Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9040362t1he096.jpg)
150 latu ir summa, kas, pēc valsts ieskatiem, būtu attaisnojama izglītības iegūšanai un medicīnas pakalpojumiem gadā un no kuras būtu pārrēķināms un atmaksājams 25 procentu apmērā noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vismaz jau piecus gadus ne tuvu nelīdzinās skaitlim, kas reāli maksājams par šādiem pakalpojumiem Latvijā.
Pirms 14 gadiem Latvijas Saeima lēma, ka maksa par studijām, par kvalifikācijas celšanu vai specialitātes iegūšanu nebūtu apliekama ar iedzīvotāju ienākumu nodokli — maksājot par šiem pakalpojumiem, persona iegulda ne tikai sevī, bet arī darba tirgus kvalitātē, faktiski visā sabiedrībā. 1993. gadā, kad, piemēram, studijas Latvijas Universitātē maksāja 100–200 latu, Saeimas noteiktie attaisnoto izdevumu griesti 150 latu apmērā šķita gluži pieņemami. Un bija ne mazums cilvēku, kas šo iespēju izmantoja, pildīja joprojām stipri ķēpīgās un sarežģītās deklarācijas, lai — ar nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi patiešām bijuši 150 latu apmērā, un nodokļi ir maksāti, — no valsts saņemtu šīs summas ceturto daļu — 37,5 latus.
Diemžēl situācija mainās, un tagad valsts noteiktie griesti attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un medicīnas pakalpojumiem raksturojami kā parodija par tematu. Piemēram, Latvijas Universitātē 2007.–2008. mācību gadā klātienes bakalaura studiju programma vidēji maksās 1100 latu. Tāpat milzīgs cenu kāpums bijis vērojams arī medicīnas pakalpojumos.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piekrīt, ka attaisnoto izdevumu griesti nav piesaistīti reālajai situācijai un tēriņiem, bet arī tam, ka iedzīvotāju iesniegto deklarāciju apstrāde ir laikietilpīgs process, kas aizņem krietnu cilvēkresursu daļu, ko varētu novirzīt arī citiem mērķiem. Taču VID ir tikai izpildītājs, kas valdības un Saeimas noteikto kārtību neapspriež. Tikmēr Finanšu ministrija, kas varētu rosināt izmaiņas likumos un normatīvajos dokumentos, to šobrīd nav izvirzījusi par sava darba prioritāti un noteikumu pietuvināšanu reālajai situācijai nesola. «Grozījumi noteikumos un likumos, kas saistīti ar attaisnotajiem izdevumiem, nav prioritāte. Tiek strādāts pie tā, lai palielinātu minimālo algu, neapliekamo minimumu un iedzīvotāju labklājību uzlabotu ar citiem līdzīgiem paņēmieniem, bet attaisnoto izdevumu griestu palielināšana nav prioritārs jautājums. Piekrītam, ka kopš 1993. gada noteiktie attaisnoto izdevumu griesti nav samērojami ar esošo situāciju, bet mainīt to nav paredzēts. Savukārt jautājums, ka strādājot ar iedzīvotāju ienākumu deklarācijām VID, arī iedzīvotāji patērē lielākus resursus, nekā vēlāk tiek iegūts un faktiski nebūtu lietderīgs, nav korekts. VID darbiniekiem ir jāveic funkcijas, ko valsts tiem ir uzticējusi, un diskusiju par to, cik izdevīgi vai neizdevīgi tas ir, nav,» teica Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace.
Līdzīga nostāja ir arī VID Rīgas reģionālās iestādes Nodokļu normatīvo aktu piemērošanas daļas priekšniecei Ingai Antipovai. «Katru gadu palielinās to iedzīvotāju skaits, kas vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ņemot vērā, ka ar šo gadu attaisnotos izdevumus iespējams atgūt pat par trim iepriekšējiem gadiem, to iedzīvotāju skaits, kuri pilda deklarācijas, varētu nedaudz palielināties. Un liegt cilvēkiem iespēju atgūt pārmaksāto nodokli nebūtu pareizi. Jāteic gan, ka daudziem deklarācijas veidlapu aizpildīšana joprojām šķiet sarežģīts darbs, un daudzi neiztiek bez konsultācijām pie VID amatpersonām. Turklāt esošajā kārtībā iedzīvotājiem ir jāaizpilda vairākas veidlapas, kaut arī, ņemot vērā VID datu bāzi, pietiktu tikai ar vienas aizpildi. Tas varētu procesu paātrināt un atvieglot gan iedzīvotājiem, gan arī VID personālam,» skaidro Antipova.
Kamēr attaisnotie izdevumi nav noteikti par valstiski svarīgu un aktuālu jautājumu, grozījumi nav gaidāmi nedz attaisnoto izdevumu griestu jautājumā, nedz arī sadaļā, kas attiecināma uz pārmaksātā nodokļa saņemšanai noteiktās kārtības vienkāršošanu.