Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/14/9009558t1hd0e9.jpg)
Šā gada trešajā ceturksnī 22,1% darba ņēmēju pamatdarba alga pēc nodokļu nomaksas nepārsniedza 100 latus mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka pētījums. 9,4% darba ņēmēju neto darba alga ir līdz 81 latam mēnesī, savukārt 12,7% algotu darbu strādājošo pelna no 81 līdz 100 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
Ceturtdaļa (22,5%) algotu darbu strādājošo saņēma algu 100–150 latu robežās, nedaudz mazāk — 20,7% — darba ņēmēju pēc nodokļu nomaksas saņēma 150–200 latus mēnesī.
Šā gada trešajā ceturksnī 200–300 latu neto algu saņēma 17,9% darba ņēmēju. No 300 līdz 500 latiem mēnesī pelnīja 9,8% strādājošo. 2,4% darba ņēmēju saņēma neto darba algu 500–1000 latu robežās. Tikai 0,5% strādājoši šajā laika posmā pelnīja vairāk par 1000 latiem uz rokas.
2,1% darba ņēmēju alga netika aprēķināta vai tika aprēķināta, bet netika izmaksāta bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu dēļ vai arī tāpēc, ka darbs sākts nesen. 2% algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu atteicās izpaust.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tāpēc pētījuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka 57,3% strādājošo būtiskākie no tiem bija darba samaksa. Trešdaļai iedzīvotāju atbalstu gan naudā, gan citos veidos sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi. 23,5% iedzīvotāju saņēma pensiju, savukārt septītā daļa saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem.
Centrālā statistikas pārvalde pēc nejaušas izlases atlasīja nedaudz vairāk par 2500 mājsaimniecībām, kurās aptaujāja 3800 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti aptver šo vecuma grupu. Pētījumā datu vispārināšanai izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2006. gada sākumā.