Sākas NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme

NATO šogad pārņēma starptautisko spēku komandēšanu visā Afganistānā, tai skaitā vardarbības visvairāk skartajos dienvidu reģionos, un tagad alianses uzdevums ir apkarot 2001.gadā ASV spēku gāztā talibu režīma atbalstītāju atliekas. Pēdējo mēnešu laikā talibu kaujinieki, kas slēpjas grūti pieejamajos Afganistānas un Pakistānas pierobežas rajonos, pastiprinājuši savus uzbrukumus NATO, ASV un afgāņu valdības spēkiem. Vardarbība īpaši aktivizējusies Kandahāras provincē Afganistānas dienvidos.

Lai gan Bērnss atzinīgi novērtēja Eiropas valstu karavīru darbību kaujaslaukā, viņš norādīja, ka NATO joprojām ir slikti pielāgota «pret nemierniekiem vērstai karadarbībai», kāda raksturīga kaujaslauka apstākļiem gan Afganistānā, gan Irākā. ASV valsts sekretāres vietnieks uzsvēra, ka tikai septiņas no 26 NATO dalībvalstīm aizsardzībai tērē vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta, kas esot «saprātīga mērvienība» adekvātam ieguldījumam alianses militārajās misijās.

ASV delegācija «mudinās Eiropas sabiedrotos vairāk tērēt aizsardzībai, lai nodrošinātu sistēmu un iespējas, kas absolūti nepieciešamas panākumiem modernajā kaujaslaukā un modernai miera uzturēšanai», žurnālistiem Vašingtonā otrdien teica Bērnss. «Tās ir nepieciešamas modernas karadarbības, pret nemierniekiem vērstas karadarbības sastāvdaļas... un tie ir alianses trūkumi, kas novēršami.«

ASV prezidents Džordžs Bušs ieteiks arī paplašināt sadarbību starp Eiropas un Āzijas valstīm. Tā sauktajai globālajai partnerībai būtu jāaptver Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija, kas visas sniegušas savu ieguldījumu starptautisko spēku veidošanai Afganistānā. Austrālijai Afganistānā ir vislielākais militārais kontingents, salīdzinot ar jebkuru citu ārpus NATO esošu valsti, un aptuveni 1300 austrāliešu karavīru pašlaik atrodas arī Irākā.

Eiropas valstīm nevēloties palielināt militāros izdevumus un atturīgi izturoties pret savu karavīru nosūtīšanu misijās ārpus kontinenta, izteikti viedokļi, ka alianses durvis, neskatoties uz eiropiešu pretestību, jāatver arī citu reģionu valstīm. «Globālā partnerība ir labs pirmais solis,» uzskata Džordža Vašingtona universitātes politikas zinātnes profesors un Starptautisko attiecību padomes līdzstrādnieks Džeimss Golddžejers. Viņš tomēr nedomā, ka ASV varētu cerēt uz ko vairāk nekā paziņojumu par atbalstu NATO sabiedrotajiem visā pasaulē, ņemot vērā eiropiešu iebildumus pret Vašingtonas proponēto NATO globālās lomas paplašināšanu.

Tajā pašā laikā Bērnss uzsvēra, ka ASV savā priekšlikumā neparedz trim minētajām Āzijas reģiona valstīm piedāvāt dalību NATO. Drīzāk Vašingtonas vēlme esot stiprināt militāro sadarbību ar valstīm, kas jau sniedz savu ieguldījumu, atbalstot NATO pieaugošo lomu pasaulē.

Rīgas sammita laikā Bušs gatavojas piedāvāt jaunu partnerības formu arī ar Ziemeļvalstīm - Somiju un Zviedriju. Lai gan Zviedrija un Somija oficiāli ir neitrālas valstis, tās jau piedalījušās alianses misijās Bosnijā un Kosovā.

NATO jau ir vairāki sadarbības mehānismi ar valstīm, kas nav alianses locekles, piemēram, «partnerība mieram», kurā iesaistītas Austrumeiropas un Centrāleiropas, kā arī Vidusāzijas valstis. Šādi mehānismi izstrādāti sadarbībai ar Ziemeļāfrikas reģionu, arābu valstīm un Izraēlu.

Jauno partnerības mehānismu izstrāde saskan ar Vašingtonas centieniem paplašināt NATO misijas ārpus alianses tradicionālā transatlantiskā darbības reģiona. Šāda tendence iezīmējās ar iebrukumu Afganistānā.

«Prezidents tagad uzskata, ka NATO jāsniedz drošība reģionos ārpus Eiropas,» norāda Buša administrācijas Nacionālās drošības padomes Eiropas lietu direktore Džudija Ešlija. «Ja jūs apsverat 21.gadsimta draudus, vairums no tiem neatrodas tieši uz Eiropas robežām, kā tas bija aukstā kara laikā. Tie nāk no lielāka attāluma. Afganistāna ir lielisks piemērs.«

Pievēršoties konkrētās stratēģijas jautājumiem, Bērns uzsvēra, ka nav plānu atteikties no talibu spēku apkarošanas Afganistānā. «Līderi vēlas izskatīt šīs militārās operācijas stratēģiju un taktiku,» norādīja Bērnss. «[Taču] mēs uzturam gan stratēģiju, gan taktiku, jo, mūsuprāt, tās izrādījušās veiksmīgas.»

Savukārt Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka Rīgā plānotajā NATO valstu vadītāju sanāksmē jāuzsver alianses atvērto durvju princips. NATO atvērto durvju princips ir nozīmīgs organizācijas attīstībai, kā arī sanāksmes laikā jāpieņem lēmumi, kas ļautu valstīm ciešāk sadarboties ar NATO un īstenot savu dalību aliansē, ja valsts atbilst noteiktajiem kritērijiem, uzskata Latvijas prezidente.

Kā iepriekš informēja Latvijas pārstāvis NATO Jānis Eichmanis, iespējamie temati, par kuriem tiks spriests NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Rīgā, būs alianses partnerības jautājumi, miers un stabilitāte Afganistānā un Kosovā, alianses paplašināšanās, kā arī militārie jautājumi.

Sanāksmes laikā esot jārunā arī par enerģētikas drošību, uzskata ASV senators Ričards Lugars.

Otrdien Melngalvju namā notiks starptautiskā konference «NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā». Sanāksmes dalībnieku vidū būs valstu vadītāji, NATO valstu ministri un parlamentu pārstāvji, militārie eksperti, dažādu institūciju vadītāji, reformu līderi un citi starptautiski atzīti viedokļu līderi. Konferences sākumā uzrunu teiks NATO ģenerālsekretārs Jāps Hops de Shēfers.

Šī konference tika atklāta pirmdien ar Vīķes-Freibergas rīkotajām vakariņām Mazajā Ģildē. Otrdien konferencē vairākās sesijās tiks diskutēts par jauno alianses lomu un partneriem, par Afganistānu kā jaunu izaicinājumu alianses transformācijā.

Otrdien turpināsies iepriekšējā dienā atklātais Jauniešu forums Rīgas domē, un foruma dalībniekus uzrunās NATO ģenerālsekretārs Jāps Hops de Shēfers. Vēlāk foruma dalībnieki pievienosies Rīgas konferencei.

Pēcpusdienā Latvijas Universitātē ASV prezidents Džordžs Bušs uzrunās gan Rīgas konferences, gan jauniešu foruma dalībniekus.

Pusdienslaikā «Arēnā Rīga» tiks atklāta NATO sanāksmes Transformācijas izstāde. Izstādes atklāšanā piedalīsies Valsts prezidente, NATO ģenerālsekretārs un augstākās NATO militārpersonas. Bet pēc tam «Arēnā Rīga» tiks parakstīts līgums saistībā ar NATO aizsardzības sistēmu un ballistiskajām raķetēm.

Dienas noslēgumā notiks Valsts prezidentes rīkotā kultūras programma NATO valstu un valdību vadītājiem Latvijas Nacionālajā operā.