Saeimas nespēja trīs balsojumos vienoties par atbalstu vienam no diviem tiesībsarga amata pretendentiem neliecina par šķelšanos koalīcijā, tomēr norāda uz nesaskaņām, uzskata aģentūras LETA aptaujātie politologi.
Saeimas balsojums par tiesībsargu nav koalīcijas šķelšanās vēstnesis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Universitātes (LU) politoloģe Daina Bāra aģentūrai LETA sacīja, ka šķelšanās pazīmes koalīcijā vēl nevajag saskatīt. Šis Saeimas lēmums apliecina, ka deputāti nav uzskatījuši par piemērotu nevienu pretendentu un ka par pretendentiem nav pietiekami diskutēts, sacīja Bāra.
Savukārt «Providus» pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA atzina, ka balsojums norāda uz nesaskaņām koalīcijā un tas ir pirmais būtiskais jautājums, pat kuru koalīcija nav spējusi vienoties. Koalīciju gan šis lēmums nesašķels. Tā drīzāk ir laba zīme, taču ne tāpēc, ka noraidīti abi pretendenti, bet gan tāpēc, ka tiek pārtraukts process, kad valstij svarīgi lēmumi tiek pieņemti apzināti par spīti sabiedrības interesēm un pret kandidatūrām vērstajiem argumentiem, sacīja pētniece. Kā piemēru Kažoka minēja nesenos lēmumus ar Satversmes tiesas (ST) tiesnešu amata pretendentu apstiprināšanu un drošības iestāžu jaunās pārraudzības modeļa atbalstīšanu, kas «izbīdīti cauri».
Šodienas balsojums pierāda, ka koalīcija nav tik vienota, kā tas izskatījies sākumā, un tās partneriem vajadzēs vairāk savstarpēji diskutēt, sacīja Kažoka. Tāpat tas pierāda, ka Saeima nav gatava apstiprināt visu, ko dara valdība, kā tas bijis jau minētajā gadījumā ar ST tiesnešiem, kad vadība «saņēma, ko gribēja», atzina pētniece.
Pēc Kažokas domām, tas arī apliecina, ka Saeimas deputāti neuzskata sevi par bandiniekiem un turpmāk amatpersonām būs jārūpējas, lai lēmumus pieņemtu nevis tikai šaurs personu loks un koalīcijas vadītāji, bet šai sarunu procesā tiktu iesaistīti arī citi, piemēram, apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, kas līdz šim bijusi vairāk pabērna lomā. Pēc Kažokas teiktā, kopumā šis lēmums vērtējams kā pozitīva tendence, kas pārtrauc virzību uz autoritārismu.
Tiesībsarga amats valstij ir svarīgs, un tas, ka Tautas partijai nav izdevies «izbīdīt cauri» savu kandidātu, liecina, ka arī citi koalīcijas partneri vēlas, lai ar viņiem rēķinātos, atzina pētniece. Kažoka sacīja, ka viņai pieņemama tiesībsarga amatam šķitusi Rasmas Kārkliņas kandidatūra, bet patlaban citu konkrētu šim amatam piemērotu pretendentu viņa nosaukt nevarot. Viņa piebilda, ka labas kandidatūras būtu meklējamas starp ST tiesnešiem, kas patlaban atstājuši amatus. Kā īpaši piemērotu viņa minēja Aivara Endziņa kandidatūru. Kandidatūras meklējamas arī starp Juridiskās fakultātes mācībspēkiem. Kažoka piebilda, ka tādu cilvēku, kurš atbilstu tiesībsarga amatam izvirzītajiem kritērijiem, atrast būtu grūti.
Arī Bāra kā piemērotu pretendentu šim amatam minēja Endziņu, taču sacīja, ka amatam piemērotu pretendentu ir pietiekami. Viņa atzina, ka par tik svarīgiem lēmumiem kā tiesībsargs diskusijas ir obligātas.
Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien trīs balsošanas kārtās nespēja vienoties par atbalstu vienam tiesībsarga amata kandidātam, un tas netika ievēlēts.
Trešajā balsošanas kārtā, kurā tika piedāvāts balsot tikai par pirmajos divos balsojumos visvairāk balsis saņēmušo kandidātu, TP frakcijas izvirzīto Latvijas Universitātes pasniedzēju, tiesību zinātņu doktoru Ringoldu Balodi, deputātiem tika izsniegtas 95 vēlēšanu zīmes, no kurām par derīgām tika atzīta 91 vēlēšanu zīme. Par Balodi nobalsoja 44 deputāti, bet pret bija 47 parlamentārieši.
Pirmajās divās vēlēšanu kārtās deputāti balsoja par Balodi un politoloģijas profesori Rasmu Kārkliņu.