Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9041359t1h2796.jpg)
Cilvēks darbā pavada tik lielu daļu sava mūža, ka uzņēmumu vadītājiem neatliek nekas cits kā iekārtot to darbiniekiem iespējami ērtu — lai dienas beigās negribētos pēc iespējas ātrāk no tā izkļūt... Vienlaikus dizaineriem jāmeklē iespējas telpas plānot racionālākas, neaizmirstot arī par firmas prestižu.
Vispirms jāformulē prasības biroja telpām —cik darbinieku un apmeklētāju būs, kas un kā strādās ar apmeklētājiem. Piemēram, vai ar klientiem runās darbinieki savās darba vietās vai vajadzīga atsevišķa telpa. Tāpat jānoskaidro, kā izmantos biroja tehniku un komunikācijas, cik daudz diendienā strādās ar dokumentiem (no to daudzuma atkarīgs darba virsmu lielums), kā notiek komunikācija starp darbiniekiem.
Visi vienā
Tagad bieži izvēlas atklāto plānojumu — biroja jeb nodaļas darbinieki strādā nevis atsevišķos kabinetos, bet darba vietas iekārtotas vienkopus lielā telpā.
Atklātā plānojuma biroja ieguvumi:
- lielāka telpu ekonomija;
- atvieglota darbinieku komunikācija, labāks mikroklimats;
- vieglāk nekā atsevišķos kabinetos nodrošināt apgaismojuma, ventilācijas prasības.
Efektīvam uzņēmuma darbam svarīga ir gan oficiālās, gan neformālās informācijas aprite, un tā šādā birojā ir ātrāka.
Šāda plānojuma trūkums — ne visi cilvēki tādā vidē jūtas komfortabli.
Tomēr atsevišķie kabineti no visiem birojiem nepazudīs, jo noteiktu profesiju darbiniekiem ir svarīgi, lai saglabātu apmeklētāju konfidencialitāti, netraucētu citiem kolēģiem, piemēram, advokātu birojos, bankās.
Jo plašāks birojs, jo grūtāk ievērot menedžmenta likumus (nesēdināt cilvēkus ar muguru pret durvīm, atvērtiem logiem, pret pārvietošanās zonu u. c.), bet labam apgaismojumam ir jābūt. Lai telpās iekļūtu dienasgaisma, plauktus novieto perpendikulāri logiem, cilvēkiem labāk sēdēt ar sānu pret logiem.
Jādomā arī par pārvietošanās ceļiem, lai tie īsāki, racionālāki. Tomēr tagad sāk attīstīties t. s. dinamiskā biroja koncepcija — vajadzīgos objektus (papīru, biroja tehniku, materiālus u. c.) novietot visneērtākajā vietā. Tad cilvēkiem biežāk vajadzēs celties un pēc tiem iet, sniegties — tātad izkustēties!
«Karstie galdi» ekonomē
Arī pie mums iestādes, piemēram, auditori, kuru darbiniekiem pastāvīgi nav jāatrodas birojā, bet jāstrādā mājās vai jādodas pie klientiem, biežāk sāk izmantot t. s. hot desking plānojumu. Tas nozīmē, ka birojā ir vairāki darbam aprīkoti galdi, kas nav personificēti, bet katram darbiniekam ir savs pārvietojams atvilktņu bloks vai dokumentu konteiners. Ierodoties birojā, cilvēks paņem savu konteineru un dodas pie kāda brīvā galda strādāt. Ja jātiekas ar klientu, izmanto apspriežu telpas. Šādā birojā var plānot aptuveni par 30% mazāk pastāvīgo darba vietu.
Darba vieta šaurāka un šaurāka
Galdi kļūst arvien mazāki, jo vairs nevajag tik daudz vietas datoram — monitori kļuvuši plakanāki, izmanto klēpjdatorus. Tomēr papīru daudzums diez vai mazinās, tāpēc pavisam sašaurināt galdus nevar.
Ērtai un ražīgai strādāšanai svarīgs labs krēsls. Lielo firmu dizaineri strādā pie cilvēkam arvien piemērotāka modeļa niansēm. Dokumentu, mapju glabāšanai darba vietā vajag plauktus, skapjus.
Sarunu telpas
Sanāksmēm vai sarunām ar klientiem vajadzīgas apspriežu telpas, bet, ja klientu maz, tā var būt arī zona biroja stūrī. Tur novieto lielāku vai mazāku apspriežu galdu ar krēsliem. Tam var būt apaļa, ovāla forma, kas no menedžmenta viedokļa ir optimāla veiksmīgām sarunām (visi pie galda ir vienlīdzīgi — vienādās pozīcijās, netiek norobežoti it kā divās pretējās nometnēs, kā tas ir pie taisnstūrveida galda). Diezgan bieži izmanto arī stūrainos galdus, jo ne vienmēr pie apaļā pietiek vietu. Pie stūrainā var labāk uzsvērt dalībnieku hierarhiju — kurš galvenais un sēž galā, kuram mazāka teikšana... Ja šī telpa kalpos arī kā reprezentācijas zona, tur novieto tāfeli, projektoru un ekrānu, aprīko ar komunikāciju pievadiem, lai tur būtu telefons, uz apspriedi var ierasties ar savu datoru, rīkot videokonferences. Apspriežu telpā vajag arī nelielu rakstāmo, papīra u. c. lietu glabāšanas zonu.
Lielākos birojos ir svarīgas darbinieku komunikācijas telpas, vietas, kur parunāties, iedzert kafiju. Tad ar to neaplies dokumentus uz darba galdiem, turklāt tas arī intensificē darbu, jo nebūs jāskrien uz kafejnīcu ārpus biroja. Var iekārtot arī nelielu virtuvīti papildu komfortam. Atpūtas telpā pašu lietošanai plāno arī mīkstās mēbeles.
Bosa kabinets
Tā iekārtojumam jāvēsta par priekšnieka pozīciju uzņēmuma hierarhijā. Viņam jāietekmē notiekošais ap sevi, jo boss taču pieņem lēmumus. Tas nenozīmē, ka mēbelēm noteikti jābūt masīvām, smagnējām, dārgām. Gadās, ka priekšnieks grib, lai pa durvīm kabinetā ienākošais būtu labi izgaismots, redzams, sēdētu zemākā krēslā, bet viņš pats paliktu ēnā, piemēram, sēdētu ar muguru pret logu, gaismas avotu...
Priekštelpa kā vizītkarte
Dizains telpās, kur birojā ienāk apmeklētāji, atkarīgs no iestādes formalitātes. Sekretāres, dežuranta lete ir kā aizsardzības barjera. Tāpēc šo zonu mēdz iekārtot arī kā parastu darba vietu. Būtu smieklīgi, ja 4 cilvēku birojā apmeklētājus pie ieejas sagaidītu sekretāre aiz letes.
Te novieto mēbeles apmeklētājiem, kam jāuzkavējas pirms došanās pie biroja darbinieka — krēsli, žurnālu galds, var būt atpūtas mēbeļu grupa. Tāpat ieteicams izveidot «kaujas slavas zāli» — zonu, kur parādīt firmas reprezentācijas materiālus, palepoties ar sasniegumiem, atzinībām, lai apmeklētājam uzreiz skaidrs, cik labā uzņēmumā ienācis. Šī zona atkarībā no firmas darbības jomas var būt gan konservatīva, gan radoši veidota.
Konsultēja Uģis Plēsums no biroju dizaina centra «Coppa».
Der atcerēties
Mēbeles modernā birojā izvēlas tā, lai tās vispirms būtu ērtas lietošanai. Tam un nozares specifikai pakārtota materiālu, stila izvēle. Jo vairāk birojā darba vietu, jo lakoniskākam jābūt dizainam. Atklātā plānojuma birojā direktora kabinetam piemērotas mēbeles būs smieklīgas.
Birojā vienmēr ir vieta mākslas priekšmetiem. Tos labāk novietot publiskās zonās.
Psiholoģiska komforta dēļ ir jāļauj darbiniekiem dizainera iekārtoto darba vietu padarīt personisku, lai viņi tajā justos kā savā teritorijā. Piemēram, novietot savas lietas — mīļo fotogrāfijas, interesantas krūzītes, puķes. Darbiniekiem ir jāļauj piedalīties biroja «apdzīvošanā».
Lielos birojos ierīko darbinieku garderobes, kur atstāt virsdrēbes un apavus, bet apmeklētāju zonā var novietot pakaramos, skapjus. Tiem jāatrodas iespējami tuvāk vietai, kurp dodas apmeklētāji. Labāk nenovietot vienā skapī darbinieku un apmeklētāju virsdrēbes.
Apgaismes priekšmetu galvenais uzdevums ir nodrošināt gaismu darba telpās, dizains nav svarīgākais. Tas atkarīgs no biroja kopējā stila un elektrotīklu risinājuma, ko projektējis ēkas arhitekts. Pieņemšanas telpās var atļauties pašmērķīgākus apgaismes objektu risinājumus, bet arī tiem jābūt funkcionāliem.
Vertikālo žalūziju uzvaras gājiens jau beidzas, tagad biežāk izmanto horizontālās.
Dažās ēkās atstāj nenosegtas ventilācijas caurules. Tas agrāk bija raksturīgi skandināvu zemēs. Arī pie mums rēķina, vai lētāk ir pirkt iekārtos griestus un caurules noslēpt, vai veikt to un griestu apdari, atstājot ventilācijas sistēmu redzamu — kā biroja dizaina sastāvdaļu.