. Modes tendences (arī interjerā) mainās tik strauji, ka būtu grūti izlēkāt tām līdzi, tāpēc savam mājoklim neizvēlējāmies kaut ko supermodernu — ne mēbeles, ne krāsu toņus. Apstājāmies pie tām lietām, kuras mums, kā pašiem šķita, vismaz kādu laiku neapniks.» Telpai papildu plašumu piešķir lielie logi, no kuriem paveras skats uz bērziem, eglēm, kļavām un dīķi. «Telpas nav nemaz tik viegli izplānot, lai tās būtu iespējami funkcionālas, turklāt būtu izvietotas tā, lai pa logiem pavērtos nevainojams skats. Turklāt logi ir jāsasaista ar ēkas fasādes kopējo kompozīciju, tiem nevajadzētu izskatīties kā caurumiem sierā — kur man vajag, tur ir logs,» pieredzē dalās arhitekts.

Vidē iederīga

«Varējām jau uztaisīt guļbūvi, bet tā šajā vietā ar jau iedibinātajām apbūves tradīcijām neiederētos. Tāpēc savas mājas fasādei izmantojām Berģiem raksturīgo ķieģeli, apmetumu un koku,» par izvēlētajiem celtniecības materiāliem stāsta arhitekts. «Pašlaik celtniecības bums ir pieņēmis tādus apmērus, ka ražotāji nespēj piesātināt būvmateriālu tirgu. Uz betonu ir jāgaida, uz blokiem jāgaida, uz paneļiem tāpat. Kad mēs pirms četriem gadiem sākām būvēt māju, situācija vēl nebija tik saspringta. Arī ciparojums finālā nesanāca tik liels, kāds tas par šo būvi varētu būt tagad.» Tā kā Jānis Viziņš savā tiešajā darbā saskaras ar daudzām celtniecības firmām, viņam neesot bijis nekādu problēmu atrast kvalificētus celtniekus, kas uzbūvētu viņa ģimenes māju. To izdarījusi būvfirma «RinsS».

Skats uz pasauli

Mājas mīlulis Alberts, kad grib pagulēt uz sava spilventiņa vai arī pavērot, kas notiek ārā, apguļoties uz loga platās palodzes atpūtas zonā. «Lai katrs garāmgājējs nevarētu ieskatīties istabā, izdomājām, ka uz ielu vērstais logs nebūs liels. Manuprāt, veiksmīgs risinājums, jo pa to ieplūst gana daudz gaismas, turklāt mēs, sēžot uz dīvāna, varam redzēt, kā vējš loka koku zarus vai snieg, vai arī līst,» apmierināts konstatē Jānis.

Lasītava

Mitekļa saimnieks nosmej — tā kā viņš neciešot no klaustrofobijas, sev patrepē esot iekārtojis lasītavu. Pie nelielā lodziņa nolicis pufu, stāvlampu, bet grāmatas esot turpat pa rokai. Kamēr meitiņa vēl maza, patrepē atrodas viņas garāža — tiek novietoti ratiņi.

Kamīna divas lomas

Dzīvojamo zonu no virtuves un ēdamzonas atdala kamīns. «Sākumā bija doma to taisīt divpusēju — lai dzīvā uguns būtu redzama, arī sēžot pie ēdamgalda, taču atteicāmies. Kaut pastāv uzskats, ka kamīns ir līdzvērtīgs pavardam, godīgi teikšu — to iekurinām ļoti reti. Kad ir laiks iekurināt, nav atbilstošas noskaņas, un otrādi. Tāpēc kamīnam vairāk ir dekoratīva funkcija,» prāto arhitekts. Arī par flīzēm viņam ir mainījies viedoklis — varbūt vajadzējis tās likt tikai virtuves zonā. Kaut gada siltajos mēnešos durvis uz terasi esot atvērtas un notiek dzīva kustība iekšā — ārā un otrādi, smilšu kalni ar apaviem netiekot ienesti. «Turklāt virtuvē neviens nesaimnieko tā, ka tauki šķīst uz visām pusēm, tāpēc diez vai vajadzēja visu šo grīdas laukumu nosegt ar flīzēm, drīzāk — izmantot dēļu klājumu.»

Terases pievilcības spēks

Kad klimatiskie apstākļi to atļauj, ģimene maltītes ieturot uz terases. «Šovasar, kas bija padevusies īpaši saulaina un karsta, gandrīz katru dienu vakariņojām laukā pie galda. Dažreiz pat modāmies agrāk, lai paildzinātu baudu — ēst ārā, svaigā gaisā, vērojot putnus, kokus un ūdens kustību dīķī. Tā ka sēžam cītīgi,» nosmej Jānis un piebilst, ka virs terases esot nojume, kas lietus laikā no samirkšanas pasargājot gan pašus, gan arī mēbeles.

Atpūtas zona

Šī telpas daļa nav pieblīvēta ar mēbelēm — ir tikai apjomīgs ādas stūra dīvāns un galdiņš ar stikla virsmu un interesanti izliektām metāla kājām. To Jānis esot noskatījis pavisam nejauši. «Braucu garām mēbeļu salonam Rasa un to pamanīju skatlogā. Zinot, cik šāda dizaina galdiņi var maksāt, un redzot, cik par to prasa konkrētais ražotājs, sapratu — jāpērk.» Dienas laikā telpu piepilda gaisma, kas plūst no logiem, bet tumšajās diennakts stundās pietiekot ar stāvlampu. Kad nu jau kāds laiks nodzīvots jaunajā savrupmājā, arvien vairāk top skaidrs, kas interjerā varēja būt citādi. «Ar šā brīža pieredzi es nebūtu pircis ne ādas, ne arī stūra dīvānu. No ādas atteiktos tāpēc, ka tas, kaut ir lietošanā praktisks materiāls, ja mājās ir mazs bērns, tomēr man šķiet pārāk vēss, bet no stūra dīvāna atteiktos tā lielā apjoma dēļ. Manuprāt, šai telpā labāk iederētos divi dažāda izmēra dīvāniņi,» ir pārliecināts Jānis Viziņš.

Pavarda vieta

«Nišu virtuves iekārtai paredzējām, jau projektējot māju. Nebija tā — re, kur stūris, varbūt šeit iederētos ledusskapis,» atceras mājas saimnieks. Lai virtuves zona pārāk nesaplūstu ar ēdamzonu, tās atdalītas ar bāra leti. Šis apjoms arī piesedz izlietni, turklāt kalpo par virsmu, kur uzlikt cienastu viesu uzņemšanas reizē. Virtuves mēbeles, tāpat kā durvis un kāpņu pakāpienus, izgatavojusi firma «Rams», galds un krēsli iegādāti mēbeļu salonā «Larus». Virtuves iekārta, iekšdurvis, kāpnes un grīda ir no oša, logu rāmji — no priedes. Viscaur mājā valda gaišas krāsas, pati košākā ir oranžos toņos ieturētā dušas telpa.

Rets eksemplārs

Šādi tālruņa aparāti rotāja Rīgas ielas 1913. gadā. «Pagājušā gadsimta sākumā telefona būdiņās bija redzami šādi — pamatīgā koka karkasā iestrādāti — tālruņa aparāti. Mans vectēvs savulaik strādāja par Pasta departamenta Cēsu nodaļas vadītāju. Kad vecos aparātus nomainīja ar jauniem, daži jau nokalpojušie telefoni nonāca viņa lauku mājas pažobelē. Tagad šis retais saziņas līdzeklis atrodas manās mājās pie sienas kā piemiņa no vectēva un arīdzan kā pagājušā laika zīme,» norāda arhitekts.

Priede rāmī

Lai varētu priecāties par mājas tuvumā augošo priedes jaunuli, projektējot māju, pret to vērsta loga acs. Tagad, atrodoties iekštelpās, var priecāties par dzīvības pilnu gleznu — ierāmētu priedi.

Bibliotēka

Lai izvietotu plašo bibliotēku, izdomāts interesants risinājums — grāmatu plaukti sniedzas līdz pat griestiem. Grāmatām augstākajos plauktos var piekļūt, uzkāpjot pa kāpnēm, kas ved uz otro stāvu. Sienu, kur novietots plazmas televizors, rotā dekoratīvais apmetums — divos toņos nokrāsots un ar skrāpi apstrādāts ģipškartons. Savukārt koka plaukts zem televizora pilda divas funkcijas — ir gan vieta, kur nolikt skaņu tehniku, gan pakāpiens, kas ved uz priekšnamu. Pēc Jāņa ieceres atpūtas zonā gar vienu sienu salikti oļi. «Tas, manuprāt, simbolizē dzīvojamās telpas saikni ar ārtelpu,» uzskata mājas saimnieks.

Vecāku guļamistaba

«Šajā telpā sienas nokrāsojām pelēki zaļā krāsā — lai būtu mierīgs tonis, bet ne tik gaišs kā sienām pirmajā stāvā,» par krāsu izvēli stāsta arhitekts. Gultu ar zemajiem plauktiem nakts skapīšu vietā un plauktu kājgalī, kur nolikt segas, esot pirkuši «Nakts mēbelēs». Diennakts gaišajās stundās varot lieliski iztikt bez aizkariem vai kāda cita loga piesedzēja, taču vakaros tāds varētu būt, spriež Jānis, tāpēc tiekot meklētas piemērotas rullo žalūzijas. Blakus guļamistabai atrodas plaša garderobe, bet, izejot cauri tai, nokļūst vecāku vannas istabā.

Dušas telpa