Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/14/9015807t1hc749.jpg)
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka Tautas partijas (TP) un Latvijas Pirmās partijas/«Latvijas ceļa» apvienības (LPP/LC) priekšvēlēšanu aģitācijai izlietotie finanšu līdzekļi pārsnieguši likumā noteiktos ierobežojumus, taču tas nav ietekmējis 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus — brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi nav pārkāpti.
TP priekšvēlēšanu izdevumi kopumā sasniedza apmēram 700 000 latu, bet LPP/LC apvienības izdevumi — 500 000 latu, tā pārsniedzot likumā noteiktos ierobežojumus — 279 053 latus. Lai gan TP un LPP/LC pārkāpušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta pirmo daļu, tiesa uzskata, ka brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi nav pārkāpti. Vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā bijusi iespēja veidot savu politisko gribu, jo viņiem bijusi informācija par politisko organizāciju iespējamiem finanšu pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitāciju laikā.
«Jaunie demokrāti», «Mūsu zeme», «Tēvzemes savienība» un Sociālā taisnīguma partija Augstākajā tiesā apstrīdēja vēlēšanu rezultātus ar mērķi panākt, lai tos atceļ. Viņuprāt, tika pārkāpts brīvības un vienlīdzīguma princips saistībā ar partiju vēlēšanu izdevumiem un aģitāciju un valsts neveica nekādus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas un demokrātiskas vēlēšanas.
Pieteicēji pieteikumos norādīja, ka TP un LPP/LC pretēji Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajam saņēmušas ziedojumus no juridiskām personām un pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus. Spriedumā teikts, ka no lietā esošajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) materiāliem, kā arī no sabiedriskās politikas centra «Providus» pētījuma konstatējams, ka biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» finanšu līdzekļi tika iztērēti, reklamējot TP, savukārt nodibinājuma «Pa saulei» finanšu līdzekļi — reklamējot LPP/LC.
Senāts spriedumā atzīst, ka, apsverot, vai ir noticis Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpums, jāizvērtē, vai pastāv tieša saikne starp biedrību «Sabiedrība par vārda brīvību» un TP un nodibinājumu «Pa saulei» un LPP/LC.
Viens no biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» dibinātājiem un biedriem ir Jurģis Liepnieks. Šī biedrība līdz 2006. gada 1. novembrim saņēma ziedojumos 156 600 latu no «Latvijas kuģniecības», 330 000 latu no TP biedra Andra Šķēles, 80 000 latu no TP biedra Jurģa Liepnieka un 10 latus no Viļņa Auzāna. Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» dibinātājs un lielākie ziedotāji ir TP biedri. Turklāt TP publiskajā telpā nenorobežojās no šīs biedrības reklāmas kampaņas. Līdz ar to Administratīvo lietu departaments secinājis, ka biedrībai «Sabiedrība par vārda brīvību» ir tieša saikne ar TP un tās 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Ņemot to vērā, uzskatāms, ka biedrības izdevumi par TP un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi TP priekšvēlēšanu izdevumiem.
Tāpat saskaņā ar Uzņēmuma reģistra datiem viena no nodibinājuma «Pa saulei» amatpersonām ir Ēriks Stendzenieks. LPP/LC apvienības reklāmas kampaņas veido reklāmas aģentūra «ZOOM!», kuras radošais direktors arī ir Ēriks Stendzenieks. Senāts konstatējis, ka LPP/LC apvienības reklāmas kampaņas veidotāji un personas no nodibinājuma «Pa saulei», kas izvietoja reklāmas par šo politisko organizāciju, faktiski ir vienas un tās pašas personas. Nodibinājuma priekšvēlēšanu kampaņā izvietotās reklāmas par LPP/LC un tās biedriem ir veidotas ciešā sadarbībā ar šo politisko organizāciju. Turklāt LPP/LC publiskajā telpā nenorobežojās no nodibinājuma reklāmas kampaņas. Senāts spriedumā atzina, ka nodibinājuma «Pa saulei» izdevumi par LPP/LC apvienības un tās biedru reklāmām pieskaitāmi šīs partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem.
Tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem, tāpēc Senāts spriedumā vērtējis konkrētā pārkāpuma būtību un sekas.
Vēlēšanu rezultāti uzskatāmi par ietekmētiem, ja tie neatspoguļo vēlētāju brīvo gribu. Apstāklis, ka politiskās organizācijas iztērēja vairāk finanšu līdzekļu priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas laikā, nekā bija noteikts, pats par sevi nerada tādu visaptverošu ietekmi uz vēlētāju gribas veidošanos, lai to atzītu par būtisku.
Senāts konstatēja, ka plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā tika organizētas plašas un sabiedrības ieinteresētajai daļai pieejamas diskusijas par iespējamiem partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem. Konkrētajā gadījumā vēlētājiem bija informācija, ka nodibinājuma «Pa saulei» reklāmas kampaņa par LPP/LC apvienības kandidātiem ir veidota tiešā sadarbībā ar šīs apvienības priekšvēlēšanu kampaņu organizētājiem. Vēlētājiem bija arī informācija, ka biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» dibinātājs ir TP biedrs un ka tās reklāmas kampaņu par TP tādējādi organizē un finansē TP biedri.
Izskatot lietu, Administratīvo lietu departaments atzina, ka vēlēšanu norisē pārkāptas šā likuma normas un valsts institūcijas neveica pasākumus šo pārkāpumu novēršanai. Valsts nav radījusi mehānismu, kas ļautu šādus un līdzīgus pārkāpumus laikus novērst, neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Ņemot to vērā, Senāts nolēma pieņemt blakus lēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izveidot efektīvu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu.