Ko darīt, ja asins analīzē ilgstoši ir pazemināti leikocīti? Ģimenes ārsts un citi speciālisti nevar atrast cēloni.
Jautājums par asinsainu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katram cilvēkam ir veiktas asins analīzes, un lielākā daļa to rezultātu lasīšanu uztic ārstam, jo paši nemaz nezina, ko šie rādītāji izsaka un kādiem tiem normāli vajadzētu būt.
Tomēr pat speciālists nespēj noteikt cēloni, zinot tikai vienu faktu — pazemināts leikocītu daudzums. To skaita vai sastāva pārmaiņas var ietekmēt stress, fiziska slodze, iekaisumi, infekcijas, alerģijas u. c.
Leikocītu jeb balto asins šūnu galvenā funkcija ir aizsargāt organismu no tajā iekļuvušiem svešķermeņiem (baktērijām, vīrusiem, skabargām u. tml.), tādēļ leikocīti ir iesaistīti organisma imunitātes veidošanā. Noteikts to daudzums līdz ar citu izmeklējumu rādītājiem var liecināt gan par iekaisumu, gan par citām veselības problēmām.
Hemoglobīna un eritrocītu daudzums turklāt sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgs — vīriešiem to ir mazliet vairāk.
Vidējai hemoglobīna (Hb) koncentrācijai jābūt 12,3–17,5 grami decilitrā. Eritrocītu (Er) un citu asins šūnu skaitu pieņemts noteikt vienā kubikmilimetrā, un norma ir 4,1–5,9 miljoni. Ja kāds no šiem rādītājiem ir mazāks, veidojas anēmija, bet citu slimību gadījumā tie mēdz palielināties.
Normāls trombocītu (Tromb) skaits ir 150–400 tūkstošu kubikmilimetrā.
Normāls leikocītu (L) daudzums ir 4500–8500 kubikmilimetrā. Noskaidrojot to skaitu, parasti nosaka arī leikocītu šūnu veidu un daudzumu: neitrofiliem leikocītiem kodols var sastāvēt no vairākiem segmentiem vai būt stabiņveidīgs, un šīs šūnas apzīmē ar sg un st. Pārējos leikocītus apzīmē ar Eo (eozinofilie), Ba (bazofilie), Mo (monocīti), Ly (limfocīti).
Rādītāji var atšķirties pat dažādās laboratorijās, ja tās lietojušas atšķirīgas analizēšanas metodes. Turklāt, vērtējot iegūtos rezultātus, ārsts ņem vērā arī subjektīvās sūdzības, tādēļ reizēm pat pilnīgi veselam cilvēkam analīžu rādītāji neatbilst standartam.