Ak, šīs kājas... atkal sāp!

Sāpes kājās, pietūkums, vēnu samezglojumi vai — gluži pretēji — salstošas pēdas. Ko šādos gadījumos darīt, kur vērsties un kā ārstēt, skaidro asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris.

— Galvenā pazīme, kas liecina, ka cilvēkam ir slimas kāju perifērās artērijas, ir aukstas pēdas, un šī slimība visbiežāk skar smēķētājus. Ar vienkāršu paņēmienu — notaustot pulsu uz maģistrālajām artērijām — ārsts jau var aptuveni noteikt, kurš segments ir bojāts. Lai izvērtētu, vai šādu pacientu ir iespējams operēt vai varbūt jāveic perkutāna angioplastija (mūsdienīgs izmeklējums, kad, ievadot katetru artērijā, ar baloniņu tiek paplašināta bojātā vieta un pēc tam ievadīts stents — armatūra, kas nostiprina sašaurināto vietu artērijā), nepieciešama papildu izmeklēšana — angiogrāfija. Tās laikā asinīs ievadītā kontrastviela palīdz nofotografēt un saskatīt asinsvadus. Ar angiogrāfiju jau varam precīzi noteikt, vai pacientam varēsim palīdzēt un tieši ar kādu metodi.

— Ja kaite ir ļoti ielaista?

— Īpaši diabēta pacientiem, kuriem visvairāk cieš tieši apakšstilbu artērijas, pēdu un kāju pirkstu artērijas, tās ķirurģiski tikpat kā nav iespējams atjaunot. Asinsvadu ķirurgiem ir daudz vieglāk strādāt, ja ir bojātas lielkalibra artērijas, tad varam izmantot vai nu paša pacienta vēnas, vai asinsvadu protēzes, lai ievietotu bojāto vietā un izveidotu asinsvadu apvadu (tā saucamā asinsvadu šuntēšanas operācija). Ja ir bojāti sīkie asinsvadi, nākas izlīdzēties ar medikamentozo terapiju, kas nekad nav tik efektīva kā ķirurģiskā. Reizēm pacientiem ar slimām artērijām nākas amputēt pirkstus vai kāju. Tādēļ vēlreiz uzsveru, ka visiem diabēta pacientiem, īpaši, ja ir otrā tipa cukura diabēts, cītīgi jāseko līdzi tam, lai cukura līmenis asinīs būtu maksimāli tuvu normai. Tad arī komplikācijas tik ātri neattīstīsies. Jo kāju artēriju slimība jau nav vienīgā otrā tipa diabēta komplikācija, šeit minamas arī nieru, nervu sistēmas saslimšanas, sirds slimības. Visas šīs komplikācijas attīstās, ja diabēts ir ilgstoši un slikti kompensēts.

— Ar kādām sūdzībām pie jums vēršas pacienti, kam slimas kāju vēnas?

— Visbiežāk ārsts jau vizuāli var redzēt bojātās kāju vēnas, kaut arī reizēm pacientam vienkārši ir sūdzības par smaguma sajūtu kājās. Vēnu slimību diagnostikā mūsdienās vislabākais palīgs ir duplekssonogrāfija. «Veselības centrā 4», kur strādāju kā asinsvadu ķirurgs, šis izmeklējums ir pieejams uz vietas kabinetā, tāpēc pacients uzreiz var uzzināt manu slēdzienu. Uzzīmēju shematiski kāju vēnu stāvokli, lai cilvēks redz, kur ir bojātie sektori, kur — veselie. Tad tiek izstāstīta ārstēšanas taktika...

— ... un tā droši vien ir — jāoperē!

— Pacientam, kam ir sākotnēja smaguma sajūta kājās un neliela tūska, izrakstīsim medikamentus, kas tonizē venozo sistēmu, un vēnu zeķes. Tos lietojot, sūdzības izzudīs.

Taču jau paplašinātas varikozās vēnas var izārstēt tikai ķirurģiski, jo tām jau ir bojāti vārstuļi, kas asinīm vairs neļauj plūst no perifērijas uz sirdi, bet pretējā virzienā. Sākumā vēnas tikai izstiepjas, pēc tam to sieniņas kļūst plānākas, caurlaidīgākas, ārpus tām jau nonāk dažādas asins sastāvdaļas, kuras audos rada neaseptisku iekaisumu. Hemoglobīna sastāvdaļas arī izgulsnējas audos un ar laiku uz kājām uzrodas brūni pigmenta pleķi. Ja tad vēl nekas netiek darīts, ar laiku parādās venozas čūlas.

Naktīs, kad uz ķermeni neiedarbojas gravitācijas spēks, «venozie» pacienti guļ ļoti labi. Pamostas arī ideālā labsajūtā, taču, jo vairāk tuvojas dienas otra puse, jo kājas kļūst smagākas. Savukārt tiem cilvēkiem, kuriem ir slimas artērijas jau dekompensācijas stadijā, problemātiskās ir naktis, jo bez gravitācijas spēka palīdzības asinis nenokļūst kājās un sākas sāpes. Tiklīdz šāds slimnieks nolaiž kāju pār gultas malu, tā gravitācijas spēks ievelk asinis dziļāk kapilāros un nakts sāpes pāriet. Šādi pacienti naktīs mēdz piecelties sēdus vai pastaigāties un tad, kā paši saka, atkal var pagulēt kādu brītiņu.

— Vai slimu vēnu dēļ cieš arī sirds, plaušas un citi orgāni?

— Nē, tā gluži nav. Ja pacientam ir slima sirds, tad rodas kāju tūska. Jo sirds nespēj asinis aizpumpēt.

— Kuras ķirurģiskās metodes izmanto vēnu ārstēšanā?

— Vēnu ķirurģijā izmanto dažādas metodes — klasisko flebektomiju, lāzeru vai radiofrekvenci, kā arī putu skleroterapiju un lāzerkoagulācijas metodi, ja jāārstē, piemēram, vēnu zari.

Mūsdienās pacientus cenšamies ārstēt mazinvazīvi — tas nozīmē, ka maģistrālo virspusējo vēnu operācijas veicam, izmantojot Varadija metodi, kad caur 2–3 mm dūrieniņiem ar speciāliem āķīšiem izvelkam ārā bojātās vēnas. Šīs metodes priekšrocība — nav jātaisa plaši griezieni un nav lielu kosmētisku defektu.

Lāzerķirurģijas operācijas pasaulē sevi pierādījušas kā daudz efektīvākas, arī recidīvu ir mazāk nekā pēc parastās operācijas, kad, lai izņemtu vēnu, cirksnī tiek taisīts grieziens (klasiskā flebektomija). To lietojam tikai tad, ja vēnas jau ir izoperētas un ir ļoti daudz sīku vēnu zaru, kur lāzera vadu nav iespējams ievadīt.

Lāzerkoagulācijas laikā ar vēnā ievadītā gaismas vada palīdzību likvidē tikai vēnas iekšējo slāni, lai tas kļūtu asinscirkulācijai nederīgs. Līdz ar to vēna noslēdzas. Šogad esam sākuši arī endoluminālo vēnu ķirurģiju, kas balstīta uz radiofrekvences starojumu. Arī tas iedarbojas uz vēnu termiski, taču pacientam ir vieglāks pēcoperācijas periods.

— Kā tehniski notiek vēnu operācija?

— Vēnā tālākajā nepietiekamības punktā — vai nu ceļa rajonā, vai apakšstilbā, vai pie potītes — tiek iedurta adatiņa un caur to ievadīts lāzera gaismas vads vai radiofrekvences elektrods — atkarībā no tā, kura metode tiek izmantota. Tālāk vads tiek lokalizēts cirkšņa rajonā, kur virspusējā vēna ieplūst dziļajā vēnā. Atsāpināšana notiek lokāli pa vēnas gaitu. Veicot šīs operācijas, vispārējā narkoze nav nepieciešama.

— Vai tad cilvēkiem nesāp?

— Nevar teikt, ka tas ir patīkams moments, tomēr plusu, operējot lokālajā anestēzijā, ir daudz vairāk — tā nesalīdzināmi mazāk ietekmē organismu kā vispārējā narkoze un tai ir daudz mazāks komplikāciju risks. Ja lāzeroperācijas laikā ar Varadija āķīti aizskaram kādu no blakus vēnām esošajiem jušanas nerviem, pacients uzreiz saka — jūs man tur kaut ko darāt, un ārsts zina, ka nav pieskāries pareizajai zonai, un tālāk neturpina. Operējot vispārējā anestēzijā, pacients nekādas pretenzijas neizrāda, jo guļ. Pēc operācijas, ja gadījies pārraut nervu, var būt nejūtīga ādas zona vai kāds cits defekts.

Svarīgi, ka pēc operācijas lokālajā anestēzijā pacients var iet mājās. Viņam nav jāguļ slimnīcā, nav jāmokās ar galvassāpēm, kas var būt pēc spinālās anestēzijas.

Pēc endoluminālās vēnu lāzerķirurģijas operācijas zilumi uz kājas pazūd apmēram mēneša laikā, bet vēna, kas sākumā jūtama un zem ādas sataustāma kā sāpīgs sabiezējums, pamazām uzsūcas. Pilnībā šis process noslēdzas gada laikā.

— Pastāstiet par kāju vēnu profilaksi.

— Sievietēm, pirmkārt nevajadzētu pārspīlēt ar staigāšanu uz augstiem papēžiem, jo tad apakšstilba muskulis kļūst saspringts un asinis netiek normāli prom no kājas. Augstpapēžu kurpes ir domātas operai un citiem izklaides pasākumiem, bet tiem nav jābūt ikdienas apaviem.

Daudzas sievietes, kas sākušas lietot hormonālo kontracepciju, atzīmē, ka kājas ātri kļūst smagas un uz tām parādās varikozās vēnas. Diemžēl, lai ko arī iebilstu ginekologi, hormonālā kontracepcija atslābina vēnu sieniņas un tās izplešas. Pastiprinās arī asins recēšana, līdz ar to biežāk var veidoties tromboflebīts, arī dziļo vēnu tromboze, parādās sīkie kapilāri.

Sievietēm riska faktors ir arī grūtniecība. Tāpēc jau no tās sākuma visus deviņus mēnešus ieteicams nēsāt vēnu kompresijas zeķes, kas ievērojami samazina iespējamību, ka attīstīsies vēnu varikoze. Tās vajadzētu nēsāt arī cilvēkiem, kam darbs saistīts ar ilgstošu statisku slodzi, piemēram, grāmatvedēm, oficiantēm, pavāriem, kas stāv pie karstas plīts, kur karstums paplašina vēnas. Taču pastniekam, kas ikdienā iznēsā smagās pasta somas un cītīgi nostrādina kāju muskuļus, viss ir kārtībā. Protams, aktīvs dzīvesveids nāks par labu kāju veselībai.

— Tuvojas vasara, karstums, kad cilvēki vairāk sūdzas par sāpēm un pietūkumu kājās. Kā atvieglot stāvokli?

— Tad pacients var atnākt pie ārsta, kurš viņam izrakstīs kādu no ārstnieciskajiem līdzekļiem, kas tonizē vēnu sistēmu un kapilārus, uzlabo mikrocirkulāciju, samazina smaguma sajūtu un piepampumu kājās.