Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9024372t1h3ad4.jpg)
Apgāds «Adria Books» tikko laidis klajā itāliešu anekdotes «Viņš un Viņa». Publicēsim dažas no tām — ieēdināšanai.
* * *
Viņa (atcerēdamās):
«Sestdienas vakarā viņš man uzreiz likās kaut kāds dīvains. Bijām norunājuši satikties bārā, iedzert glāzi vīna…
Es pusstundu nokavēju – staigāju pa veikaliem kopā ar draudzenēm, nu, un tā sanāca… Es ierodos ar pusstundas nokavēšanos, bet viņš man pat nepārmet! Sarunas vispār galīgi neveicās.
Tad es ierosināju aiziet uz kādu vietu, kur ir intīmāks apgaismojums un mūzika nav tik skaļa. Aizgājām uz jauku restorānu, bet viņš vēl arvien bija kā sasalis. It kā domās būtu kaut kur pavisam citur.
Sākumā centos izturēties ar humoru, viņu kaut kā uzjautrināt, bet viss velti. Beidzot neizturēju un pavaicāju tieši: vai tā ir mana vaina, ka esi tik drūms? Vai es esmu ko nodarījusi?
Un šis – «Nē, nē, ar tevi tam nav nekāda sakara.»
Protams, viņš mani nepārliecināja. Vēlāk, kad braucām uz manām mājām, es atzinos, ka viņu ļoti mīlu, bet viņš — neko, neviena vārda! Tikai aplika roku man ap pleciem. Es tiešām nezinu, kā to izskaidrot… Viņš pat nepateica, ka mani mīl! Tas bija briesmīgi!
Tai brīdī, kad piebraucām pie durvīm, jau biju pilnīgi pārliecināta, ka viņš grib mani pamest. Kad iegājām iekšā, es mēģināju uzsākt sarunu, bet viņš tikai apsēdās, ieslēdza televizoru un blenza ekrānā, it kā gribētu sacīt — viss, cauri, mums viss beidzies…
Kas man atlika? Asaras rīdama, ievilkos gultā. Taču nepagāja ne pusstunda, kad viņš bija klāt un mēs sākām mīlēties… Tas bija tik lieliski… kaut arī visu laiku viņš bija it kā garīgi tāls… Pēc tam gribēju ar viņu aprunāties, bet izrādījās, ka viņš jau aizmidzis un krāc.
Es raudāju visu nakti. Tikai pret rītu izdevās aizmigt. Esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināta, ka viņš iepazinies ar citu sievieti un tagad domā tikai par viņu… Kā es to izcietīšu?...»
Viņš
«Mūsējie zaudēja… eh… Toties kā es situ vārtos!...»