Rīgas dome otrdien neatbalstīja ieceri uz AB dambja būvēt akustisko koncertzāli. Par koncertzāles būvniecību balsoja 26 deputāti, pret - 22, bet atturējās viens. Balsojumam bija reģistrējušies 55 deputāti. Lai būvniecības iecere tiktu atbalstīta, par koncertzāles būvniecību bija jānobalso vismaz pusei no deputātiem, kas bija reģistrējušies balsojumam.
Koncertzāle uz AB dambja bija iecerēta 22 000 kvadrātmetru platībā. Iecerēts, ka lielajā zālē būs 1400 skatītāju vietas, bet mazajā zālē - 350 vietas. Mēģinājumu zāle būs aptuveni 375 kvadrātmetrus liela.
Pēc valsts aģentūras «Jaunie trīs brāļi» publiskotajiem aprēķiniem, koncertzāles celtniecībai būtu nepieciešami vismaz 62,3 miljoni latu. Koncertzāles ēkas izmaksas paredzētas 38,1 miljons latu, AB dambja rekonstrukcija izmaksātu 14,05 miljonus latu, infrastruktūras pārveide AB dambja tuvumā, ielu un celiņu izbūve - 3,895 miljonus latu, inženierkomunikāciju izbūve - 1,35 miljonus latu, četru joslu tilta izbūve uz Trijādības ielu - 4 728 076 latus, bet gājēju tilta uz Ķīpsalu celtniecība - 1 185 626 latus.
AB dambī paredzēta apakšzemes autostāvvieta 400 automašīnām. Šis skaits aprēķināts, pamatojoties uz ASV standartiem, kuros paredzēts, ka šādam publiskam kultūras objektam uz piecām skatītāju sēdvietām nepieciešama viena autostāvvieta, iepriekš informēja koncertzāles arhitekts Andis Sīlis.
Iecerēts, ka koncertzālē būs aptuveni 2000 skatītāju sēdvietu. Tomēr, ja koncertzāles apmeklētāju būs vairāk, tie varēšot izmantot netālu esošās AS «Hansabanka» ēkas stāvvietas, «jo koncertu laikā vakarpusē bankai apmeklētāju vairs tik daudz nebūs». Jaunajā koncertzālē būs arī telpas ar atsevišķu ieeju mākslinieciskajiem kolektīviem.
Sīlis iepriekš informēja, ka koncertzāle neizskatīšoties tik melna kā maketā: tai dažviet būšot tumši tonēti stikli, bet citur - melnas keramikas materiāls zem stikliem. Tā radīšot viengabalainas sienas efektu kā Saules akmens.
Lai apmeklētāji varētu ērti piekļūt koncertzālei, AB dambi ar Trijādības ielu savienos četru joslu tilts. Gājējiem būs paredzēts atvāžamais tilts uz Ķīpsalu. No Akmens tilta sabiedriskā transporta pieturvietas paredzēts «vieglās konstrukcijās segts gājēju piekļuves ceļš».
Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Sīlis, kā arī vairākas amatpersonas, kultūras un mūzikas darbinieki pirmdien Rīgas akustiskās koncertzāles projekta prezentācijā aicināja domes deputātus atbalstīt būvniecību uz AB dambja. Demakova izteicās, ka pie koncertzāles būšot novietota plāksne, kurā būšot redzams, kā katrs Rīgas domes deputāts balsojis par tās būvniecības ieceres akceptēšanu. Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) pirmdienas koncertzāles prezentāciju šodien preses konferencē nosauca par vienpusēju, pamatojot savu viedokli ar to, ka kultūras darbinieki un mūziķi vienmēr iestāsies par kultūras nozares attīstību. Viņaprāt prezentācija būtu citādāka, ja tajā piedalītos arī citu nozaru pārstāvji, piemēram, satiksmes speciālisti un mediķi. «Akustiskās koncertzāles projektā ieguldīts liels darbs, taču vienlaikus visa valsts uzmanība Rīgas attīstībā vērsta tikai uz aģentūras «Jaunie trīs brāļi» projektiem,» atzina Aksenoks.
Aksenoks pirmdien pēc prezentācijas pauda, ka koncertzāle Rīgai esot nozīmīga, taču pilsētai nepieciešamas investīcijas ilgtermiņā veselības, sociālajā un satiksmes infrastruktūras attīstībā.
AB dambis patlaban ir 550 metrus garš un 42 metrus plats. SZK projektētā koncertzāle ir apmēram 190 metrus gara un aptuveni 60 metrus plata - tātad par 18 metriem platāka par AB dambi. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības obligāti nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums būtu jādubulto.
