Kritizē politiķus par vieglprātīgu attieksmi pret cilvēktiesību nodrošināšanu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Latvijā trūkst izpratnes par cilvēktiesību jautājumiem un ombuda institūciju, tāpēc nepieciešams tam pievērst pastiprinātu uzmanību. Tā, pirmdien Rīgā atklājot konferenci par ombuda institūciju demokrātiskā un tiesiskā valstī, teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, vienlaikus kritizējot politiķus par vieglprātīgu attieksmi pret cilvēktiesību nodrošināšanu.

Raksturoja cilvēktiesību aizsardzības institūciju darbību Latvijā, to vietu un lomu tiesiskā valstī, kā arī nākotnes attīstības perspektīva, prezidente norādīja, ka ombuda institūcijas koncepciju Valsts prezidenta kancelejas darba grupa ir izstrādājusi pirms pieciem gadiem un vairāk nekā pirms diviem gadiem Valsts prezidente iesniedza parlamentā uz šīs koncepcijas balstīto likumprojektu. Pēc prezidentes sacītā, viņa personīgi atbalstīja un veicināja Tiesībsarga likuma pieņemšanu, uzsverot, ka tas ir tālredzīgs ilgtermiņa ieguldījums valsts demokrātijas nostiprināšanā.

Vīķe-Freiberga savā runā kritiski norādīja uz izpratnes trūkumu par ombuda nozīmi, kā arī politiskās gribas un ieinteresētības trūkumu un «zināmu skeptisku attieksmi» pret šīs institūcijas izveides nepieciešamību un lietderīgumu.

Politiķe uzsvēra, ka Valsts cilvēktiesību birojs, kura kompetencē atrodas cilvēktiesību aizsardzības jautājumi, līdz šim pastāvīgi cieta no valsts uzmanības un finansiālā atbalsta trūkuma, kuru prezidente raksturoja kā «tieši tik lielu [..], lai eksistētu, bet absolūti nepietiekošu, lai attīstītos».

Vīķe-Freiberga konstatēja, ka «politiķi turpina demonstrēt visai vieglprātīgu, lai neteiktu cinisku, attieksmi pret cilvēktiesību īstenošanu un nodrošināšanu realitātē». Valsts prezidente sagaida no likumdevēja izpratni par Tiesībsarga nozīmi valsts varas attiecībās ar tautu, kā arī norādīja, ka šī institūcija var kļūt par efektīvu instrumentu parlamenta rokās parlamentārās kontroles realizācijai pār izpildvaras darbību, tādā veidā ceļot Saeimas autoritāti «tās darba devēju - Latvijas vēlētāju - acīs».

Kā galveno problēmu, ar kuru nāksies saskarties Tiesībsarga institūcijai, Valsts prezidente nosauca nepieciešamību panākt šīs institūcijas respektēšanu un tās ieteikumu ievērošanu no valsts pārvaldes puses.

Valsts prezidente norādīja uz nepieciešamību Latvijā sakārtot cilvēktiesību nozari atbilstoši starptautiskās sabiedrības izpratnes evolūcijai par šiem jautājumiem. Politiķe augsti novērtēja esošos sasniegumus cilvēktiesību aizsardzības jomā, tomēr uzsverot, ka līdz Tiesībsarga likuma pieņemšanas brīdim vairāku ar cilvēktiesībām saistītu jautājumu risināšana Latvijā bija nepietiekamā līmenī. Šāds apgalvojums tika pamatots ar Valsts prezidentes kancelejas statistiku par iedzīvotāju iesniegumu un sūdzību skaitu, ko Vīķe-Freiberga ir saņēmusi savas darbības laikā.

Uzrunas beigās Valsts prezidente aicināja nostiprināt Tiesībsarga statusu Satversmē, kā to ir izdarījusi lielākā daļa Latvijas tuvāko kaimiņu, tostarp pārējās Baltijas valstis un arī Krievija.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu