O 27.10.2020.

Sāku jaunu dzīvi! Kļūšu tieva...

Pat mis Pasaulei, jādomā, ik pa laikam atrodas kāda vietiņa, ko piešpaktelēt.

FOTO: EPA - AFI

Šodien. Nav nekā baismīgāka kā, teiksim, 3. janvāra rītā pamosties un saprast, ka jaunās dzīves plāns ir izgāzies visos punktos. Un, ja nu reiz esmu ieņēmusi prātā, ka jauna dzīve jāsāk tieši pirmajā janvārī — vai vismaz otrajā —, tad līdz nākamajai iespējai jāgaida vesels gads, un tas jau nu ir pārāk bezcerīgi.

Tāpēc es nolēmu sākt šodien. Lai otrajā vai nez kurā janvārī trauma nebūtu tik liela, ja nu kas nebūs izdevies, kā iecerēts.

Apņemšanās

No vienas puses, es saprotu, ka jāmainās uz augšu nemitīgi. Neapstāties pie sasniegtā, no maģistra par profesoru, no ministra par prezidentu, no mīļākās par sievu — un tādā garā. Nu, jābūt kādam mērķim. No otras puses, tā trakā jaunās dzīves sākšana un jaunie plāni tomēr nav īsti normāli — ja cilvēks ir daudzmaz apmierināts ar sevi, kāda viņam vajadzība katru gadu nomainīt gan iekšiņu, gan āriņu? Kas tad beigās paliek no tevis paša?

Nu labi, labi, pat mis Pasaulei, jādomā, ik pa laikam atrodas kāda vietiņa, ko piešpaktelēt un kādi divdesmit grami, ko nomest. Un sirds kā dimanta oliņa jau nav nevienam no mums. Un kuram gan ir tik perfekti izcils sekss, ka nevarētu vēl ko vēlēties? Un algas un drēbju izmēram arī vienmēr ir nozīme. Ir, ir, ko vēlēties! Pat tad, ja esmu ar sevi apmierināta, vienmēr ir iemesls sākt jaunu dzīvi! Un sākt jau šodien. Jo, kā jau teicu, kādēļ sevi traumēt ar kaut kādu mistisku vispārpieņemtu datumu, kas ir tikai reizi gadā? Un galu galā — jo ātrāk sākšu jaunu dzīvi, jo ātrāk iestāsies prieks un laime!

Tikai jāizdomā galvenie jaunās skaistās dzīves parametri — un uz priekšu!

Skaista, jauna un TIEVA

Ja es jebkad esmu vēlējusies sākt jaunu skaistu dzīvi, tad tas vienmēr ir nozīmējis, ka atkal un jau kuro reizi esmu nolēmusi kļūt par pasaules skaistāko sievieti. Es domāju, ka tu saproti, par ko ir runa. Es sāku jaunu dzīvi un apņemos kļūt skaista, jauna un tieva. Nē, nu labi skatīsimies patiesībai acīs: TIEVA, vispirms jau TIEVA. Jaunība un skaistums — tas, protams, arī ir svarīgi, bet, ja es nebūšu tieva, tad mani nepriecēs ne mana jaunībā, ne skaistums.

Sākot jaunu dzīvi, vienmēr ir tāda pacilājoša un patīkama sajūta. Cerams, ka šoreiz es nepieļaušu to pašu kļūdu, ko parasti, sākot jaunu dzīvi. Un proti, man šķiet, ka man sevi jāapbalvo par šo brīnišķīgo ideju — un tad es ielūdzu sevi uz kādu itāliešu restorānu, un tad jau aiziet pēc pilnas programmas — tiramisu kūku ieskaitot.

Atklāti sakot, itāliešu restorāns un nakts maltītes mājās — tas mani vienmēr novedis no ceļa. Bet ne jau šoreiz — kad es PA ĪSTAM sāku jaunu dzīvi! Ardievu, itāliešu restorāniem, ardievu, desiņas ledusskapī! Ardievu, šokolādes krēms! Ardievu, mani mīļie, jūs, kas manu dzīvi padarījāt laimīgāku...

Varbūt šovakar sarīkot ar draugiem tādu kā atvadu maltīti? Pirms sāku pievērsties zaļbarībai un ķīniešu vājēšanas tējām?

Opiņā. Tu redzi? Es JAU kļūstu nestabila. Un tas jau notiek jaunās dzīves pirmajā dienā! Pirmajās minūtēs! Vai tu spēj iedomāties, kādu traumu tas varētu radīt 1. janvārī? Tu pamosties tā pavēlāk, meties pie ledusskapja, iedzer baltvīnu tieši no kakliņa, apēd kādu cepeša gabaliņu, ejot atpakaļ uz gultu, paķer līdzi šokolādes konfekšu kasti...

Un tikai pēc laba laiciņa aptver: ārprāts! Bet kā tad ar manu jauno dzīvi? Viss pagalam!!!