«Kāpēc es grasos pamest savu sievieti...»

«Pirmais, ko man gribētos atbildēt: tāpēc, ka viņa tev nav īstā. Uz pasaules ir daudz visos aspektos jauku sieviešu, diemžēl viņas visas nevar būt īstās.

Drusku vairāk padomājot, saprotu, ka tamlīdzīga atbilde neizsaka pilnīgi neko. Kāpēc tu nevari nevienai tā īsti pieķerties? Varbūt tava motivācija, tavs uzstādījums attiecību sakarā būtu jāmaina? Iespējams, tev ir patērētāja attieksme. «Sak, ko tu, meitenīt, man vari dot?» Vai esi kādreiz sev jautājis: ko es gribu dot tai meitenītei (šeit es nedomāju spermas litrāžu). Tev taču ir draugi puiši. Ar viņiem, es ceru, tu nedraudzējies kaut kāda izdevīguma dēļ. Paskaties uz meiteni kā uz draugu. Nevis vērtējoši, cik labu minetu viņa tev uztaisīs un vai būs gana laba gultā. Te nu parādās tā garīgās saites vajadzība, bez kuras nevar iztikt nopietnās attiecībās ar sievieti.

Reizēm partnerattiecībās notiek tā, ka vai nu viens, vai otrs ne visai labi izskatās un sekss arī ir ne visai labs, bet abus cilvēkus vieno ne jau izskats vai sekss. Tie divi, kas ir kopā, atbalsta viens otru un palīdz, ja ir vajadzība, jo saprotas, jo draudzējas.

Vai tev ir vēlme kādu atbalstīt un saprast arī tad, kad viņa, piemēram, pārstrādāšanās vai depresijas, vai slimības dēļ slikti izskatās un negrib mīlēties kā «Durasel» trusītis? Tad, kad otrs cilvēks patīk garīgi, viņa izskatam un prasmēm vairs nav tik lielas nozīmes. Cilvēciņš vienkārši patīk, un punkts. Citi brīnās — par ko. Da ne par ko! Vienkārši tas ir tavs cilvēks, ar kuru tu vislabāk saproties. Bet saprašanās izjūtu var aptvert tad, kad izslēdz patērētāja attieksmi un ieklausās savā sirdī.»

Redakcijas piebilde: Attēlā redzamajiem jauniešiem nav nekāda sakara ar rakstā minēto tematu.