Iestājoties vēsākam laikam un pirms garākām brīvdienām pieaug to cilvēku skaits, kas dodas atpūsties uz siltām zemēm. Pirms dodas uz tālu valsti, der noskaidrot, kādas veselības pārbaudes vajadzētu veikt un kādas potes jāizdara. Svešās zemēs ir eksotiskas slimības, pret kurām mums, mērenajā klimatā dzīvojošajiem, imunitātes nav.
Paaugstināts risks doties tālā ceļojumā ir zīdaiņiem un maziem bērniem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem, invalīdiem un cilvēkiem ar pastāvīgām veselības problēmām (sirds un asinsvadu, dažādas hroniskas zarnu, nieru, elpceļu slimības, diabēts, epilepsija u.c.).
Jo eksotiskāka valsts, jo bīstamākas slimības
Ja dodaties uz kādu Āfrikas valsti (Etiopiju, Nigēriju, Ruandu, Sudānu, Zambiju u.c. ), obligāta vakcinācija ir paredzēta pret dzelteno drudzi, ko pārnēsā moskīti. Pat tikai lidojot pāri šīm valstīm vai pārsēžoties to lidostās, ir iespēja saskarties ar šo ļoti lipīgo un bīstamo infekcijas slimības izraisītāju. Vakcīna pret dzelteno drudzi iedarbojas 10 dienu laikā, un imunitāte saglabājas 10 gadus. Vakcināciju neveic zīdaiņiem un grūtniecēm.
Pret siltzemju slimību - tropisko malāriju - vakcīnas nav, tādēļ tā ir īpaši bīstama. Šogad pavasarī Latvijā tika konstatēts arī nāves gadījums pēc kāda ceļotāja atgriešanās no Kenijas. Pirms tam ceļotājs bija noskaidrojis, ka šī valsts neietilpst tās sauktajā riska zonā, un zāles viņš nebija lietojis vispār. Pasaulē katru gadu ar malāriju inficējas līdz 500 miljoniem cilvēku, bet no tropu malārijas gadā nomirst aptuveni 2,5 miljoni cilvēku. Malārijas paveidi sastopami tropu un subtropu joslā. Saslimstot ar malāriju, attīstās smadzeņu tūska un cilvēks mirst. Pret šo infekciju var cīnīties ar dažādiem profilaktiskiem pasākumiem, kas atkarīgi no malārijas zonas - vietām pietiks tikai ar moskītu tīklu un odus atbaidošiem aerosoliem, bet vietām papildus nepieciešams lietot profilaktiskus medikamentus. Izplatītākā forma ir tablete. Medikamentus jāsāk lietot nedēļu pirms ceļojuma, tā laikā un vēl mēnesi pēc atgriešanās. Ir zonas, kur malārijas odiem izveidojusies izturība pret atsevišķiem medikamentiem un tie vairs nepalīdz. Moskīti, tāpat kā malārijas odi, aktivizējas krēslas un nakts stundās, tādēļ pastaigas šajā laika posmā palielina risku inficēties.
Pašreiz īpaši populāri ir ceļojumi uz Nepālu, Indiju, Šrilanku, kur viena no izplatītākajām bīstamākajām slimībām ir trakumsērga. Īpaši jāuzmanās no pieradinātajiem pērtiķīšiem, kas nebaidās no cilvēkiem. Lūdzot barību, tie var iekost un inficēt ceļotāju. Trakumsērga ir fatāla infekcija, un no tās izārstēties nevar - 100 % gadījumu pēc saslimšanas iestājas nāve. Jāpievērš uzmanība aizdomīgiem kontaktiem ar dzīvniekiem, kas rodas ceļojuma laikā.
Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā plaši izplatīts botkins jeb A hepatīts, pret kuru Latvijas iedzīvotājiem imunitātes nav, tādēļ vakcinācija būtu ieteicama. Tiem, kuri botkinu pārslimojuši, imunitāte būs uz mūžu.
Palīdz roku mazgāšana
Parasti vienā valstī sastopamas vairākas infekcijas. Piemēram, braucot uz Āfriku, jāpotējas pret A un B hepatītu, trakumsērgu, poliomielītu, kā arī jālieto malārijas profilakses līdzekļi. Efektīva ir tā sauktā nespecifiskā profilakse, proti, roku mazgāšana un izvairīšanās no nezināmas izcelsmes ēdiena valstīs, kas neizceļas ar augstiem higiēnas standartiem. Ja tūrists dzīvo labā viesnīcā, bieži mazgā rokas un dzer labu ūdenī, risks inficēties samazinās.
Dažreiz infekciju izpausmēm līdzīgas organisma reakcijas var izraisīt arī nepierasts ēdiens vai nepietiekama šķidruma uzņemšana, par ko īpaši jārūpējas tropu valstīs (šajā joslā dienā cilvēkam izdalās līdz pat 800 ml šķidruma, kas dzerot jāatgūst).
Jākonsultējas mēnesi pirms ceļojuma
Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle stāsta, ka katram ceļotājam pirms došanās uz ārzemēm vajadzētu apmeklēt Infektoloģijas centrā esošo Tropu un ceļotāju konsultāciju kabinetu, kur mediķi sniegs informāciju par nepieciešamajām potēm, dodoties uz konkrētu valsti.
Kabinets ceļotājiem kopš šīs vasaras pieejams arī «Veselības centrā 4», kur var saņemt gan konsultācijas, gan vakcinēties. Konsultāciju nepieciešams apmeklēt, vēlākais, mēnesi pirms ceļojuma. Tomēr, ja šis laiks ir nokavēts, arī tad der aprunāties ar ārstu, kā sevi labāk pasargāt ceļojuma laikā un kādus medikamentus ņemt līdzi. Padomu var prasīt arī ģimenes ārstam.