Ja nelabvēlīgu apstākļu sakritības dēļ nācies zaudēt kādu no saviem īstajiem zobiem, bet ar tukšumu zoba vietā dzīvot negribas, atliek divas iespējas - kronītis vai implants. Ja ir zaudēti vairāki zobi, joprojām tiek izmantota arī protēze, kas ir izņemama platīte ar trūkstošo zobu modeļiem. Jaunākā metode Latvijā ir implanti. Pasaulē tos izmanto jau vismaz 20 gadu, bet pie mums šis zobu protezēšanas veids joprojām rada daudz jautājumu - cik tas ir efektīvi, cik tas maksā un cik tas ir droši?
Novērtējot pacienta veselības stāvokli un paradumus, katrs zobārsts, pirms piedāvās kādu no trūkstošā zoba aizvietošanas veidiem, izanalizēs situāciju un ieteiks piemērotāko risinājumu. Atstāt zaudētā zoba (vai zobu) vietu tukšu parasti tomēr neiesaka. Ja zobs ir zaudēts, nav ieteicams ilgi staigāt ar tukšumu tā vietā, jo kaulam nav pietiekamas slodzes, tas atrofējas, bet blakuszobi var sākt «staigāt», un zobu rindā parādīsies spraugas. Ja pēc pāris gadiem radīsies vēlēšanās ievietot implantu, var izrādīties, ka žokļa kauls tam vairs īsti nav piemērots.
Izvēles iespējas
Ko izvēlēties - kroni vai implantu? Daudz ko nosaka naudas maka biezums. Nebūs melots, sakot, ka implanti tomēr iznāk dārgāk, toties tiem ir savu plusi. Savukārt zoba kroni joprojām var atļauties gandrīz visi, kam tas ir nepieciešams. Kroņa mīnuss ir nepieciešamība novīlēt, tātad samaitāt blakusesošos zobus, uz kuriem stiprina tiltus.
Gints Saulītis, mutes, sejas un žokļu ķirurgs, skaidro, ka atšķirībā no kroņiem implanti dod žokļa kaulam pozitīvu slodzi un faktiski ir ne tikai labs kosmētisks efekts, bet arī nes zoba funkcionālo slodzi, proti, neļauj atrofēties kaulam un uzņemas slodzi, kas citādi būtu jānes pārējiem mutē palikušajiem zobiem.
Ir gadījumi, kad implantus tomēr ielikt nevar.
Pirmkārt, svarīgi, lai žokļa kaula apjoms ļautu ievietot implantus. Ja zoba vieta ilgstoši ir bijusi tukša, ir likti kroņi, bet kauls zaudētā zoba vietā nav saņēmis slodzi un sāk atrofēties, paliek šaurāks, tievāks, tad nav kur implantu ievietot. Tāpēc ārzemēs zaudētā zoba vietā uzreiz piedāvā likt implantu (tuvāko mēnešu vai pusgada laikā).
Ierobežojošs faktors, kas var mainīt iecerētos plānus, ir vieta, kur paredzēts ievietot implantu. Piemēram, gar apakšžokli iet nervs. Jo vairāk atrofējies kauls, jo lielāka iespējamība, ka, liekot implantu, šo nervu var aizskart. Savukārt virs augšējā žokļa anatomiski ir daudz dobumu (deguna u.c.), ar kuriem ir jārēķinās, liekot implantus. Dažādas sistēmiskās saslimšanas (cukurslimība), neizārstētas hroniskas slimības, multiplas alerģijas, augsts vai zems asinsspiediens, nesen pārciestas smagas operācijas vai traumas, infarkti un citi faktori, kas novājina imunitāti, tāpat var būt par iemeslu implanta ievietošanas atteikumam.
Implantu ievietošanai ir minimāli vecuma ierobežojumi. Meitenēm tos var ielikt jau no 16-17 gadu vecuma, bet puišiem šī apakšējā robeža ir 19-20 gadi. Augšējā vecuma robeža nav noteikta. Daudz kas atkarīgs no veselības stāvokļa. Jo vecāks pacients, jo lielāka ir slimību buķete, ar ko jārēķinās ārstam. Pieaug arī osteoporozes iespējamība, kad kauli kļūst poraini un neizturīgi.
Implanti nav piemēroti arī cilvēkiem, kuri neievēro mutes higiēnu, jo, tos nekopjot, mutē vairojas baktērijas, radot dažādus sarežģījumus, sākot ar smaganu iekaisumu līdz pat implanta zaudēšanai. Ārzemju klīnikās viens no atteikuma iemesliem var būt arī nekopts mutes dobums un slikta mutes higiēna. Uzskata - ja cilvēks slikti kopis zobus, tad viņa paražas nemainīsies, un tas implantam nenāks par labu.
Implanta ievietošana un zoba izveidošana ir pietiekami ilgstošs process. Ja trūkst viena zoba, tad pie jauna, skaista un gandrīz īsta zoba var tikt četru mēnešu laikā, bet, ja zobu rindā ir vairāki protezējami zobi vai arī mutē nav neviena zoba, tad implantēšana notiek vairākos posmos un var ilgt 8 mēnešus.
Implantācija ietver sevī šādus posmus:
• Implanta ievietošana, kas ir ķirurģiska procedūra. Notiek vietējā narkozē. Pēc operācijas pacientam nav nekādu īpaši nepatīkamu sajūtu. Tas gan neizslēdz to, ka žoklis var būt piepampis, jutīgs, smelgt, līdzīgi kā ir tad, kad izrauj zobu.
• Kaula un mīksto audu dzīšana. Ilgst līdz pat 3 mēnešiem. Pa šo laiku implants ieaug kaulā.
• Nospiedumu ņemšana un gatavas protēzes ievietošana. Pēc tam zobs ir kā īsts.
Implants sastāv no titāna skrūves, ko ieskrūvē žokļa kaulā, keramikas kroņa, ko uzliek uz ieaudzētās konstrukcijas. Implantus var likt gan atsevišķi pa vienam, gan tiltā. Ja mutē vispār nav zobu, pie kuriem stiprināt plates, tad var ielikt vismaz divus implantus, pie kuriem pēc tam fiksē plates jeb protēzes.
Pēdējos 5 gadus implantoloģija strauji attīstās, tiek izmantoti arvien mūsdienīgāki un cilvēkam saderīgāki materiāli. Statistika liecina, ka implantu dzīvildze 10 gados ir vairāk nekā 90%. Savukārt klasiskiem tiltiem dzīvildze šajā pašā laika posmā ir 70%.
Implantācija par īpaši piemērotu uzskatāma, ja ir nepieciešams aizvietot vienu zobu, ja ir vairāku zobu zudums vai arī jālieto protēzes, bet mutē nav neviena zoba, uz kā tām turēties.
Cenai ir nozīme
Nebūt ne mazsvarīgs jautājums: «Cik tas viss maksā?» Jā, pašreiz zobārstniecības tirgū tas ir viens no dārgākajiem pakalpojumiem. Apdrošināšanas kompānijas šo metodi neapmaksā. Turpretim turīgākajās pasaules valstīs pēc noteikta vecuma sasniegšanas zobu implantus apmaksā pat valsts. Rīgā un Latvijā viena implanta cena (ieskaitot sagatavošanas darbus un ķirurga darbu) ir 400 - 800 latu. Dārgi? Jā! Bet, piemēram, viens kvalitatīvs kronītis arī nebūt nav lēts (100-150 latu), bet, ja tādu vajag vismaz 3 (zaudētajam zobam un novīlētajiem blakuszobiem), tad, iespējams, ir vērts apsvērt domu, kas ir izdevīgāk un estētiskāk - implants visam mūžam bez blakuszobu bojāšanas vai tomēr kronītis?
Tiem, kas nevar atļauties modernās zobu protezēšanas metodes to dārdzības vai veselības stāvokļa dēļ, ir iespēja izvēlēties arī tradicionālās plates. Tās tagad izgatavo no metāla. Šādas platītes ir vieglāk kopjamas, patīkamāk nēsājamas un daudz mazāk pamanāmas nekā to plastmasas priekšgājēji.