Mūsdienās par nopietnu problēmu kļuvusi baktēriju rezistence jeb nejutība pret antibiotikām. Neapdomīgas medikamentu lietošanas dēļ baktērijas pielāgojušās, kļuvušas bīstamas un grūti iznīcināmas. Piemēram, pagājušajā gadā Latvijā 108 cilvēkiem atklāta multirezistentā tuberkuloze.
Uz dažām kļūdām antibiotiku lietošanā norāda P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.
— Vai drīkst lietot antibiotikas, ja cilvēks ir saaukstējies?
— Visbiežākie paaugstinātas temperatūras un augšējo elpceļu slimību — iesnu, gripas — izraisītāji ir vīrusi, kuru ārstēšanai antibiotikas lietot ir bezjēdzīgi, jo uz vīrusiem tās neiedarbojas.
Pētījumos pierādīts, ka visbiežāk antibiotikas nevajadzīgi izraksta tieši bērniem, kuriem biežāk ir vīrusu izraisītas saslimšanas, bet bakteriālās infekcijas viņiem ir samērā retas. Īpaši bieža nevajadzīga antibiotiku lietošana novērojama, ārstējot augšējo elpceļu infekcijas, kuras izraisa vīrusi (rota, adenovīrusi u. c.).
Antibiotikas lieto tikai bakteriālu infekciju (pneimonijas, urīnceļu infekcijas) ārstēšanai. Slimnīcās pirms operācijām pacienti profilaktiski saņem vienu devu antibiotiku, lai samazinātu brūču infekcijas risku.
— Vai antibiotiku lietošana nebojā kuņģi? Varbūt tās labāk lietot injekciju veidā?
— Ja pacients ārstējas ambulatori, 95–99% gadījumu antibiotikas jālieto iekšķīgi — tablešu vai kapsulu veidā. Dažkārt tās var lietot lokāli, piemēram, acu vai ausu pilienu veidā. Slimnīcā pacientiem, kuri atrodas smagā stāvoklī, tās injicē vēnā. Mājas apstākļos antibiotikas injekciju veidā varētu lietot vienīgi pacientiem ar izoperētu kuņģi, vemšanu, traucētu apziņu vai atmiņu.
Lielākā daļa antibiotiku ir vienlīdz efektīvas, lietojot gan iekšķīgi, gan injekcijās. Tas, ka antibiotikas «jāšpricē» muskulī, ir novecojis uzskats.
— Ko darīt, ja, lietojot ārsta izrakstītās antibiotikas, parādās blaknes, piemēram, alerģiska reakcija?
— Ja antibiotiku lietošana izraisījusi tādas bīstamas blakusparādības kā nātrene vai caureja, noteikti jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, un zāles ir vai nu jānomaina pret citām, vai vispār jāpārtrauc lietot. Sevišķi bīstama ir ar antibiotiku lietošanu saistīta caureja, ko dažos gadījumos izraisa rezistentās baktērijas. Ja tā laikus netiek ārstēta, sekas var būt ļoti smagas (pat pacienta nāve), tādēļ, sākoties caurejai, noteikti jākonsultējas ar ārstu.
— Ja kļuvis labāk, vai drīkst pārtraukt antibiotiku kursu?
— Antibiotiku lietošanas kursa ilgums parasti ir piecas dienas. Parasti pacients jūtas labāk jau nākamajā vai aiznākamajā dienā, tomēr zāļu dzeršanu nedrīkst pārtraukt, jo vajadzīgs pilns kurss, lai iznīcinātu baktērijas un novērstu slimības atkārtošanos.
— Kādēļ daudzas antibiotikas vairs neiedarbojas? Vai organisms pie tām pierod?
— Nejutīgs jeb rezistents pret antibiotikām kļūst nevis cilvēka organisms, bet baktērijas. Šādu baktēriju izraisītas infekcijas izārstēt ir ļoti grūti, tādēļ jāizmanto reti lietotas un ļoti dārgas vai ļoti sen zināmas antibiotikas, kurām ir daudz blakusparādību.
Lielāko daļu bakteriālo infekciju var izārstēt ar šaura spektra antibiotikām, kas iedarbojas tikai uz dažiem baktēriju veidiem un ir daudz lētākas. Piemēram, Zviedrijā plaši lieto tādas sen zināmas antibiotikas kā penicilīnu, ar ko lieliski var izārstēt gan pneimoniju, gan strutainu angīnu.
Diemžēl pacienti nereti pieprasa ārstam «dārgākas, stiprākas un labākas» zāles, tādēļ ārsti iesaka viņiem jaunas plaša spektra antibiotikas, kuras iedarbojas uz ļoti daudziem baktēriju veidiem. Diemžēl tās iznīcina arī organisma normālo mikrofloru — «labās» baktērijas. To vietu ieņem baktērijas, kas kļuvušas nejutīgas pret šīm zālēm.
Par laimi, Latvija nav to valstu vidū, kurās plaša spektra antibiotikas patērē pārmērīgi, tādēļ stāvoklis ar antibakteriālo rezistenci mūsu valstī nav tik slikts kā, piemēram, Francijā un Anglijā, kur līdz pat 50% plaušu karsoņu izraisa rezistentas baktērijas, vai dažos ASV štatos, kur 40% no visām stafilokoku infekcijām izraisījuši meticilīnrezistentie stafilokoki (MRSA).
Zināšanai