Tiesībsarga amatam izvirzītas divas kandidatūras

Tiesībsarga amatam izvirzītas divas kandidatūras - Tautas partijas (TP) frakcijas deputāti izvirzījuši Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēju, tiesību zinātņu doktoru Ringoldu Balodi, bet apvienība «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (TB/LNNK) - politoloģijas profesori Rasmu Kārkliņu.

Ievēlēšanas gadījumā Balodis ir gatavs izstāties no TP, kuras sarakstā kandidēja 9.Saeimas vēlēšanās. Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka Balodis dzimis 1966.gadā. Balodis 1994.gadā beidzis LU Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē. 1997.gadā viņš absolvējis LU Juridisko fakultāti un ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu, bet 2001.gadā kļuvis par tiesību zinātņu doktoru. Balodis bijis SIA «Casinos Latvia» drošības dienesta vadītājs un jurists, Latvijas Tirgotāju asociācijas jurists, Latvijas Nacionālo Daugavas vanagu apvienības juridiskais padomnieks, SIA «Rīgas Juridiskā birojs» vadītājs, SIA «Juridiskais birojs - R» direktors, kā arī Latvijas Karate-do federācijas juridiskais padomnieks. Balodis bijis Tieslietu ministrijas Sabiedrisko lietu departamenta direktors, kā arī Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks. 2002.gadā Balodis kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no TP saraksta, bet 2003.gadā kļuvis par LU Valsts tiesību zinātņu katedras vadītāju.

Savukārt Kārkliņa 1969.gadā Berlīnes Brīvajā universitātē Vācijā ieguvusi politologa diplomu, 1971.gadā Čikāgas universitātē ASV kļuvusi par maģistri starptautiskajās attiecībās, 1975.gadā ieguvusi doktores grādu politikas zinātnēs Čikāgas universitātē ASV, bet 1992.gadā kļuvusi par habilitēto doktori politoloģijā Latvijas Universitātē. Kārkliņa zina četras svešvalodas - ļoti labi angļu un vācu, daļēji - krievu un franču valodu. Kopš 1990.gada marta Kārkliņa atkārtoti ilgstoši uzturas Latvijā, veicot pētījumus, piedaloties konferencēs un mācot LU. Kārkliņa dzimusi un augusi Vācijā, 1969.gadā viņa pārcēlusies uz ASV, ir precējusies. Kārkliņa visu mūžu ir Latvijas pilsone, bet kopš 1975.gada - arī ASV pilsone. Kārkliņa ir gatava atteikties no ASV pilsonības, ja tas būs nepieciešams darbam Latvijas valstij.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pastāstīja, ka ZZS frakcija tiksies ar Balodi trešdien, bet Kārkliņu uzklausīs pēc nedēļas - 13.decembrī. Brigmanis piebilda, ka ZZS frakcija ir saņēmusi vairākas vēstules, audio un video ierakstus, kuros tiek apšaubīta Baloža piemērotība tiesībsarga amatam.

LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis informēja, ka LPP/LC ar abiem izvirzītajiem tiesībsarga amata kandidātiem sāks pārrunas nākamnedēļ. Patlaban frakcijā vēl neesot lemts, kuru no abiem kandidātiem atbalstīt.

TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis teica, ka TP frakcija vēl nav izlēmusi, vai aicinās uz frakcijas sēdi Kārkliņu.

«Jaunā laika» (JL) frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš pastāstīja, ka arī JL frakcija uzklausīs abus tiesībsarga amata kandidātus. Baloža kandidatūru JL, visticamāk, neatbalstīšot, jo viņš ir pārāk cieši saistīts ar TP. Pēc Kariņa domām, Kārkliņas kandidatūra ir vairāk piemērota, jo viņa ir politiski neitrāla un visa viņas līdzšinējā zinātniskā darbība ir bijusi vērsta uz Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanu.

Saskaņā ar Tiesībsarga biroja likumu, kas stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī, tiesības izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu ir pieciem Saeimas deputātiem un viņš ir jāapstiprina ar Saeimas balsojumu. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un darba pieredze tiesību aizsardzībā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālu atļauju pieejai valsts noslēpumam. Likums arī paredz, ka, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, viņš Saeimas sēdē dos svinīgo solījumu. Tajā tiesībsargs solīs «būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem».

Tiesībsarga biroja likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai publiskā vara tiktu īstenota tiesiski un lietderīgi. Likums nosaka, ka tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa uzdevumu un funkciju pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām.

Tiesībsarga biroja uzdevumi būs veicināt personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvību, sekmēt bērnu tiesību aizsardzību, sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu un jebkādas diskriminācijas novēršanu, sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē, atklāt nepilnības un pretrunas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu un sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām un tiesībsarga darbību.

Tiesībsarga pilnvaru termiņš būs četri gadi no dienas, kad viņš ir devis zvērestu. Tiesībsargu varēs apstiprināt amatā atkārtoti. Uz Tiesībsarga biroja amatpersonām attieksies likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktie ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām. Tiesībsargs varēs piedalīties Saeimas un Ministru kabineta darbā Saeimas Kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesībsarga biroju finansēs no valsts budžeta. Tiesībsarga amatalga tiks saistīta ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikā aprēķināto gada vidējo darba algu, piemērojot koeficientu 6,75. Tiesībsarga vietnieka atalgojumam piemēros koeficientu 5,5. Tiesībsargam, viņa vietniekam un Tiesībsarga biroja darbiniekiem būs tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

Uz augšu