Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9041718t1h2e35.jpg)
Tas, ko dēvējam par sadzīves ķīmiju, lielākai daļai ļaužu ir ikdienas sastāvdaļa. Formaldehīdi, ftalāti, hlors, svins, ksilols, triklozāns – teiksiet: tas nu ir par traku, kur gan mēs to visu ņemam?! Piemēram, tīrot zobus. Vai cepot gaļu.
Nevajag uzreiz pārspīlēti šausmināties, izsviest mēslainē teflona pannu vai nosodīt tos, kuri skrupulozi pēta preču marķējumu. Zināt nekad nenāk par ļaunu. Kaut vai tādēļ, lai izlemtu, pirkt vai nepirkt kaut ko, kas ilgtermiņā, iespējams, nodara kaitējumu veselībai vai dabai.
Šoreiz apskatām dažas ķīmiskās vielas, kuru drošība nav pilnīgi garantēta.
Teflons. Par to zinātnieki vēl strīdas: vai nu augstā temperatūrā pats šis materiāls izdala indīgas gāzes, kas izraisa vēzi, un toksiskas daļiņas, kas paliek plaušās, vai arī vainīgas vielas, kas izmantotas teflona ražošanā. Piemēram, kaitīga varētu būt teflona pārklājumu pielīmējošā viela vai teflona ražošanā izmantotais politetrafluoroetilēns, kas netiek pakļauts drošības pārbaudēm. Interesanti, ka teflons sākotnēji bija izveidots, lai kavētu gružu pielipšanu kosmosa kuģiem. Tagad tas ir paklājos, apģērbā, brillēs, datoros, zobu diegos, matu fēnos. Teflons, mīļās dāmas, ir pat pretgrumbu krēmos! It kā jau nekas, tomēr teflona sabrukšanas produkts atrasts laboratorijās pārbaudīto cilvēku asinīs.
Ko darīt? Ir dažādas versijas par to, kāda temperatūra liek teflona pārklājumam kļūt bīstamam. Tāpēc: nelietojiet bojātu pannu, nekarsējiet to ilgi tukšu un visbeidzot – ja teflona pārklājums jūs biedē, nopērciet čuguna pannu!
Triklozāns. Hlorinēta antibakteriālā ķīmiskā viela, ko plaši izmanto zobu pastās, dezodorantos, ziepēs, krēmos, veļas mazgāšanas līdzekļos, pat plastmasas bļodās. Tas konstatēts pat zivīs! Triklozāns uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā. Tiek uzskatīts par kancerogēnu.
Ko darīt? Lai «neiedabūtu» sevī triklozānu, nevajag izmantot plastikāta virtuves dēlīšus, aromatizētus veļas pulverus, triklozānu saturošas zobu pastas. Šobrīd ir iespējams nopirkt zobu pastas, kas satur dabiskas sastāvdaļas, un veļas mazgāšanas līdzekļus, kuri ir pēc iespējas nekaitīgāki cilvēkam un dabai.
Bisfenols A. Vairums konservu kārbu satur šo vielu, kas bojā cilvēka hormonālo sistēmu un kas var nonākt kārbās esošajā ēdienā. Bisfenols A atrodas arī polikarbonāta plastmasā, no kuras gatavo pudeles.
Ko darīt? Vismaz bērnu barošanai nevajadzētu izmantot polikarbonāta plastmasas (tās apzīmē ar PC7) pudelītes! Protams, vislabāk būtu ēst svaigus vai saldētus produktus, nevis tos, kas ilgi «gulējuši» konservkārbās...
Dioksīni, hlors, azbests. Dioksīni ir ļoti toksisku vielu grupa. Tāpat kā azbests un hlors. Šīs ir endokrīno sistēmu un imunitāti bojājošas, kancerogēnas vielas. Dioksīni un hlors tiek izmantoti kā dezinfekcijas līdzeklis, kā arī dažādos balinātājos un balinātos izstrādājumos. Dioksīnu satur pat tualetes papīrs un higiēniskie tamponi, jo ... šo priekšmetu sniegbaltuma noslēpums ir balināšana. Ir lasīts, ka tamponu sastāvā izmantots azbests, lai sieviete asiņotu vairāk un patērētu vairāk tamponu.
Ko darīt? Nelietojiet balinātas higiēnas preces!
Svins. Svins var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem, bet visvārīgākā ir nervu sistēma. Svina daudzums jau ir samazināts, piemēram, krāsu, keramikas izstrādājumu, cauruļvadu blīvju ražošanā.
Ko darīt? Tagad iespējams nopirkt bioloģiskās vai dabiskas krāsas, kas gatavotas no augu eļļām.
Smaržvielas, aromatizētāji. Kosmētikā smaržvielu iegūšanai izmanto līdz pat 300 dažādu ķīmisku vielu. No tām 100 ir potenciāli bīstamas, jo var izraisīt alerģiju vai uzkrāties vidē. Daudzas smaržvielas tiek radītas no naftas produktiem un var izraisīt vēzi, centrālās nervu sistēmas traucējumus, galvassāpes, pat depresiju.
Ko darīt? Tā kā smaržvielu lietošana gaisa atsvaidzinātājos notiek bez ierobežojumiem,neizmantojiet aerosolus – labāk vēdiniet telpas! Izvēlieties ziepes, šampūnus, kosmētiku, kas nesatur sintētiskas aromātvielas, krāsvielas un ftalātus!
Fatalāti. Ķimikālija, ko pievieno kā mīkstinātājus krēmiem, matu un nagu lakām. Tiek uzskatīts, ka ftalāti bojā endokrīno sistēmu, izraisa iedzimtus defektus, anēmiju un vēzi. Ftalāti atrodami kosmētikas precēs un pat olīveļļā. Ir arī tādi pētījumi, kuri liecina – regulāra matu krāsas lietošana var izraisīt urīnpūšļa vēzi vai dažādas alerģijas tieši ftalātu dēļ.
Ko darīt? Sekot līdzi marķējumam un iespēju robežās iegādāties mazāk kaitīgu preci!
Bromētie liesmu novērsēji. Mēbeles un dažādas elektroierīces satur ķīmiskas vielas, kas novērš degšanu. Tās gan samazina plastmasas un tekstilizstrādājumu aizdegšanās risku, toties daudzas no šīm vielām ir toksiskas un var radīt endokrīnās sistēmas, smadzeņu un reproduktīvās sistēmas traucējumus. Uzmanīgus dara fakts, ka no vairāk nekā 50 šādām vielām tikai divu lietošana tiek regulēta ar likumu. Diemžēl nu jau arī zivīs un gaļā atrasti liesmu novērsēji.
Ko darīt? Piemēram, nelietosim prettraipu aizsargvielas, bet gan tādus traipu tīrīšanas paņēmienus, kādus lietā lika mūsu senči. Ekoproduktu veikalos tādus ir iespējams iegādāties, un rezultāts nebūt nav peļams!
Piebilde skeptiķiem. Starptautiskās vides aizsardzības organizācijas WWF pētījumā teikts, ka vides piesārņojuma dēļ pārtikas produktos nokļūst sintētiskas ķīmiskas vielas. Tā kā līdzīgas vielas ir atrastas arī cilvēku asinīs, tas nozīmē, ka ar pārtiku mēs uzņemam šaubīgu sintētisko vielu kokteili. Tāpēc vien par to ir vērts aizdomāties. WWF nebūt neapgalvo, ka sintētiskās vielas, kas atrastas pārtikā, vidē, asinīs, dažādos izstrādājumos, radīs tūlītēju kaitējumu veselībai. Tomēr der zināt, ka trūkst pētījumu, kas precizētu, kādu iespaidu uz veselību ilgtermiņā atstāj sintētisko ķimikāliju apēšana. Turklāt nav garantiju, ka ķīmiskās vielas pirms nonākšanas veikalu plauktos tiek stingri jo stingri pārbaudītas!
Izmantoti Pasaules Dabas fonda materiāli
Kā pasargāt sevi no sadzīves priekšmetu sastāvā esošo kaitīgo vielu ietekmes?
Ieva Ušča, Pasaules Dabas fonda komunikāciju vadītāja:
– Ir jāinteresējas par preču sastāvu. Sākumā cilvēkam preču sastāvā esošās vielas neko neizteiks, bet ar laiku katrs var izveidot savu iepirkšanās sistēmu. Vēlams iegādāties preces ar ekomarķējumu, kas nozīmē videi draudzīgu ražošanu. Arī mājokļa remontam labāk izmantot dabiskus materiālus un iegādāties masīvkoka mēbeles.
Vai, jūsuprāt, šo vielu negatīvā ietekme uz cilvēka organismu nav pārspīlēta?
Aldis Kampars, Dr. habil. chem.:
– Uzskatu, ka ap šo problēmu ir sacelta pārāk liela ažiotāža, jo ķīmiķi, kas nebūt nav tik ļoti pasargāti no saskarsmes ar veselībai kaitīgām vielām, dzīvo ilgi. Domāju, ka tās vairāk ir bailes no visa nezināmā. Varbūt?– jauna modes tendence.