NATO sanāksme ir izdevusies un Latvija sevi parādījusi kā nopietnu alianses dalībnieci, uzsver aģentūras LETA aptaujātie politiķi.
Politiķi: Latvija sevi parādījusi kā nopietnu NATO dalībvalsti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) uzsvēra, ka Latvija NATO sanāksmi noorganizējusi ļoti augstā līmenī. To uzsvēruši gan dalībnieki, gan ārvalstu atbildīgie darbinieki par drošības jautājumiem. Bērziņš gan norādīja, ka būtu gribējies, lai sanāksmes laikā daudz precīzāk būtu formulēts NATO tālākās paplašināšanās jautājums. Sanāksmes laikā interesantas bijušas arī dalībvalstu debates par Klusā okeāna valstu piesaistīšanu NATO darbībās. «Sanāksme kopumā pierādīja, ka organizācija ir dzīva, tajā pastāv viedokļu dažādība un tā attīstās,» sacīja Bērziņš.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP) uzsvēra, ka Latvijai šīs sanāksmes kontekstā sevi ir izdevies lieliski parādīt. Atzinīgi vārdi saņemti gan par pasākuma organizāciju, gan par drošības pasākumu īstenošanu. Paegle uzsvēra, ka svarīgākais ieguvums no sanāksmes ir stabilitāte, ko nodemonstrējušas dalībvalstis, panākot vienprātību vairākos jautājumos, piemēram, par NATO tālāko dalību Afganistānā. «Iepriekš bija bažas par nevienprātību organizācijā, tomēr pierādījās, ka NATO ir spēcīga alianse,» sacīja Paegle. Būtiska ir deklarētā NATO atvērtība jaunām dalībvalstīm, kā arī politiskās sadarbības veicināšana ar Eiropas Savienību. Pozitīvi, ka sanāksmē uzsvērts arī enerģētikas jautājums un nepieciešamība valstīm problēmas risināt kopējiem spēkiem, norādīja Saeimas pārstāve.
Arī Sandra Kalniete (JL) pauda pārliecību, ka šīs sanāksmes kontekstā Latvijai sevi ir izdevies parādīt kā nopietnu alianses dalībnieci, par ko liecinot tas, ka samits notiek valstī, kas tikai divus gadus ir NATO dalībvalsts. Kā nozīmīgs tiek minēts paziņojums par NATO atvērtību jaunām dalībvalstīm. «Ziņojums Ukrainai un Gruzijai ir pietiekami skaidrs, un tālākais jau būs pašu valstu rokās, kā viņas spēs pienācīgi sagatavoties,» uzsvēra Kalniete. Nozīmīga esot arī NATO spēja vienoties par ātrās reaģēšanas spēku gatavību, kā arī panāktie lēmumi par tālāko rīcību Afganistānas jautājumā. «Afganistāna vispār ir NATO spēju pārbaudes jautājums,» sacīja Kalniete. Pozitīvi novērtēts arī NATO un ES savstarpējās sadarbības veicināšanas jautājums.
Kā ziņots, par tālāku NATO paplašināšanos paredzēts lemt 2008.gadā, kad alianses līderu sanāksmē ielūgumu pievienoties organizācijai varētu saņemt vairākas Rietumbalkānu valstis, šodien preses konferencē sacīja NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.
Rīgas samita deklarācijā sniegts apstiprinājums, ka alianse turpinās intensīvo dialogu ar Gruziju un Ukrainu, kas ietver gan politiskos, gan militāros, finansiālos un drošības jautājumus.
NATO atzinīgi novērtē Ukrainas ieguldījumu kopējas drošības garantēšanā, kas ietver dalību NATO operācijās un centienus veicināt reģionālo sadarbību. Alianse mudina Ukrainu šos ieguldījumu reģiona drošībā turpināt.
Tāpat NATO atzinību saņēmusi Gruzija, aliansei solot aktīvi atbalstīt šīs valsts reformu procesu. NATO mudina Gruziju turpināt politiskās, ekonomiskās un militārās reformas, kā arī veicināt mierīga risinājuma sasniegšanu Gruzijas teritorijā notiekošajos konfliktos.
NATO ir pārliecināta, ka arī Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Serbija var sniegt ieguldījumu reģiona drošībā un stabilitātē. Alianse turpinās ciešu sadarbību ar Bosniju un Hercegovinu un Serbiju, kā arī piedāvās atbalstu Melnkalnei aizsardzības spēju palielināšanai.