Nogalināta cilvēka spoks palīdz atrast savu slepkavu — tas skan fantastiski, taču daudzu valstu kārtību sargājošo iestāžu darbinieki var minēt gadījumus, kad tieši mirušā gars — cilvēka energoinformatīvā būtība — palīdz atrast un sodīt noziedznieku.
Nonāvēto cilvēku gari atrod savus slepkavas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mirušās gars atrod bijušos kolēģus
Viena no visskaļākajām tiesas lietām, kur liecību deva… spoks, tika izskatīta 1979. gadā Čikāgā (ASV). Divus gadus agrāk šajā pilsētā tika nogalināta kāda Teresita Basa, vietējās slimnīcas fizioterapeite. Kaimiņi ieraudzīja, ka pa viņas logiem ārā laužas liesmas, un izsauca ugunsdzēsējus, bet viņi savukārt policiju, jo, nodzēsuši uguni, atrada kailu saimnieces ķermeni, kura krūtīs bija iedurts nazis, bet uz kakla bija redzamas žņaugšanas pēdas. Visticamāk, ka nozieguma motīvs bija laupīšana — no dzīvokļa bija pazudušas visas vērtslietas un nauda.
Šīs sarežģītās lietas izmeklēšana ilga pusgadu, kamēr nonāca strupceļā. Tā gandrīz tika ieskaitīta bezcerīgo kategorijā, ja reiz kādu citu Čikāgas iedzīvotāju Hozē Čua naktī nepamodinātu sieva Remija, kura pa miegam sauca sveša vīrieša vārdu.
Laulātais pāris strādāja par ārstiem pilsētas slimnīcā. No rīta Remija jutās slikti un uz darbu negāja. Savukārt Hozē Čua padomāja, ka sievai uzradies mīļākais, un nevarēja piespiest sevi atgriezties mājās — viņš līdz vēlam vakaram uzkavējās darbā. Nākamajā naktī Remijas nakts šausmas atkārtojās, tikai šoreiz viņa, būdama simtprocentīga amerikāniete, kliedza kaut ko spāniski. «Es esmu Teresita Basa. Mani nogalināja Alans.» Hozē Čua zināja spāņu valodu, bet, pirms miega izskaidrojies ar sievu un pārliecinājies par viņas uzticību, viņš nakts notikumiem nepievērsa nekādu vērību.
Tomēr mirušās Teresitas gars ar laulātajiem turpināja runāt caur Remiju un pieprasīja, lai viņi dodas uz policiju. Pēc likteņa ironijas, Remija un Hozē strādāja tajā pašā slimnīcā, kur Teresita Basa, un ātri nojauta, par kādu Alanu ir runa. Acīmredzot tas bija medicīnas brālis Alans Šoverijs.
Noziedznieks tiek atrasts
Pie kārtības sargātājiem laulātie nesteidzās: kā gan varēja cilvēku apvainot, pamatojoties uz Remijas nakts šausmām? Bet mirušās gars katru nakti turpināja izteikt savus baisos apvainojumus. Teresita Basa caur Remiju izstāstīja, ka Alans atnācis pie viņas salabot sabojājušos televizoru, bet pēc slepkavības nozagto naudu un dārglietas nodevis glabāt savai draudzenei.
Neizturēdams sievas nakts pārmiesošanās, pēc vairākām nedēļām Hozē Čua tomēr devās uz policiju. Balstoties uz viņa iesniegumu, kārtības sargi atkal ķērās pie bezcerīgās lietas. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka Alana draudzenei Jankijai tik tiešām ir parādījušās jaunas dārglietas, kuras atpazina mirušās Teresitas Basas radinieki. Advokāti nespēja izskaidrot, kā tās nokļuvušas pie Alana Šoverija, bet pēc tam pie viņas mīļākās, un galu galā noziedznieks visā atzinās. Viņš tik tiešām nogalināja savu kolēģi naudas dēļ, taču nedomāja, ka visa viņas bagātība ir… lēti juvelierizstrādājumi un sabojājies televizors. Dedzināšanu viņš sarīkoja, lai saputrotu izmeklēšanas gaitu.
Alanam Šoverijam piesprieda 14 gadus cietumā, un viņš kļuva slavens visas valsts mērogā: kurš gan no noziedzniekiem varēja lepoties ar to, ka tiesību sargājošo iestāžu rokās viņu nodevis spoks?
Spoks palīdz policistam
Vēl viens neticams gadījums notika ar policistu Toniju Moruru no Ņūorleānas. Viņam parādījās mirušā policijas seržanta Maikla Raiena, kura līķi tā arī neizdevās atrast, spoks. Drīz Raiens kļuva par Tonija neredzamo pārinieku un neatkāpās no viņa ne intensīvas apšaudes, ne trakas pakaļdzīšanās laikā. Jaunajam patruļas policistam viņš palīdzēja atklāt vissamudžinātākās lietas, aizstāvēt nevainīgos un lemt taisnīgu tiesu. Cenzdamies pateikties savam jaunajam draugam Tonijs nolēma atrast Raiena slepkavas un viņa mirstīgās atliekas — lai godīgā likuma sargātāja dvēsele rastu sev mieru…
Galu galā policistam izdevās nokļūt līdz šīs sarežģītās lietas patiesībai, un 90. gadu sākumā viņa draugs-spoks palīdzēja Tonijam uz apsūdzēto sola apsēdināt savus slepkavas. Izrādījās, ka tie ir no policijas atlaistie bijušie kārtības sargātāji Jans Šmestijs un Džordžs Grotevols.
Virsnieka Satona nāve
Vēl vienā gadījumā, kurš arī notika ASV 20. gadsimta sākumā, uz apsūdzēto sola neviens nesēdās.
Viss sākās ar to, ka pie misis Rozes Satonas, kura kopā ar vīru un meitu dzīvoja Portlendā (Oregonas štats), sāka ierasties viņa mirušā dēla, virsnieka Džeimsa Satona, kurš it kā dzīvi beidza pašnāvībā pēc iedzeršanas un kautiņa, gars.
Pirmoreiz Džeimsa spoks parādījās brīdī, kad misis Satona saņēma oficiālu vēstuli ar šo satraucošo ziņu. Savā dienasgrāmatā sieviete vēlāk rakstīja: «Tikko es pabeidzu lasīt vēstuli, tajā pašā brīdī istabas stūrī parādījās mana nabaga zēna tēls. Viņš bija tērpies militārā lietusmētelī. «Mamma, es neesmu nogalinājis sevi,» sacīja mans dēls. Pēc tā es nokritu bezsamaņā, bet, kad atjēdzos, manā priekšā parādījās skaidra notikumu aina, kas manam Džeimsam beidzās tik traģiski: vīriešu grupa viņu spārdīja ar kājām un sita ar ieroču laidēm, bet pēc tam viens no viņiem izņēma pistoli un izšāva uz jau gandrīz līdz nāvei piekauto dēlu.»
Rozes Satonas vīrs sievai nenoticēja un visu norakstīja uz viņas vīzijām, ko radīja šoks pēc ziņas saņemšanas, kas vēstīja par vienīgā dēla nāvi. Džeimsa spoks savai mātei sapnī rādījās regulāri. Viņš aprakstīja slepkavu ārējo izskatu un nosauca viņu vārdus. Kad arī Satonu ģimenes jaunākā meita Deilija sāka stāstīt par to, ka sapņos pie viņas ierodas brālis un rāda to cilvēku fotogrāfijas, kuri viņam uzbruka, misters Satons nolēma uzstāt, lai lieta par dēla pašnāvību tiek pārskatīta.
Atceļ verdiktu par pašnāvību
Process bija ilgs un grūts, jo šīs lietas galvenie liecinieki bija nogalinātā spoks un viņa radinieki. Tika veikta leitnanta Satona mirstīgo atlieku ekshumācija un ekspertīze, kas pierādīja, ka viņa ķermenim ir neskaitāmas brūces un lūzumi. Šis slēdziens bija pilnīgā pretrunā ar patologanatomiskās sekcijas rezultātiem, ko veica kara mediķi, kas kļuva par pamatu, lai izvirzītu verdiktu par jaunākā virsnieka pašnāvību.
Fotogrāfijās, kas tika iesniegtas tiesā, savu kolēģu virsnieku kompānijā bija redzams Džeimss Satons. Roze Satona un viņas meita nekļūdīgi atpazina viņa slepkavas, jo Džeimss ne reizi vien viņus abām rādīja sapnī, taču ar to nebija pietiekami, lai izvirzītu apsūdzību. Vienīgais, ko izdevās pierādīt, — leitnants Džeimss Satons nav izdarījis pašnāvību.
Tādā veidā amerikāņu virsnieka vārds tika attīrīts no negoda zīmoga. Acīmredzot verdikta par pašnāvību atcelšana apmierināja virsnieka Satona garu: viņš pārstāja ierasties pie saviem tuviniekiem.
Visiem mirušo cilvēku spoku parādīšanās gadījumiem ir nepieciešami izskaidrojumi, bet jau šodien var sacīt, ka cilvēka enerģētiskā būtība ne tikai pēc nāves saglabā sakarus ar mūsu pasauli, bet arī spēj ietekmēt tās notikumus! Visbiežāk tas notiek gadījumos, kad uz zemes paliek nenokārtotas lietas, kas mirušajam ir ļoti svarīgas.