Latvija vienmēr iestājusies pret ierobežojumiem brīvai darbaspēka kustībai Eiropas Savienībā (ES), tāpēc neieviesīs ierobežojumus darbaspēkam no Bulgārijas un Rumānijas pēc to pievienošanās ES 2007. gada 1. janvārī. Tā savā runā konferencē «Migrācijas ietekme uz Eiropas politisko domu un lēmumu pieņemšanas procesu» uzsvēra ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Viņaprāt, vajadzīga saturīga diskusija Latvijas politiskajā vidē un akadēmiskajās aprindās, vai migrācija ir ieguvums vai drauds. Valsts līmenī nepieciešams skaidrs redzējums, kāds darbaspēks Latvijā no trešajām valstīm nākotnē būtu vajadzīgs. Tam jābūt ekonomiski pamatotam un balstītam Latvijas darbaspēka struktūras, uzņēmēju vajadzību un svarīgāko tautsaimniecības nozaru attīstības iespēju analīzē.
Ārlietu ministrija atbalstījusi starpministriju darba grupas izveidi Iekšlietu ministrijas vadībā, kas izstrādā koncepciju par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā. Darba grupā iesaistījušies arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
«Migrācija ir ne tikai Latvijai aktuāls jautājums. Tā ir sāpīga problēma gan Eiropas Savienībā kopumā, īpaši savienības dienvidu valstīs, gan arī globāli. Politiķi ir spiesti rēķināties ar attiecīgajās valstīs valdošām bažām gan par darba vietu zaudēšanu, gan arī par drošības apsvērumiem, piemēram, noziedzības un terorisma draudiem,» atzīmēja Pabriks.
Konferenci par migrācijas ietekmi uz politisko lēmumu pieņemšanu Eiropā rīko Vidzemes augstskola un Eiropas Komisija. Tās mērķis ir rosināt diskusiju par migrācijas ietekmi uz sabiedrisko domu un politisko vidi ES.
