Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9025759t1h6d1c.jpg)
No plašās ziedu krāsu gammas var izvēlēties to, kas ir piemērota jebkurai telpai vai kādam konkrētam dekoram. Šoreiz «Māja» ziedu salonā «Floras maģija» meklēja un iemūžināja puķes un augus sarkanā krāsā.
ACĀLIJAS. Mēģiniet audzēt šos podaugus vēsā un gaišā vietā. Pēc noziedēšanas nekavējoties iznesiet augus no siltās istabas un nolieciet vēsākā telpā. Turpiniet mēreni laistīt, citādi tie izkaltīs. Kaitīga ir arī pārlaistīšana, jo substrātā ar sliktu gaisa caurlaidību saknes ātri sāk pūt.
GUSMANIJA. Ja šo puķi iegādāsieties ziedošu, ilgi varēsiet priecāties par tās ziedkopu. Ziedi ir neuzkrītoši, bet seglapas parasti ir spilgti sarkanas. Tā kā piltuvveida lapu rozete, no kuras paceļas ziednesis, ar laiku atmirst, ziedēšanas laikā augam īpaša kopšana nav nepieciešama.
KRIZANTĒMAS. Pieticīgi un ilgi ziedoši augi. Kad krizantēmas nozied, tās var izmest. Jaunie, tikko nopirktie augi ir apgriezti un apstrādāti ar augumu samazinošiem preparātiem, lai būtu kārtīgi un kompakti. Kad apstrādes efekts beigsies, krizantēmas sāks augt. Ja vecās krizantēmas grib paturēt, siltā laikā tās jāizstāda dārzā, kur augi labi iesakņosies.
SPĪDOŠĀ FRĪZEJA. Viens no pārsteidzošākajiem istabas augiem. Platajām, viegli ieritinātajām lapām ir purpurkrāsas joslas un spīdīga apakšpuse — kā skaisti nopulēts koks. Koši sarkanā zieda vārpa turas uz stingra ziedneša, krāsainās seglapas ir cieši sakļautas saplacinātā ziedkopā. Zieda vārpa saglabājas daudzas nedēļas. Kad kļūst brūna, tā pie pamata jānogriež.
KAKTUSS. No daudzveidīgajiem kaktusiem var izvēlēties tādu, kas vislabāk iederas konkrētajā mājoklī. Pirms Ziemassvētkiem krāšņi saplaukst zigokaktusi, bet arī šāds adatainis ar sarkano bumbuli galā ir gana pievilcīgs un košs — nu gluži kā gaiļa sekste.
PRĪMULA. Daudzkrāsains augs, ko var uzziedināt pirms Ziemassvētkiem. Kārtīgi aprūpējot, istabā podā to var saglabāt līdz pavasarim, kad izstāda dārzā dobē, izveidojot krāšņu kompozīciju un variējot ar krāsām.
GERBERA. Tām ir gan vienkārši, gan pildīti ziedi visdažādākajās krāsās. Gerberas bieži izmanto pušķos, kātus nostiprinot ar stiepli. Podu kultūrai vispiemērotākās ir gerberas ar īsiem ziedkātiem.
GREZNĀ EIFORBIJA. ar savām sarkanajām lapām ir kļuvusi par tradicionālu Ziemassvētku augu. Lai saglabātu augu pēc svētkiem, jānogaida, līdz tā lapas sāk izbalot, un tad jāsaīsina stumbrs, atstājot 10 cm.
FITONIJA. Augs mazs, bet tam piemīt īpašs valdzinājums. Ovālās lapas ir ar skaistām baltām vai rozā dzīslām — atkarībā no šķirnes. Zemu augošais ložņājošais augs pamazām izplešas, bet dzinumi sakņojas, kur tiem patīk. Fitoniju ir viegli pavairot. Plats, sekls pods, kurā aug vairāki augi, veido daudz pievilcīgāku kompozīciju nekā vientuļa fitonija.
KALANHOJE. Ir ļoti daudz kalanhoju. Tām ir dažādas formas, stili un krāsas, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotāko. Kalanhojes patiks ikvienam, kurš vēlas veidot kolekciju. Tās visas var audzēt līdzīgos apstākļos.
HIPEASTRS. Tiem ir spilgti ziedi, bet parastas lentveida lapas. Kad augi zied, lapas bieži vien vēl nav pietiekami izaugušas. Lielie trompetveida ziedi var būt dažādās krāsās — no asinssarkanas līdz sniegbaltai vai gaiši zaļai. Uz viena ziedkāta var izveidoties pat pieci ziedi. Lai uzsvērtu hipeastru arhitektoniskās īpašības un novērstu uzmanību no neizteiksmīgās lapotnes, vairākus augus var ievietot garā puķu kastē vai iestādīt vienādos podos un novietot rindā.
ANTŪRIJAS. Ir neskaitāmas antūriju sugas, daudzas — ļoti lielas, un tās audzē ziedu griešanai. Audzēšanai telpās selekcionāri izveidojuši kompaktus augus, kas ir daudz izturīgāki. To baltās, rozā vai sarkanās seglapas ar ziedu vālītēm parādās neregulāri visa gada garumā, bet pat tad, kad nav ziedu, augs izskatās pievilcīgs. Antūrijas ziedkopas izskatās oriģināli, tāpēc augu vajadzētu nolikt labi redzamā vietā. Vislabāk to turēt atsevišķi vienkāršā podā, kas nenomāc ziedu savbdabību.
(Izmantota apgāda «Zvaigzne ABC» enciklopēdija «Telpaugi».)
Laura Miglāne, ziedu salona «Floras maģija» pārdevēja konsultante:
— Lai iegādātais vai uzdāvinātais augs būtu veselīgs un ziedētu, ir jāzina, kāda kopšana katram jānodrošina. Piemēram, antūrija nav viegli audzējama, jo tai nepieciešama konstanta temperatūra un mitrums. Necieš caurvēju, tāpēc jānovieto tālāk no durvīm vai vaļēja loga. Augsne nedrīkst izžūt, bet antūriju nedrīkst arī pārlaistīt.
Savukārt krizantēmām regulāri jāizgriež vecie ziedi, lai veicinātu pumpuru plaukšanu un neizplatītos slimības. Ūdens jālej apakštasītē, lai nesāktos lapu puve. Daudzi mēģina saglabāt un nākamajā gadā uzziedināt puansetiju. Tad tā pēc noziedēšanas katru otro nedēļu jāmēslo ar sabalansētu šķidro mēslojumu.
Fitonijai nepieciešama silta telpa, kurā ir augsts gaisa mitrums, bet vasarā tā jāmēslo ar sabalansētu šķidro mēslojumu. Aktīvās augšanas laikā hipeastru bagātīgi laista, bet vasaras beigās pārtrauc, ļaujot sīpolam nožūt un lapām nokrist. Rudenī atsāk laistīt, lai hiprastrs atsāktu augt.
Kalanhojes ziemā pacieš zemāku temperatūru, līdz 10 grādiem. Labāk tās turēt sausākas, ūdeni lejot apakštasītē. Spīdošajai frīzejai augšanas laikā patiks 18–28 grādi, ziemā minimālā temperatūra — 15 grādi. Vajadzīgs arī liels gaisa mitrums.
Lai acāliju sakņu sistēma saņemtu vairāk gaisa, plastmasas poda sānos jāizgriež daži papildu caurumi.
Gusmanija jālaista mēreni un jānoēno no tiešiem saules stariem. Tai nepieciešams liels gaisa mitrums un augsta temperatūra. Substrātam jābūt gaisu un ūdens caurlaidīgam, citādi pūs saknes. Jālaista ar lietus ūdeni vai atkaļķotu ūdeni. Arī gerberas jālaista ar nelielu ūdens daudzumu tā, lai substrāts nekad neizkalstu, bet arī nekļūtu slapjš.