Daba, radot imūnsistēmu, ir devusi cilvēkam brīnišķīgas aizsardzības spējas. Diemžēl pēdējie gadu desmiti liecina, ka imūnsistēma ir katastrofālā stāvoklī.
Kas nogalina imunitāti?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Graujošie faktori
Pamanot, ka organismā ir parādījies svešinieks, imūnsistēma tam sūta pretī savus kareivjus — limfocītus. Tie ar īpašiem receptoriem piestiprinās svešajai šūnai un to iznīcina. Vienlaikus imūnsistēmas atmiņa fiksē, kāds ienaidnieks ielauzies un kā ar to tikts galā. Nākamreiz jau organismam ir vieglāk izvēlēties cīņas taktiku un stratēģiju. Protams, realitāte ir daudz sarežģītāka. Un tomēr ir lietas, kas atkarīgas tikai no mums pašiem.
1. Stress, sliktas emocijas
90. gados strauji attīstījās jauna nozare — neiropsihoimunoloģija. Tā pētīja nervu sistēmas iedarbību uz imūno sistēmu. Tika pierādīts, ka emocijas ietekmē mūsu organisma aizsargreakcijas. Labas emocijas — stiprāka imunitāte, sliktas — vājāka.
2. Medikamenti
«Jo mazāk zāļu, jo labāk,» atzīst ārsti. Viens no lielākajiem imunitātes vājinātājiem ir nevajadzīgi lietotas antibiotikas. Ievadītas organismā, tās sāk nogalināt svešās baktērijas. Tikmēr imūnsistēmas kareivji (šūnas) slinko. Nākamreiz tās pašas vairs nesāks cīņu pret slimību, jo nebūs «kaujas» pieredzes. Jau tagad slimnīcās izplatās multirezistentais stafilokoks, un mediķi meklē veidus, kā ārstēt rezistento tuberkulozi — šo slimību baciļi jau veiksmīgi iemācījušies pretoties antibiotikām.
Arī tik nevainīgie bezrecepšu medikamenti var nodarīt postu organismam. Piemēram, paracetamols neatgriezeniski noārda nieru un aknu audus. Ir preparāti, kas izraisa kuņģa un zarnu trakta čūlas, bojājot gļotādu un atverot organismu ārēji kaitīgajai iedarbībai.
3. Uzturs
Uz pusdienu galda tikpat kā nav atrodami produkti, kuri nebūtu ķīmiski apstrādāti vai bez ģenētiski modificētām piedevām. Tas, ko tautā visbiežāk apzīmē ar E vielām (konservanti, krāsvielas, emulgatori, putotāji, stabilizētāji, irdinātāji u. c.), atrodams gandrīz visos produktos — sākot ar maizi un beidzot ar svaigiem dārzeņiem vai augļiem.
Diemžēl starp oficiāli atļautajām E vielām ir arī tādas, ka satur bīstamus elementus. Gan alerģisko reakciju, gan kancerogēnās iedarbības dēļ tiek bojāts ģenētiskais kods, liekot augt jaunām anomālām šūnām. Imūnsistēma vairs nespēj adekvāti reaģēt, un sākas smagas saslimšanas (arī vēzis).
Arī nepareizi ēšanas ieradumi nenāk par labu veselībai, jo liekais svars rada papildu slodzi imūnsistēmai.
4. Vakcīnas
Tās pieņemts uzskatīt par panaceju pret visām slimībām. Patiesībā visas vakcīnas satur zināmu devu konservantu, antibiotiku, svešu olbaltumu, stabilizatoru. Par šo vielu neitralizēšanu organismā atbild fermenti. Pirmo poti zīdainis saņem pirmajās stundās pēc nākšanas pasaulē. Bērniem, kam fermentu sistēma strādā normāli, blaknes neizpaužas. Toties tiem, kam tajā ir novirzes, sākas nepatikšanas. Vieglākos gadījumos — dažādas alerģiskas izpausmes, smagākos — neatgriezeniski centrālās nervu sistēmas bojājumi.
Protams, vakcīnas palīdz organismam izstrādāt antivielas pret dažādām bīstamām slimībām (ievadot novājinātu vīrusu, organisms iemācās ar to cīnīties). Tomēr arvien biežāk izskan viedoklis, ka pārmērīga vakcinācija, neievērojot individuālās īpatnības un reālo vajadzību, rada īstu alerģisko saslimšanu eksploziju. Cilvēkiem, kuram jau ir iedzimta imunoloģiskā novirze, potēšana «palaidīs vaļā» visas alerģiskās reakcijas — organisms nespēs kompensēt ievadīto palīgvielu kaitīgumu.
Dr. Lauris Līcītis:
— Tas nenozīmē, ka vakcinēties nevajadzētu vispār, tomēr valstī jārada individuāla potēšanas sistēma. Novēro, ka vakcinācija ne vienmēr pasargā no saslimšanas pat ar vienkāršākajām slimībām. Piemēram, nereti ar cūciņu un masaliņām īpaši smagi slimo pieaugušie, kas bērnībā tikuši potēti.
Dr. Baiba Rozentāle, Infektoloģijas centra direktore:
— Pieļauju, ka mīts par vakcīnu kaitīgumu radies tāpēc, ka cilvēki neizprot vakcinācijas būtību. Potējoties organismā tiek izvadīts novājināts vai inaktivēts (nedzīvs) vīruss, un organisma imūnsistēma sāk izstrādāt antivielas pret šo konkrēto vīrusu. Mehānisms ir tāds pats, kā izslimojot kādu slimību, tikai izpaliek smagas intoksikācijas un orgānu bojājumi, kas parasti ir, pārciešot kādu no slimībām dabiskā ceļā.
5. Darba un sadzīves apstākļi
Novērots, ka ēnainos mitekļos dzīvojošie slimo biežāk. Ietekmi uz organismu rada arī āderes, sadzīves tehnikas starojums (īpaši tas, kas atrodas tuvāk par 1 m) — mobilie telefoni, mikroviļņu krāsnis u. tml. Imunitāti pazemina arī hormonālie kontracepcijas līdzekļi un mazkustīgs dzīvesveids.
Jāmin vēl kāds paradoksāls faktors, kas ietekmē cilvēka imūnsistēmu, — maniakāla aizraušanās ar tīrību. Nereti māmiņas izmisumā vaimanā: «Es katru dienu mazgāju grīdas (vēl antiseptiķi pieleju ūdenim); novāru knupīšus un pudelītes; gludinu drēbītes, bet bērns nepārtraukti slimo: puņķi līdz nabai, caureja un visādas pumpas! Toties dzērājai kaimiņienei māja kā cūkkūts, bērni netīri kā sivēni un... veseli kā rutki. Kāpēc?»
Dr. Inta Jaunalksne, Klīniskās imunoloģijas centra speciāliste:
— Apkārtējā vide, kurā piedzimstam un augam, un dabiskā flora ir treniņš imūnajai sistēmai, tāpēc sterilitāte nav nepieciešama. Pietiek ar tīrību ikdienā — roku mazgāšana pirms ēšanas, pēc tualetes lietošanas.
Iedzimtība
Liela nozīmē gan imūnsistēmas, gan vispārējā veselības stāvokļa raksturojumā ir iedzimtībai, ģenētiskajiem faktoriem. Piemēram, BRCA antigēns ir saistīts ar krūts vēzi, ko var nodot no paaudzes paaudzē. Arī noslieci uz vienkāršākām saslimšanām arvien biežāk skaidro ar pārmantotajiem gēniem.
Dr. Inta Jaunalksne:
— Pirms simtiem gadu nebija efektīvu medikamentu, precīzas diagnostikas, augsta līmeņa ķirurģijas un citu medicīnisko iespēju. Cilvēki bija pakļauti vienkārši dabiskajai atlasei. Arī pēc dzemdībām neizdzīvoja tik daudz bērnu kā tagad.
Konsultēja imunologs alergologs Lauris Līcītis un Klīniskās Imunoloģijas centra direktore Inta Jaunalksne.