/nginx/o/2018/07/14/9015085t1h98c5.jpg)
Lai nepārlietu istabas augus, izvēlieties tādus, kuri aug ūdenī.
Ilzes Gulbes ikdienas darbs ir saistīts ar rūpēm par telpaugu labsajūtu, jo viņas vadītais uzņēmums «Pulksteņa ezers» darbojas tieši šajā lauciņā — apkopj un iznomā istabas puķes. Tāpēc tiekoties runājam par viņas ikdienas vērojumiem, gadu gaitā uzkrāto pieredzi un ieteikumiem telpaugu mīļotājiem.
Skaisti, bet trausli
Cilvēki stāsta, ka ļoti bieži veikalos nopērk nekvalitatīvu augu. Taču ir grūti dot kādus konkrētus padomus, kā atpazīt kvalitatīvu telpaugu, saka Ilze. Parasti lielākās partijās augus veikaliem pērk izsolēs un nekad nevar zināt, kur un cik ilgi tie ir stāvējuši, viņa skaidro. Bet, ja kādu mēnesi augs bijis ne pārāk labvēlīgos apstākļos, pēc atvešanas mājās, lai gan izskatās glīts, vietas un temperatūras maiņas dēļ nedēļas laikā tas var aiziet bojā. Mazo istabas augu bieži arī audzē tā, lai tam nebūtu ilgs mūžs. Ja stādiņš ir izlolots ar datorprogrammas palīdzību, aprēķinot mēslojumu, saulīti, mitrumu, tas ir knapi apsakņojies un jau tiek pārdots. Lielā šoka dēļ tāds augs patiesībā ir ļoti vārgs. Tāpēc tiem, kas augu nopērk, ir jācenšas izdarīt visu iespējamo, lai to saglābtu.
Taču pirmās divas nedēļas vislabāk augu likt mierā, vienīgi minimāli laistīt. Un nolikt vietā, kur nav caurvēja. Ja uz palodzes no loga pūš vējš, bet no radiatora nāk siltais gaiss, labāk atrast citu vietu. Pakāpeniski augi spēj pierast pie šīs siltā un aukstā gaisa maiņas, bet tikko nopirkts stāds nometīs lapas pāris nedēļās. Augam nepatīk augt arī šaurībā. Tiem ir jāatrod mierīga un jauka vieta.
Tipiskākā kļūda telpaugu kopšanā birojos ir pārliešana, liecina Ilzes novērojumi. Tagad ir populāri kašpo podiņi bez caurumiņa, kuros ieliek puķi ar savu podiņu. Cilvēks aplej puķi, nekas laukā netek, un viņš neredz, ka viss kašpo podiņš ir pilns ar ūdeni. Vēl sliktāk, ja augsnei virskārtā uzbērti akmentiņi. Turklāt dracēnai un citiem telpaugiem mēdz būt tā, ka pēc pārliešanas augs novīst, cilvēkam liekas, ahā, es nepietiekami lēju, liešu vēl. Taču dracēnas gadījumā augsnes virskārtai jāļauj izžūt un tikai tad jālej nākamo reizi.
Pārliets augs jāizņem no ūdens, taču uzreiz nav jācenšas pārstādīt. Ja sakņu sistēma nav nopuvusi, augs izķepurosies, bet var būt arī par vēlu, un tas var arī vienkārši sapūt. «Esmu redzējusi arī trīs četrus mēnešus nelietu dracēnu. Mums bija kuriozs — dārzniece nezināja, ka šis augs tur ir. Taču dracēnai nebija nekādas vainas. Tas nozīmē, ka tās labāk mazāk liet, bet, piemēram, palmas nekādā gadījumā nedrīkst iekaltēt. Arī kafijas koki, citrusaugi necieš, ja tos iekaltē,» skaidro «Pulksteņa ezera» direktore. Īpašniekam ir jāzina sava auga vājības.
Protams, nedrīkst aizmirst arī par mēslošanu. «Mēs esam izmēģinājuši mēslošanai daudzus līdzekļus, kas Latvijā tiek ievesti,» stāsta Ilze. «Cenšamies vairāk izmantot uzlejamus, uzsmidzināmus līdzekļus, piemēram, Latvijā iegūto kūdras eliksīru. To lieto arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, un minēts, ka viens iepakojums aizstāj vienu tonnu kūtsmēslu. Taču tas ir ļoti spēcīgs līdzeklis. Ja kūdras eliksīru pievieno pārlieku daudz, telpaugi pārstāj augt, tāpēc jādozē ar lielu precizitāti. Ļoti labi to var smidzināt uz lapām, ja augi zaudējuši zaļumu. Ziemā šo mēslojumu augiem lietojam ne biežāk kā reizi mēnesī, vasarā ik pa divām nedēļām. Ļoti praktiski ir Šulca mēslojumi — tad pietiek ar trīs pilēm uz litru ūdens.»
Augi ir jāveido
Speciālistiem kā dadzis acī ir arī neveidoti augi. Jāatceras, ka liela daļa augu ir jāveido.
Veikalos tagad pārdod dažādus vīteņaugus. Tiem visiem podiņā ir jābūt stumbriņam, ap kuru vīties, tas regulāri jāmitrina un augošās atvases jāsprauž klāt ar cemmes veida adatiņu, lai visu laiku augs saglabātu formu.
«Nebūtu pareizi atvest mājās labi veidotu telpaugu un pēc tam ļaut izaugt tam pa visu grīdu,» uzskata Ilze. «Nereti var redzēt pāraugušas, šķībi, līki izaugušas dracēnas. Man šķiet, ka labāk, lai aug nevis viens līks zars, bet, laikus apgriežot, stāds skaisti zarojas nogrieztajā vietā.
Nopērciet jaunu puķu podu un iegūsiet jaunu telpaugu, iesaka «Pulksteņa ezera» vadītāja, jo, ieliekot, piemēram, elegantā nerūsējošā tērauda podā, puķes izskats pilnīgi mainās. «Gadās, ka mēs, uzsākot sadarbību ar klientu, sakām — jums nevajag jaunus telpaugus, vienkārši vajag jaunus podus. Kad augus sakopj un pārstāda, cilvēki veco augu vairs nepazīst.»
Pēdējā laika modes kliedziens ir augstie podi. Nesen Zviedrijā notikušajā izstādē, kuru apmeklēja arī Ilze, visur katalogos bija redzami 95, 75, 56 centimetrus augsti podi. Visi telpaugi — pat kaktusi, nemaz nerunājot par palmām, bija sastādīti šādos augstajos podos, stāsta I. Gulbe. «Cilvēki spēj izremontēt, iekārtot ļoti skaistus birojus un mājas, bet nepamana, ka puķēm ir zupasšķīvju apakštases. Tā ir tendence, kas mani ir izbrīnījusi un šokējusi. Arī telpaugs ir biroja un mājas seja,» uzskata Ilze.
Ūdenī augoši telpaugi
Mūsdienās ir iecienīti telpaugi ar īpaši košu un zaļu krāsu. Mums labi zināmās līdakastes pagājušajā gadā vienā no Holandes izstādēm bija otrs populārākais telpaugs, stāsta I. Gulbe.
Sava mazprasīguma dēļ vieni no iecienītākajiem telpaugiem ir dracēnas. Pasaulē ir ap simt dažādu dracēnu, Latvijā vispopulārākās ir ar krāsainām lapiņām 'Lemon Laime'. Tās ir ļoti izturīgas, lai gan vajadzīgs liels darbs, lai dracēnas uzturētu tīras, jo augi ļoti noput. Jaunās šķirnes ir kaprīzākas. Ir dracēnas, kuras audzētas no stādiņiem, bet citas vairākus gadu desmitus vecas atved no Dienvidamerikas uz Holandi un tad potē uz šiem vecajiem stumbriem. Veikalos šāda dracēna maksās divas trīs reizes dārgāk nekā tāda, kas būs audzēta no stādiņa.
Eiropā arvien populārāk kļūst istabas augus audzēt nevis augsnē, bet ūdenī. Un, ja jums ir problēmas ar augu pārliešanu, varbūt šāds piedāvājums var šķist vilinošs. Šajā lietā ir specializējušās dažas firmas. Tās pieradina jebkuru augu, pat kaktusus, labi justies ūdens vidē.
Ūdens kultūras auga podiņš būs pildīts tikai ar īpašiem oļiem un stādiņa saknēm. Podiņa malā iestiprinātā mērierīce rāda, kad ir nepieciešams telpaugu apliet, jo ir pazeminājies ūdens līmenis podā. Kad tas nokrītas līdz minimumam, pagaida trīs četras dienas un tad salej līdz maksimumam. Parasti ūdens ir jāpapildina ik pēc divām trim nedēļām. Vēl jārēķinās, ka šiem augiem būs nepieciešams īpašs mēslojums.
Eiropā hidrokultūras plaši audzē slimnīcās, kur nav vēlama augsne, kas varētu būt kādas infekcijas avots. Latvijā hidrokultūras pagaidām nav izplatītas, lai gan, ja ir vēlme, šādus augus var pasūtīt.
I. Gulbe šādu augu audzē jau divus gadus, un viņas pieredze liecina, ka arī tie mēdz slimot un tiem tāpat kā citiem augiem ir kaitēkļi, lai gan varbūt mazāk.
Hidrokultūras iesaka alerģiskiem cilvēkiem, arī tiem, kuri bieži ceļo, jo tad nebūs tā jārūpējas par laistīšanu. Šie augi arī retāk jāpārstāda. Un, ja jums vēl ir «zaļie pirkstiņi», tad pavisam nav jāuztraucas par šādu neparastu telpaugu aprūpi.