Kāpēc puķes ir tik krāšņas un tā pievelk mūsu skatienus? Gluži vienkārši tāpēc, ka, tādā veidā piesaucot kukaiņus, daba reklamē ziedus, jo tiem ir nepieciešama apputeksnēšana.
Šodien parunāsim puķu valodā!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēki ziedos ir ieraudzījuši krāšņumu un sākuši tos cits citam dāvināt. Tā kā puķes var izmantot par sazināšanās un informācijas līdzekli, ar laiku izveidojās arī puķu valoda, kuru izmantoja, lai mīļotajam cilvēkam pateiktu to, ko nav iespējams uzrakstīt vai izteikt vārdos. «Es tevi mīlu» vai «Es tevi vairs nemīlu», «Neaizmirsti mani» vai «Es tev neticu». Savu nodomu un vēlēšanos izteikšana puķu valodā ir sākusies Austrumos.
Mēs pievēršam uzmanību krāsai, un tā mūsos izraisa noteiktas psihofizioloģiskas izmaiņas, kuras ar prātu pat uzreiz nenovērtējam. Sarkanā krāsa asociējas ar uguni un asinīm, tātad ar jūtu karstumu, kaislību, ar pašu dzīves aktivitāti. Uzdāvinot sarkanu rožu pušķi, var izteikt savu vēlēšanos pēc otra cilvēka, alkas un mīlestību. Zilganie īrisi vēstīs par jūsu skumjām un vientulību, jo zilganā krāsa saistās ar lediem un sniegu, aukstumu un tukšumu, kad nav neviena, ar ko parunāt, tikai paša dvēsele. Baltas krāsa puķes prot runāt par skaidrību un tīrību, nevainību un arī skumjām.
«Es tā vēlējos jums atnest dzeltenās rozes, bet vai jums tās būtu patikušas?» — jautāja kāda kundze.
Šķiet, kas gan tik dīvains šādā jautājumā, bet vēl pirms gadiem 20 dzeltenu puķu pieprasījums un piedāvājums bija ļoti mazs. Un vīrietis pat nevarēja iedomāties sievietei uzdāvināt dzeltenus ziedus, jo šī krāsa saistījās ar viltību un nodevību.
Laiki ir mainījušies, cilvēki ir pieraduši, ka nodevība un vilšanās ir ikdienišķa parādība. Tieši tāpat kā meli un nepatiesība. Mācībā par roku līnijām pasniedzēja norādīja uz to, ka režģis zem Merkura (mazā) pirksta kādreiz bija retums, tagad tas kā meļu un krāpnieku zīme ir vairākumam ļaužu, jo pieradums neteikt patiesību un mānīties ir ienācis sadzīvē — vārdos, domās, runās — un atspoguļojas arī rokās.
Pakāpeniski izveidojās puķu valoda, kurā tika ņemta vērā ne tikai puķu krāsa, bet arī izskats, daudzums un pat izkārtojums. Taču dažādās zemēs un dažādos laikos vienas un tās pašas puķes mēdza runāt atšķirīgi.
Tagad pasaulē gandrīz vairs nemaz neizmanto puķu valodu, tā ir palikusi vienīgi dziesmās, jo ikdienā ilgai domāšanai vairs nepietiek laika un nav zināšanu, nav naudas, nav vēlēšanās, nav daudz kā, kas dzīvi varbūt padarītu bagātāku un ļautu citam pret citu izturēties jūtīgāk un smalkāk, ir tikai īsziņas un sauciens «Sazvanīsimies!», kaut arī tad, kad vēlamies uzdāvināt puķes, mēs ilgi staigājam pa tirgu un grozāmies veikalā ap izliktajiem krāšņumiem, mēģinot sasaistīt cilvēku, notikumu, savu attieksmi un izvēlēto puķi vai pušķi.
Tātad nav gluži tā, ka mēs par to neko nezinām. Pati atceros kāda drauga dzimšanas dienu, kad gribēju viņa rokās kā pārsteigumu ielikt kaut ko īpaši izvēlētu, un tad nu, ieradusies uz svinībām, smējos no visas sirds, jo tieši tādu pašu «pārsteigumu» bija atnesusi cita dāma. Atlika vienīgi padomāt, kāds tad ir šis cilvēks, ja divi ziedu pušķi bija vienādi eksotiski.
Varbūt varam sākt izmantot iespēju runāt viens ar otru zīmju valodā, balstoties uz nelielu izvilkumu no 17. gadsimta romantiskās puķu valodas versijas?
• Zilā kurpīte — sargies, blakus ir ienaidnieks.
• Vijolīte — būšu mūžam uzticīgs.
• Asteres — skumstu un bēdājos.
• Hiacinte — satikšanās dienu nosaka pumpuru skaits.
• Anemone — vēl neatmetu cerības.
• Īriss — gaidi ziņu.
• Zvaniņš — kāpēc moki mani ar savām kaprīzēm; tikšanās stundu nosaka zvaniņu skaits.
• Gladiola — esmu tavs ar visu sirdi un dvēseli.
• Pienene — šķiet, ka tev ir cita?
• Sarkana roze, sarkana tulpe — es jūs mīlu.
• Narcises — šķiet, ka jūsos ir daudz egoisma, palieciet tikpat brīnišķīga, kāda esat.
• Oranža lilija — es jūs neieredzu, jūs esat man nepatīkams.
• Jasmīns — vai jūs mani kādreiz iemīlēsiet?
• Dzeltena roze — esmu greizsirdīgs, cenšos saglabāt savas jūtas pret jums.
• Kaktuss — es tikai ārēji esmu auksts un dzelošs, bet iekšēji maigs un labdabīgs.
• Magone, sniegpulkstenītes — nomierinieties.
• Baltā neļķe — esmu nevainīga.
Kāpēc dažām puķēm ir vairākas nozīmes? Jo populārākas puķes, jo tām ir vairāk skaidrojumu. Lai tā arī būtu tikai spēle, toties tā ir brīnišķīga!
Reiz agrā pavasarī manas draudzenes vīrs lepni atnesa savai sievai magones un bija lepns, ka atradis tik skaistas puķes, bet viņa tā arī nepateica, ka tās ir pārziedējušas tulpes. Vīra vēlme uzdāvināt nomierinošās magones bija tik skaista, ka negribējās likt vilties.
Vēlu vakarā jauns vīrietis tramvajā čaukstina tikko papīrā ietītu puķu pušķi, un mans skatiens pievēršas ziediem, mēģinot saprast, kādus vārdus un jūtas viņš ved savai mīļotajai. Tur bija uzziedējusi krāšņa balta lilija ar trim pumpuriem, trīs baltie īrisi, trīs baltas mārtiņrozes, un pāri visam maigi staroja piecas sārtas gerberas.
Pirmajā acu uzmetienā redzēju tikai sildošās un mīļumu raisošās gerberas, pēc brīža ievēroju liliju, bet pārējie ziedi bija jāmeklē apzināti. Ieraudzījusi īrisu, biju pārsteigta, ka tas tik ilgi palicis nepamanīts. Pamanījusi vēl divus īrisu ziedus, sapratu, cik maz mēs saskatām tad, kad it kā redzam. Tā nu sēdēju tramvajā un domāju, vai viņa iemīļotā skatīsies tikai sava drauga acīs vai vērtēs arī atnesto un puķēs noslēpto ziņu, ko droši vien neizprot pats pušķa nesējs, bet kura tur ir, jo ne velti viņš izraudzījās tieši tādu vēlīnā vakara dāvanu, lai zemapziņas līmenī pateiktu to, ko nevar izsacīt vārdos.