Manos tīņa gados izmēģināju visu — arī randiņtīmekli... Šķita interesanti, gribējās tikties... Hormoni? Neprāts?
Kā karaliene ar kristāla kurpīti! Iepazīšanās stāsts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajā brīdī bija grūti izskaidrot, kas valda vairākumā manā skaistajā galviņā. Iepazinos ar kādu vīriešu sugas šarmanto pārstāvi — elegantu puisi. Man patika viņš, es viņam arī — satikties vēlējāmies pirms Ziemassvētkiem, pirms šiem svētkiem mums tikties neizdevās, jo viņš nedzīvoja Rīgā... Un ne man, ne viņam kaut kā nesanāca laika, lai izrautos no ikdienas steigas pirms svētkiem.
Protams, sākumā daudz pļāpājām čatiņos un arī skaipā... un rakstījām meilus.... Viņš mani aplidoja kā taurenis ziedu lielā pļavā, un vienmēr tā biju es, un neviena cita sieviete šajā pasaulē...
Šie pūkainie sniegbaltie svētki tuvojās, un viņš piedāvāja tos svinēt kopā. Nebiju viņu dzīvē redzējusi, nebija man ne mazākās jausmas, kāds viņš ir patiesībā, jo kas gan ir bildes — tās var sakombinēt un ar fotošopu izveidot visneticamākās lietas.
Tomēr gribēšana satikt šo vīrieti man bija liela, un pat bailes mani nepārspēja, varbūt arī bija bail, bet ne jau tik ļoti, lai es līstu kaut kur tumša kaktā un nevēlētos satikties...
Viņš atbrauca pie manis ar «BMW» un lielu frēziju pušķi, un es biju laimīgākā sieviete uz šīs planētas — es lidoju! Un tad es droši ielēcu mašīnā, un viņš mani aizveda pie upes, kur bija gar krastu salicis un aizdedzinājis daudzas mazas tējas svecītes un pašā krastā izcirtis āliņģi un nostiprinājis šampanieša pudeli. Es jutos kā karaliene, kurai nokrīt un pazūd kristāla kurpīte, un man gribējās noģībt viņa rokās, lai es tiktu atmodināta ar viņa lūpu pieskārienu...
Jā, tas bija randiņš tīmeklī — katras sievietes dzirkstelītes uzliesmojuma vērts brīdis!