Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9039993t1h80c4.jpg)
Ilzi Mazurenko, kas pārstāv kompāniju «Immostate», nevar pieskaitīt Latvijas nekustamo īpašumu tirgus vecajo kārtai — šai biznesā viņa ienāca 1998. gadā. Tomēr ar šiem gadiem viņai pilnīgi pietika, lai noietu ceļu no ierindas mākleres līdz vienai no autoratīvākajām šīs jomas speciālistēm. Viņas atdeve un kompetence ieguvusi gan kolēģu, gan konkurentu atzinību — decembrī Ilze Mazurenko tika pagodināta ar 2006. gada labākā māklera nosaukumu, ko piešķir Latvijas nekustamo īpašumu asociācija «Lanīda».
Divās frontēs
Patiesi, tā Kunga ceļi ir neizdibināmi, un Ilzes Mazurenko karjera ir tam apliecinājums. Deviņdesmito gadu sākumā pabeigusi Medicīnas akadēmiju, viņa devās iegūt praktiskā darba pieredzi uzreiz divās medicīnas iestādēs: «Gaiļezera» slimnīcā un Paula Stradiņa vārdā nosauktajā klīnikā. Darīja to, ko jau pienākas darīt reanimācijas ārstam — vilka cilvēkus laukā no viņpasaules. Darbs, protams, bija cēls, taču slikti apmaksāts. Tādēļ 1998. gadā Ilze piekrita savas māsas priekšlikumam izmēģināt sevi mākleru biznesā. Kā saka — darbu apvienošanas kārtībā. Māsa akurāt gatavojās iet prom no kompānijas «Ober-Haus» un piedāvāja Ilzei savu vietu.
Vai bija bail? Atbildot uz šo jautājumu, mūsu varone smaidot saka: «Tam, kas strādājis reanimācijas nodaļā, vairs ne no kā nav bail.» Sāka viņa ar dzīvojamo telpu nomas sektoru. Turklāt ar to sektora nišu, kura «Ober-Haus» bija neaizņemta — vidutāja pakalpojumi dzīvokļu nomai ar īres maksu virs 300 dolāriem mēnesī. Tas ir dārgais sektors un lielāka daļa klientu ir ārzemnieki. «Angļu valodu es it kā zināju tīri labi, taču valodas prakses trūkuma dēļ sākums bija visai pagrūts. Mans pirmais darījums ar dzīvokli Vecrīgā ilga turpat trīs mēnešus. Līgumslēdzējas puses — Austrālijas latvietis un iznomātājs amerikānis — ilgi nevarēja vienoties: katrs uzstāja uz savām prasībām, taču galu galā viss beidzās veiksmīgi,» atceras 2006. gada labākā māklera titula īpašniece.
Ar katru nākamo darījumu Ilze uzkrāja pieredzi. Slēdza līgumus par dzīvokļu nomu gan par trim, gan četriem tūkstošiem dolāru mēnesī. Un, ja sākumā vēl centās apvienot ārstes un mākleres profesiju, vēlāk izlēma par labu darbam ar nekustamiem īpašumiem.
Pārorientēšanās uz biznesu
Kā atzīst pati Ilze, sevi kā nomas biznesa profesionāli viņa sāka sajust pēc gadiem diviem, kad viņu saviem klientiem sāka ieteikt pat citu kompāniju pārstāvji. Paralēli paplašināja savas darbības jomu — sāka nodarboties ar vidutāja darbību nekustamo īpašumu pirkšanas darījumos un kļuva par «Ober-Haus» Vecrīgas nodaļas vadītāju.
Ilzei izveidojās labi lietišķie sakari ar kompānijas «Domuss» pārstāvjiem. Viņai piedāvāja nodarboties ar restaurējamas dzīvojamās mājas realizāciju Vīlandes ielā 2/Rūpniecības ielā 1 Rīgā. Objektu pārdot izdevās ātri — trīs mēnešu laikā un par tam laikam visai augstām cenām — 1400–2200 dolāriem kvadrātmetrā.
Jaunā pieredze viņu pamudināja ķerties pie sava biznesa. 2004. gadā tika nodibināta kompānija «Immostate», kuras nosaukums burtiskā tulkojumā nozīmē «Nekustamo īpašumu valsts». Par «Immostate» debijas projektu kļuva vērienīgais projekts «Centra nams», kura attīstīšanā un pilnveidošanā Ilze ieguldīja ne mazumu spēku un enerģijas. Viņa vadīja komandu, kas nodarbojās ar apartamentu pārdošanu šajā unikālajā mājā.
Pēdējo pāris gadu laikā kompānija «Immostate» Latvijas tirgū pratusi iegūt slavu kā viena no vispazīstamākajām elites projektu attīstītājām un pārdevējām. Tās kontā ir projektu realizācija Ausekļa ielā 7, «Palisāde» (Vīlandes 8), «San’Antonia» (Antonijas 11), kā arī prestižajā Vecrīgas jaunceltnē Vaļņu ielā 4, kas pašlaik ir viens no visdārgākajiem projektiem Latvijā. Bet drīzuma tirgū ienāks jaunākie «Immostate» speciālistu darba augļi — divas jaunas mājas Teātra ielā.
— Cik sarežģīti ir strādāt tā saucamajā dārgo nekustamo īpašumu sektorā? — mēs vaicājam raksta varonei.
— Strādāt vispār ir sarežģīti, — Ilze smaida. — Galvenais, kā jebkurā lietā, ir visu novest līdz galam. Pie mums ir pārāk mazs tirgus, lai varētu atļauties riskēt ar savu reputāciju. Runājot par dārgo nekustamo īpašumu sektoru, šeit vissvarīgākais ir izprast pasūtītāja un nākamo pircēju prasības, skaidri apzināties, ko viņi vēlas un kam pievērš uzmanību. Tāpēc pastāvīgi jāseko jaunumiem pasaulē, jāpiedalās starptautiskās izstādēs, jāpēta, kā cilvēki dzīvo citās zemēs, kā attīstās dārgo nekustamo īpašumu tirgus Francijā, kā Maskavā, kas citur tiek uzskatīts par elites mājokļiem...
— Jūsuprāt, kādus mājokļus Latvijā var uzskatīt par elitāriem? Strīdi par šo tēmu nerimstas joprojām.
— Es šim jautājumam pieietu mierīgāk. Elitāro projektu tirgus pie mums tikai sāk attīstīties. Mums vēl nav tādu tradīciju, kādas izveidojušās vecajās Eiropas galvaspilsētās. Ar labu atrašanās vietu, uz ko paļaujas daudzi šā segmenta spēlētāji, vien ir par maz. Jāņem vērā savu autostāvvietu esamība pie mājas un projekta dzīvokļu skaits, kas nedrīkst pārsniegt 20–25 dzīvokļus, jābūt durvju sargam un panorāmai, kas paveras no dzīvokļu logiem — uz parku vai upi... Nevar teikt, ka pie mums nebūtu elites klases mājokļu — šis sektors attīstās. Taču līdz tādiem projektiem, kādus esmu redzējusi, piemēram, Rietumeiropas valstīs, mums vēl jāaug un jāaug.
— Jūs aktīvi sadarbojaties ar ārzemju investoriem. Vai, jūsuprāt, viņu interese par Latvijas tirgu samazinās, vai arī tā tomēr turas iepriekšējā līmenī?
— Atbildēšu tā: ārzemniekiem galvenais ir projekta atdeve. Pie mums dzīvokļu un ēku cenas aug, bet nomas likme palielinās lēni. Latvijā aizvien mazāk ir labu īres namu, kuros investētie līdzekļi varētu atmaksāties 8–10 gados. Šāds termiņš tiek uzskatīts par optimālu Rietumos. Pie esošajām nomas likmēm Rietumu uzņēmējiem jābūt gatavam, ka investīcijas Latvijas nekustamajos īpašumos atmaksāsies tikai pēc 20–30 gadiem. Bet tas apmierina ne visus. Lai gan — daži joprojām turpina investēt līdzekļus, ticot, ka nomas maksa gan dzīvokļiem, gan biroju objektiem Rīgas centrā perspektīvā palielināsies.
— Nomas maksa ir viena lieta. Bet kā ir ar nekustamo īpašumu cenām Vecrīgā un galvaspilsētas centrā? Vai arī tās tupinās augt?
— Es piekrītu scenārijam, kas paredz cenu stabilizēšanos. Vēl vairāk — arī Latvijas galvaspilsētas centrālajā daļā būs atsevišķi ne visai augstas kvalitātes projekti, kas kļūs lētāki. Pašlaik brīvi ir puse jauno un renovēto Vecrīgas mājokļu, un, ja bankas paaugstinās kredītprocentus apbūvētājiem (kas izskatās visai ticami), viņiem kļūs neizdevīgi turēt dzīvokļus.
— Tad jau jaunas daudzstāvu ēkas neviens vairs nebūvēs? Jūsu uzzīmētā perspektīva ir ne visai iepriecinoša.
— Nē, būvēt turpinās. Taču projekti būs pārdomātāki it īpaši cenas un kvalitātes attiecības ziņā. Lūk, mēs — «Immostate» — gatavojamies debitēt divu jaunu dzīvojamo objektu attīstītāju lomā. Ceram, ka uzkrātā pieredze ļaus attaisnot tirgus cerības.
Iespraudums
Ilze Mazurenko: «Aptuveni 80% visu Vecrīgas un Klusā centra mājokļu nomnieku ir ārzemju un starptautiskās kompānijas, kas īrē dzīvokļus saviem darbiniekiem.»