Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9024343t1ha34b.jpg)
Sarežģītās dzīves situācijās (savstarpējā vārdu apmaiņa, šķiršanās...) mēs izjūtam nepieciešamību saglabāt sevi un savu pašcieņu, mīkstinot dzīves triecienus.
Un izrādās, ka vislabākos padomus dod KRIETNAIS KAREIVIS ŠVEIKS. Kad pulkvedis bija ilgi vērojis Šveiku un savus secinājumus ielicis vienā vārdā: «Idiots!», viņš saņēma apstiprinošu atbildi: «Atļaujos ziņot, pulkveža kungs, idiots!»
Necīnīties pret izteikto viedokli nozīmē izņemt no pretinieka rokām ieročus un mīkstināt sitienu. Tas nozīmē izdarīt to, ko vēlas partneris. Viņš vienmēr vēlas, lai jūs piekristu viņa viedoklim. Līdz ar to, piekrītot un atzīstoties muļķībā, neglītumā, nepraktiskumā vai nespējā mīlēt, neprasmē ģērbties vai radīt ģimenes pavarda siltumu, naudas izšķērdēšanā vai pārliekā skopumā utt., vairs nav turpinājuma apvainojumiem un asumiem, diskusijām un neauglīgiem strīdiem.
Reiz izlasīju par vienu tādu uzbrukuma mīkstināšanas gadījumu, par kuru smējos ilgi un dikti. Kāda māte regulāri audzinājusi savu vienīgo dēlu un strīdu karstumā vienmēr nobeigumā pārmetusi savam padsmitniekam, ka tas ir izdzēris visu viņas pienu (viņa nezin kādēļ teikusi pienu, kaut droši vien domājusi enerģiju vai dzīves spēku).
Tā kā pārmetumi bijuši bieži un strīdi karsti un tie bieži beigušies ar slaveno piena tirādi, zēns izdomājis pretreakciju. Pēc kārtējās morāles lasīšanas viņš teicis savai mammai: «Jā, esmu tev nodarījis pāri, izdzerot visu tavu pienu, bet, tā kā organisma īpatnību dēļ es nespēju tev to atdot atpakaļ, esmu nolēmis norēķināties ar govs pienu.» Un ienesis istabā jau iepriekš sagatavotus divus spaiņus veikalā pirkta piena. Māte izbrīnā par negaidīto situāciju apklususi, tad apraudājusies, sākusi sūdzēties par vientuļo un smago dzīvi, bet šāda veida pārmetumi beigušies un attiecības krasi uzlabojušās. Ar laiku radusies savstarpēja izpratne un siltums.
Kā mīkstināt attiecības, ja tās ir sarautas, izšķīdušas un nav iespēju izrunāt?
Notikušajai situācijai ir divi varianti. Vai nu viens no viņiem ir aizgājis no brīnišķīga cilvēka (tad nav nozīmes censties, lai atgriežas, jo ir varbūtība, ka būs iespēja satikt cilvēku, kurš savu partneri neizjutīs kā smagu slogu un novērtēs tā vienreizīgumu), vai arī palicējs ir neatbilstošs. Tātad jāmēģina kļūt viņam līdzvērtīgam un tikai tad jācenšas viņu atgūt.
Ja reiz viens no ģimenes ir aizgājis, droši vien viņam neklājās pārāk labi, jo no labas situācijas neaiziet. Bet cik ilgi gan var dzīvot dubultdzīvi? Ir pat aprēķināts, cik izmaksā divas dzīves vienlaikus. Vispirms — nervi un vajadzība lavierēt. Tad — ceļš pie mīļākās (vai mīļākā) aizņem vismaz pusstundu. Bez dāvaniņas neiztikt. Apķērības un daiļrunības treniņš, lai paskaidrotu, kāpēc mīl, bet nepamet ģimeni un neprecas. Tad milzu enerģija, kas jāiegulda maigumā un glāstos, kaislībā un aizrautībā. Pēc tam atkal pusstundu ilgs ceļš mājup, kur jāpaskaidro sapulces tēma un jāizklāsta darbā atrisinātās problēmas. Svarīgi arī nesajaukt sievas un mīļākās vārdus.
Citiem vārdiem sakot — visa dzīve ir viens vienīgs kaujas lauks, jo ienaidnieks glūn aiz katra stūra. Amerikāņiem dubultā dzīve izmaksājot vismaz 14 tūkstošus dolāru mēnesī!
Tomēr tad, kad partnerim tas viss apnīk un viņš saņemas un aiziet, vienkāršojot savu dzīvi, emociju gammu un visu, par radušos situāciju partnerim var aprakstīt vēstulē, viņu neaizvainojot, bet parādot atpakaļceļu uz mājām.
Lūk, kā būtu jāraksta vēstule dārgajam aizgājējam. (Šī ironiskā attieksme pret aizgājēju ir tikai burti. Vēstulei jābūt bez pārmetumiem, bez vardarbīgas piespiešanas, no tās ir jāstaro dvēseliskai mīlestībai, pie kuras varēs pieķerties partneris, lai atgrieztos ne tikai garā, bet arī ar visu miesu un asinīm.)
(Kā rakstīt šādu vēstuli, uzzināsiet rīt!)