Saeimai būs vajadzīgi apmēram trīs mēneši, lai izvirzītu jaunas kandidatūras tiesībsarga amatam, tāpēc tas, visticamāk, varētu tikt ievēlēts tikai maijā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.
Politiķi: tiesībsargu varētu ievēlēt tikai maijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mūsu frakcija nekaunas par to, ka tiesībsarga amatam izvirzīja Ringolda Baloža kandidatūru, un joprojām uzskata, ka viņš ir piemērots šim amatam,» uzsvēra Kučinskis.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP) pastāstīja, ka komisija lūgs Saeimas Prezidiju noteikt datumu, līdz kuram jāizvirza jaunas kandidatūras tiesībsarga amatam. Likums paredz, ka tiesībsarga kandidatūru var izvirzīt pieci Saeimas deputāti, bet amatā tiesībsargs tiek apstiprināts ar parlamenta balsojumu.
Tas, ka Saeimas vairākums nespēja vienoties par tiesībsarga amata kandidātu un Valsts cilvēktiesību birojs jau vairāk nekā gadu strādā bez vadītāja, pēc Šmita domām, liecina, ka liela daļa deputātu pietiekami nopietni neizturas pret cilvēktiesību jautājumiem. «Latvija ir toleranta valsts, pie mums nav nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, bet pašas cilvēktiesības tiek uztvertas ļoti sašaurināti — tikai kā latviešu un krievvalodīgo attiecības un attieksme pret homoseksuāļiem,» teica Šmits.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pieļāva iespēju, ka Baloža neievēlēšanai tiesībsarga amatā varētu sekot nopietnas pārrunas koalīcijas iekšienē, jo, iespējams, tiks mēģināts noskaidrot, kuri ir tie seši koalīcijas deputāti, kas pēdējā balsošanas kārtā nenobalsoja par Balodi. Brigmanis pauda viedokli, ka ir ietekmīgi spēki, kuriem nepatīk ZZS un TP sadarbība un kuri labprātāk vēlētos valdības koalīcijā redzēt «Jauno laiku».
Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats norādīja, ka koalīcijas sēdē «tēvzemieši» vienīgie pateica, ka viņiem ir pašiem sava kandidatūra tiesībsarga amatam — Rasma Kārkliņa, bet pārējās koalīcijas frakcijas solījušas atbalstu Balodim, kam trešajā balsošanas kārtā pietrūka tikai četru balsu līdz ievēlēšanai.
Visu aptaujāto koalīcijas frakciju pārstāvji bija vienisprātis, ka tagad būs vēl grūtāk pierunāt kādu piemērotu kandidātu balotēties tiesībsarga amatam, jo plašsaziņas līdzekļi par katru kandidātu cenšoties «savākt iespējami daudz negatīvu faktu un viedokļu».
«Jaunā laika» frakcijas pārstāvis Kārlis Šadurskis teica, ka būtu labi, ja Rasma Kārkliņa piekristu atkārtoti kandidēt tiesībsarga amatam.
Savukārt «Saskaņas centra» frakcijas pārstāvis Boriss Cilevičs uzsvēra, ka tiesībsargam jābūt politiski neitrālam cilvēkam, kuram ir izpratne un interese par cilvēktiesībām. Bet galvenais — tiesībsargam jābauda tik liela autoritāte sabiedrībā, lai ne valdība, ne Saeima nespētu viņu dīdīt pēc sava prāta. Pēc SC frakcijas domām, ne Balodis, ne Kārkliņa šiem kritērijiem neatbilda, tāpēc SC deputāti balsojuši pret abām kandidatūrām.
Saeimas kuluāros izskanēja viedoklis, ka piemērota kandidatūra tiesībsarga amatam būtu pašreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuras vārdu kāds deputāts jau šodien bija ierakstījis balsošanas biļetenā.