Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9033045t1hbe6c.jpg)
Pērnā gada oktobrī un novembrī, gaidot NATO samitu, Kalnciema ielas līdz tam necilās ēkas pārvērtās līdz nepazīšanai. Braucot no lidostas, jebkuram ciemiņam vairs nebija kauns rādīt satiksmes artēriju, kura tik ilgi bija gaidījusi, kad to sāks kopt, lai pamatoti kļūtu par Rīgas lepnumu.
Laimīga nejaušība
Jau pirms 10 gadiem arhitekts Pēteris Blūms rakstīja par Rīgas vēsturisko koka apbūvi, arī par Kalnciema ielu. Tikpat kaismīga koka namu aizstāve ir arhitekte Zaiga Gaile, bet nekas nebūtu sācies, drīzāk – gluži otrādi – vecie nami pamazām ietu bojā, ja neatrastos cilvēki, kurus ieinteresētu tieši šī iela. Laimīgas sakritības, nejaušības vai nezin vēl kādu citu apstākļu ietekmē brāļus Kārli un Mārtiņu Dambergus piesaistīja Kalnciema un Melnsila ielas krustojums, kur uz samērā neliela zemes gabala satupušas sešas koka ēkas – katra ar savu vēsturi, atšķirīgām fasādēm un nolietojuma pakāpi.
Katram ir savs bērnības stāsts, kurš, gadiem ritot, iegūst jaunas nianses, pat neiespējami pateikt, kas vēlāk mūs pamudina tā un ne citādi rīkoties. Abiem brāļiem Dambergiem bērnībā vasaras aizritēja Vecpiebalgā, kur vecākiem bija lauku sēta ar 150 gadu ilgu vēsturi. Vectēvs un tēvs puikām prata ierādīt iemaņas darbā ar koku, kas, izrādās, lieti noderēja vēlāk, jo nekas jau nepaliek bez pēdām. Mārtiņš, vecākais no brāļiem, mācījās Lietišķās mākslas vidusskolā, Kārlis ir studējis ekonomiku. «Esam izauguši Pārdaugavā, kur ir šis ēku un pagalmu kopums, šī īpašā aura,» stāsta Kārlis. «Kalnciema iela bija bēdīgā stāvoklī, tas ir mantojums no padomju laika – mājas nolaistas, iela – nolaista. Vienu ēku restaurējot, neradīsim kopējo vidi. Viena varētu būt kā paraugmāja, bet vajag vidi kopumā. Uz to iets mērķtiecīgi.«
«Ir skaidra ideja – tā plānots, un tā ir sanācis,» īsi komentē vecākais brālis Mārtiņš. Viņš ir arī SIA BC grupa valdes priekšsēdētājs, jo vispirms abi brāļi izveidoja grīdu dēļu ražotni Kuldīgā, bet te, Kalnciema ielā 35, pašlaik iekārtots grīdu salons, bet otrajā stāvā izvietojies Lienes Griezītes arhitektu birojs.
Pirmā bezdelīga
Lai kaut ko sāktu darīt, viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem – cilvēku resursi. Latvijā viņu katastrofāli nepietiek teju vai katrā nozarē, nekāds izņēmums nav ēku, īpaši koka namu, restaurācija. «Šis darbs saistās ar zināmu specifiku, līdz ar to būtiski atrast tādus, kas kaut ko no šīm lietām saprot, un viņu nav daudz,» klāsta Kārlis. «Šī pirmā restaurētā koka ēka tapa pusotra gada laikā. Grīda ir ieklāta no jauna, bet no veciem dēļiem, tiem varētu būt 70–100 gadu. Te apakšā bija betons, skaidu plates, flīzes, kas nu katrā mazajā būcenītī. Labi saglabājušies bija fasādes dēļi, ar ko apšūta ēka. Arī stiklotajai verandai vesels un nebojāts izrādījās tikai viens zonējums. Ir diezgan grūti atrast piemērotus materiālus, piemēram, galda platie priedes dēļi nākuši no viena veca nama Vienības gatvē. Mūsu uzņēmumā ir speciālists, kura pienākums ir sagādāt koka ēku restaurācijai piemērotus materiālus, tikai dažkārt kāds piezvana.
Koks ir mūžīgs, viss atkarīgs no tā, kur to izlieto. Mums ļoti daudz palīdzēja zinātniece Irēna Lūse no Koksnes ķīmijas institūta, lai klientiem nerastos problēmas, iegādājoties vecos grīdas dēļus. Grīdas izgatavojam no dažādiem kokmateriāliem, izvērtējam, ko piedāvāt un kā tās iederēsies vienā vai otrā interjerā,» saka Mārtiņš.
Abi brāļi gandarīti arī par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ieinteresētību pirms NATO samita kaut daļēji sakopt Kalnciema ielas koka namu fasādes, tāpat nenoliedzama ir organizācijas Latvia Nostra līdzdalība, kā arī Rīgas domes atsaucība, palīdzot namīpašniekiem atjaunot fasāžu krāsojumu. Kalnciema ielas attīstības koncepcijā Pēteris Blūms redz arī tālāko darbības plānu: jāsāk labiekārtot Kalnciema ielas braucamo daļu, izveidojot vairākas kabatas transportam, gājēju pārejas; samazināt iespējamo braukšanas ātrumu pat līdz 30 km/h; jāiekārto stilistiski piemērots nakts apgaismojums, kas izceltu namu skaistumu un individualitāti; ēkas, kas novietotas pārāk tuvu ielas braucamajai daļai, varētu norobežot ar nelieliem dubļu aizsargiem – sētiņām, kādas ir izveidotas Vācijā.
Piecu istabu dzīvoklis
Kad gana esmu iztīksminājusies par plašo stikloto verandu, vecajiem atpūtas krēsliem, kas mirdz un laistās, stāvajām koka kāpnēm, podiņu krāsni un viļņoto grīdas klājumu, Kārlis ierosina aiziet uz otru ēku, kurā remontdarbi tikpat kā beigušies. Tas ir nams paralēli Melnsila ielai, kas ieguvis mazliet īpatnēju zilganu fasādi. Tā nav jiftīgi zilā, ko gadījies redzēt Baltkrievijas ciematos un plašajā Krievzemē, un tomēr zila. Mārtiņš pārliecināts, ka kopējam ansamblim tas nenieka netraucēs, bet drīzāk izcels ēkas savdabību.