Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9029952t1h3716.jpg)
Pērn Latvija salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju bija visaugstākās likmes nacionālajā valūtā izsniegtajiem kredītiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Speciālisti paredz tālāku kredītlikmju kāpumu.
Piemēram, pērn oktobrī vidējās likmes ilgtermiņa aizdevumiem latos bija 11,3%, Lietuvā - 6,9%, bet Igauni¬jā - 7,3%. Salīdzinājumā ar 2005. gada oktobri Latvijā šīs likmes ir kāpušas par 1,8%, bet kaimiņvalstīs — attiecīgi par 0,4% un 1,5%. Savukārt vidējās svērtās īstermiņa kredītlikmes Latvijā oktobrī salīdzinājumā ar 2005. gada attiecīgo mēnesi augušas par 2,8 procentpunktiem un bija 8,3%, Lietuvā vidēji par 5,2% gadā, kas ir par 0,5% augstākas nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā likmes kāpa par 0,8% un bija 5,6% gadā.
Nordea bankas finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš norāda, ka kopumā kredītlikmes Latvijā latos ir augstākas nekā Lietuvā litos vai Igaunijā. Viņš skaidro, ka tas ir saistīts ar aizvadītajā gadā veiktajiem Centrālās bankas pasākumiem, tostarp refinansēšanas likmes paaugstināšanu. «Latvijas Bankas (LB) pasākumi svārstīja latu likmi,» saka finansists, piebilstot, ka arī šogad ir gaidāms kredītlikmju kāpums. Pēc LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, patlaban ir svarīgi ne tikai pazemināt inflāciju, bet arī kreditēšanas tempu. «Kreditēšana joprojām attīstās ļoti strauji, rezidentiem izsniegto kredītu atlikumu pieaugumam pagājušā gada beigās stabili turoties pie 60% atzīmes. Tomēr lielākais pieaugums joprojām novērojams hipotekārajā kreditēšanā, kur izaugsmes temps ir tuvs 90%,» atzīmēja LB prezidents. Tomēr viņš norādīja, ka ir pamats uzskatīt, ka šogad kreditēšanas tempi pakāpeniski mazināsies.
Pēc izsniegto kredītu summas pret iekšzemes kopproduktu Latvija jau šobrīd ir apsteigusi gandrīz visas jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis un tuvojas atsevišķām eirozonas valstīm - Grieķijai, Somijai, Itālijai.
Strauji mazinās maksātspējīgais pieprasījums - pie pašreizējām nekustamā īpašuma cenām arvien mazāks mājsaimniecību skaits var atļauties izmantot hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma pirkšanai pat pie vislabākajiem banku piedāvātajiem nosacījumiem. «Šā iemesla dēļ ir pamats domāt, ka šis gads kļūs iezīmīgs ar to, ka bankas aktīvāk uzsāks arī pārējo sektoru kreditēšanu — it sevišķi ražojošo un eksporta sfēru, tā samazinot sava kredītportfeļa atkarību no nekustamā īpašuma nozares attīstības,» uzskata I. Rimšēvičs.
Uz procentlikmju ticamo kāpumu norāda arī Centrālas bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Viņš skaidro, ka, saglabājoties augstai inflācijai, tekošā konta deficītam un valdībai īstenojot fiskālo politiku, visticamāk, LB turpinās saglabāt ierobežojošu monetāro politiku, tā rezultātā tuvākajā laikā nav gaidāms latu procentu likmju samazinājums, tās varētu pat kāpt. Pieaugs arī eiro kredītlikmes.
M. Grāvītis atzīmē, ka pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs kredītu procentu likmju līmenis ir gan augstāks, gan arī zemāks nekā Latvijā. To ietekmē vairāki faktori - konkurence banku sektorā, kredītu valūtu struktūra, inflācijas līmenis un citi nosacījumi.