Tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem, tāpēc Senāts spriedumā vērtējis konkrētā pārkāpuma būtību un sekas.
Vēlēšanu rezultāti uzskatāmi par ietekmētiem, ja tie neatspoguļo vēlētāju brīvo gribu. Apstāklis, ka politiskās organizācijas iztērēja vairāk finanšu līdzekļu priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas laikā, nekā bija noteikts, pats par sevi nerada tādu visaptverošu ietekmi uz vēlētāju gribas veidošanos, lai to atzītu par būtisku.
Senāts konstatēja, ka plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā tika organizētas plašas un sabiedrības ieinteresētajai daļai pieejamas diskusijas par iespējamiem partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem. Konkrētajā gadījumā vēlētājiem bija informācija, ka nodibinājuma «Pa saulei» reklāmas kampaņa par LPP/LC apvienības kandidātiem ir veidota tiešā sadarbībā ar šīs apvienības priekšvēlēšanu kampaņu organizētājiem. Vēlētājiem bija arī informācija, ka biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» dibinātājs ir TP biedrs un ka tās reklāmas kampaņu par TP tādējādi organizē un finansē TP biedri.
Izskatot lietu, Administratīvo lietu departaments atzina, ka vēlēšanu norisē pārkāptas šā likuma normas un valsts institūcijas neveica pasākumus šo pārkāpumu novēršanai. Valsts nav radījusi mehānismu, kas ļautu šādus un līdzīgus pārkāpumus laikus novērst, neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Ņemot to vērā, Senāts nolēma pieņemt blakus lēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izveidot efektīvu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu.