Tūlīt pēc dzimšanas un līdz sešu gadu vecumam, kā arī sasniedzot 40 gadu slieksni, par acu veselību ir jārūpējas īpaši. Tieši šajos dzīves posmos tiek konstatētas nopietnākās acu slimības, kuras var koriģēt un novērst.
Neizlaidīsim no acīm – acis!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bērnības periodā
- Bērniņam piedzimstot, redze vēl ir neattīstīta – viņš tālu neredz un neuztver krāsas.
- Redzes funkcija pilnībā attīstās līdz skolas vecumam.
- Biežāk sastopamā redzes problēma bērniem ir šķielēšana un ambliopija.
Šķielēšana
– apzīmē patoloģiju, kad abas actiņas ir novirzītas dažādos virzienos. Šķielēšana var būt nepārtraukta vai periodiska. Tā var iespaidot redzes attīstību un neļauj attīstīties telpiskuma jeb t.s. dziļuma redzei. Šķielēšana var būt arī kosmētiska problēma.
Ja 1–2 mēnešu vecumā bērns nespēj fokusēt skatienu un šķielē, tā ir normāla parādība. Savukārt iedzimtā šķielēšana parādās līdz 6 mēnešu vecumam. Citi tās paveidi – vēlāk.
Ambliopija
– jeb «slinkā acs» nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs. To nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Ambliopija jau sāk veidoties zīdaiņa vecumā vai pirmajos dzīves gados. Jo agrāk tā tiek atklāta un novērsta, jo labāks rezultāts. Pēc 7 – 8 gadu vecuma ambliopiju vairs nevar izārstēt. «Slinkajai acij» liek strādāt un to panāk, labāk redzošo actiņu piesedzot.
Vecākiem jāpievērš uzmanība šādām izpausmēm:vai bērns nemiedz acis,
- vai, aizsedzot ciet vienu aci, bērns necenšas pagriezties tā, lai redzētu tieši ar piesegto (ja abas acis redzēs vienādi, tad viņam aizsegtā acs traucēs).
Līdz trīs gadu vecumam bērnam ir jābūt nedaudz tālredzīgam.
Pirms skolas redzi pārbauda vēlreiz. Ja problēmu nav, tad parasti līdz pubertātes vecumam tās arī nerodas.
Pusaudža gados bērns sāk strauji augt un aug arī acs ābols. Tad var parādīties tuvredzība, kad brilles var nākties nēsāt ilgstoši.
Pēc 40 gadiem
Šajā periodā jāsāk nopietni kontrolēt acis!
Glaukoma
– viens no galvenajiem akluma cēloņiem. Faktiski šajā laikā acī aug spiediens, ar laiku tas bojā acs nervu, kas uztver gaismu. Redze pasliktinās tiktāl, ka zūd pavisam. Sākumā glaukomu ārstē ar zālēm, bet vēlāk, ja nepieciešams, arī operē. Lielāks risks saslimt ir cilvēkiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, asinsrites traucējumi, kā arī ja šī slimība ir ģimenes anamnēzē.
Pirmās glaukomas pazīmes
- acs miglošanās,
- galvassāpes,
- jutīgas acis – bieži vien netiek pamanītas, jo nav īpaši traucējošas.
Katarakta
– otra izplatītākā slimība. Tā visbiežāk atklājas 55 – 60 gadu vecumā. Katarakta ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās. To var salīdzināt ar aizsalušu vai aizsvīdušu logu. Katarakta ir ārstējama. Tiesa, pagaidām to var izdarīt tikai ar operācijas palīdzību, izņemot apduļķoto lēcu. Savukārt neārstēta tā diemžēl noved pie acu gaismas zuduma.
Kataraktas pazīmes
- redzes miglošanās,
- priekšmetiem parādās nepareizas ēnas,
- nepatika pret spožu gaismu.
Viens no galvenajiem kataraktas cēloņiem ir spožā saules gaisma, kas vasarā apdraud acis. Īpaši bieži sastopama siltajās zemēs, kur ir daudz saules gaismas. Arī Latvijā katarakta ir izplatīta – katru gadu tiek veiktas vairāk nekā 3000 operācijas.
«Mušiņas un zibšņi» – tās vislabāk var redzēt uz gaiša fona. Par šīm izpausmēm acu ārsti sūdzības dzird diezgan bieži. Parasti tā ir samērā nekaitīga parādība, kas neietekmē redzi. «Mušiņas» rodas acs stiklveida ķermeņa apduļķošanās dēļ vai arī nedaudz atslāņojoties acs stiklveida ķermenim. Tomēr tas nav bīstami. Ja šī parādība sāk apgrūtināt, tad gan jākonsultējas ar ārstu.
Pie ārsta jādodas tūlīt pat, ja:
- pēkšņi zūd redze,
- acij priekšā aiziet «tāds kā aizkars».
Tas var liecināt par acs tīklenes atslāņošanos, kas ir steidzami un operatīvi jāārstē.
Īpaša acu kopšana ir cukura diabēta pacientiem, kam slimības īpatnību dēļ ir trausli asinsvadi. Plīstot tie var radīt acī izmaiņas, bet vēlāk arī aklumu.
Konsultēja Latvijas – Amerikas acu centra ārste Ilze Strautmane
Mīti par redzi
Lasīšana krēslainā apgaismojumā kaitē acīm. Nepareizi. Slikti apgaismotā telpā acis netiek bojātas. Patiesībā labs apgaismojums padara lasīšanu vieglāku un novērš acu nogurumu?– īpaši cilvēkiem, kuri lieto bifokālās brilles. Strādāšana pie datora kaitē acīm. Nepareizi. Nav pierādīta datora kaitīgā iedarbība uz acīm. Patiesībā nepiemēroti darba apstākļi var radīt nogurumu un «sausās acs» sindromu. Strādājot ar datoru vai lasot grāmatu, mirkšķinām mazāk, nekā normāli nepieciešams. Tādēļ sausinās acis. Nepareizu briļļu nēsāšana kaitē acīm. Nepareizi, ja runājam par pieaugušiem cilvēkiem. Tādēļ izmaiņas acīs nerodas. Tiesa gan – bērniem, kuri jaunāki par 8 gadiem (kam nepieciešams), ir jāvalkā pareizas brilles. Līdz ar gadiem šķielēšana pāriet. Nepareizi. Bērniem, kuri šķielē, var attīstīties vājāka redze vienā acī, jo smadzenes «izslēdz» vai ignorē attēlu, kas nāk no šķielējošās vai «slinkās acs». Sēdēšana tuvu televizoram kaitē bērnu acīm. Nepareizi. Bērni spēj labāk fokusēt skatu uz tuviem priekšmetiem bez acu noguruma nekā pieaugušie. Viņiem bieži attīstās pieradums turēt priekšmetus tuvu acīm vai sēdēt ļoti tuvu televizoram. Burkānu ēšana uzlabo redzi. Nepareizi. Burkānos ir daudz A vitamīna, kas nepieciešams redzei, bet arī daudzos citos pārtikas produktos ir atrodams A vitamīns. Tikai neliels daudzums no tā ir nepieciešams redzei. Cilvēkiem ar sliktu redzi jāizvairās no sīkdrukas lasīšanas. Priekšstats, ka acs ir kā muskulis, ir nepareizs. Acs vairāk atgādina kameru. «Kamera» nenolietojas ātrāk tikai tāpēc, ka tai «jāfotografē» sarežģītas lietas. Valkājot brilles, jūs kļūstat atkarīgs no tām. Nepareizi. Brilles tiek lietotas, lai uzlabotu neskaidru redzi, un jūs atklājat, ka vēlaties tās nēsāt arvien biežāk. Lai arī ir sajūta, ka kļūstat atkarīgs no brillēm, patiesībā jūs tās lietojat tikai tādēļ, lai redzētu skaidrāk.