Katrai no mums, jādomā, ir savi stāsti par to, kā esam pieradušas vai nepieradušas, pārdzīvojušas vai tā arī nepārdzīvojušas vienu no lielākajām — bet varbūt arī pašu lielāko! — savu vīriešu kaislībām. Un tās diemžēl neesam mēs. Tās nav viņu mīļākās. Tā nav pornogrāfija. Tās nav arī automašīnas.
Tas ir sports.
Krikets... gultā
Nezinu, vai ir kāda sieviete, kurai par sava vīrieša kaislību pret sportu būtu tikai jūsmīga attieksme. Protams, savs labums tajā visā ir — ja tavs puisis pie televizora skatās futbola maču (piemēram), tad skaidrs, ka principā viņa nav. Tas ir, viņš ir — bet viņa nav klāt, un to var uzskatīt par brīvo laiku.
Tomēr jāteic, ka reizēm mūžīgā sporta skatīšanās pat mīlošāko un pacietīgāko sievieti var izsist no līdzsvara. Lūk, fragments no manas draudzenes e–pasta (publicēju ar viņas atļauju): «Man vienreiz pietiek! Iedomājies, es aizbraucu pie viņa, mēs paēdam vakariņas, deg sveces, mūzika skan, viss forši... Un tad viņš saka: «Davai, ieslēgsim televizoru — uz brītiņu, ja?» Un mēs tālāk vakariņojam futbola pavadībā, iedomājies?! Viņš tikai ik pa laikam saka: «Vēl tikai brītiņu, ja? Ja tev nepatīk, slēdzam ārā!» Nu, domāju, ko es bojāšu vakaru? Lai taču noskatās!
Pārceļamies uz viesistabu — vakars forši turpinās, paskatāmies kaut kādu koncertu pa televizoru, iedzeram vīnu, pamaigojamies, viss kā parasti. Nu, bet pašā vakarā guļamistabā bija pasākuma nagla! Nagla!!! Iedomājies, viss notiek, bet — baigi ātri. Es pie sevis domāju: nu ko viņš tā steidzas, kāpēc tāds uzvilcies? Ne pats izbauda, ne ļauj man kārtīgi uzvilkties... Zini, tāds reāls čikibriki variants! Nu, pabeidzam mīlēties, un tad sekoja TAS. Iedomājies — viņš mani apskauj un prasa, vai man nekas nebūšot pretī, ja viņš mazliet paskatīšoties kriketu, esot baigi svarīgais mačs! Un ieslēdz televizoru guļamistabā! Ienīstu to stulbo kriketu, ienīstu to stulbo sportu, ienīstu televizoru, ienīstu tos stulbos večus!»
Ko darīt ar sportu guļamistabā?
Lūk, kādas atsauksmes es saņēmu, aptaujājot dažas draudzenes.
Līga: «Pirmais džungļu likums: nekādu televizoru guļamistabā!»
Nu jā, ja tā ir tava guļamistaba, tad to vēl var mēģināt nokārtot, bet ja tu esi tikai ciemos? Tad gandrīz jāsāk domāt, ka esi viņam apnikusi līdz nāvei, ne?
Agnese: «Interesanti būtu zināt, kas notika tālāk. Mana intuīcija saka — vai nu viņa savāca drēbītes un aiztinās, vai arī aizgāja gulēt uz viesistabu... Es uzminēju?"
Ha! Bet kā tad vēl vajadzēja rīkoties?
Agnese: «Kā — kā? Kopā ar viņu jāskatās krikets! Un tad uz mūžu tai sievietei ir supersievietes oreols — ar viņu var ne tikai rotaļāties, bet kopā arī kriketu skatīties! Tad taču viņa būtu izturējusi pēdējo pārbaudi!"
Sandra: «Fū... Viņš taču pret viņu izturējies kā pret... Kā pret sievu!»
Mareks: «Ak, dievs, ko tikai jūs, sievietes, neizdomājat... Bija svarīgs mačs, nu un, kāpēc nepaskatīties? Vai tad būtu labāk, ja viņš sievietei būtu atteicis seksu? «Piedod, mīļā, nekāda seksa nebūs, jo man šovakar krikets...» Sievietes ir egoistiskākie radījumi pasaulē, goda vārds! Un apsēstas ar seksu. Vīrietim taču drīkst būt arī dažas citas intereses?»