Ķengaraga izaugsmes perspektīvas

Neērtais rajons

Šā galvaspilsētas mikrorajona rašanos vēsturiski lielā mērā noteikusi Rumbula, kur savulaik uzcelta galvenā Latvijas lidosta, savukārt maģistrāle no valsts austrumiem bijusi kā savdabīgi pilsētas vārti. Tieši šeit pagājušā gadsimta 60.–70. gados radies Ķengarags. Ģeogrāfiski rajons sniedzies no Porcelāna fabrikas līdz bijušajai rūpnīcai «Sarkanais kvadrāts». Šīs robežas pamatvilcienos saglabājušās arī patlaban. Ķengarags dabas un tehnoloģisku iemeslu dēļ ir ierobežots no divām pusēm: no vienas puses, tam neļauj plesties plašumā Latvijas galvenā ūdensartērija Daugava, no otras puses — lielais dzelzceļa mezgls un dzelzceļa klātne austrumu virzienā. Savulaik projektētājiem un būvniekiem šis rajons bija jāuzceļ, ņemot vērā noteiktās robežas. Rezultātā viss sanācis tieši tā, kā tas ir.

Te lielākoties uzceltas piecstāvu ēkas (lietuviešu projekts) un hruščovkas, kuru vidū iezīmējas deviņstāvu mājas. Tie pārsvarā ir gana labas kvalitātes t. s. mazģimeņu nami. Lai arī piecstāvu apbūvi veido galvenokārt labas paneļu ēkas, šo māju ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām. Protams, mēs visi zinām, ka, ēkas attiecīgi kopjot, tās var kalpot vēl kādus gadus, tomēr ne jau gadu desmitiem ilgi. Savukārt zeme, kā jau visur pilsētā, kļūst aizvien dārgāka, tādējādi nosakot mazstāvu māju ne pārāk ilgo dzīvi. Tiesa gan, Ķengaragā vairāku iemeslu dēļ šis process acīmredzot noritēs daudz lēnāk nekā citos Rīgas rajonos. Kāpēc? Uz šo jautājumu ir grūti sniegt vienu atbildi.

,

Noteiktas vietas vērtējums no pilsētbūvniecības viedokļa ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai pareizi aprēķinātu investīciju ieguldījumu perspektīvas. Tāpēc pirmajā vietā, izvērtējot jebkuru rajonu, arī Ķengaragu, ir tā prestižs. Taču — ak vai! — Ķengaragam tas nav diez cik augsts. Rajons atrodas patālu no pilsētas centra. Pievedceļi gan ir attīstīti, taču izstiepti, tāpēc, ja, piemēram, darbs atrodas tālu no dzīvesvietas, ceļš uz to ir ilgs un apnicīgs. Jāpiebilst, ka Ķengaragam patlaban nav arī tiešas satiksmes ar citiem galvaspilsētas rajoniem. Vēl viens rajona trūkums — nav attīstīta vietējā infrastruktūra. Šeit ir maz skolu un bērnudārzu, lielākā daļa veikalu — nelieli. Lai iepirktos, iedzīvotājiem jābrauc uz pilsētas centru, piemēram, uz Centrāltirgu. Rajonā ir maz medicīnas iestāžu. Rodas priekšstats, un, visticamāk, tā tas arī ir, ka rajona attīstībā neviens līdzekļus neiegulda. Tiesa gan, pēdējos gados aizvien aktīvāk noris šā rajona iedzīvotāju nomaiņa. Marginālās vietas arvien vairāk apdzīvo jaunās ģimenes. Rajons, kopumā vērtējot, kļūst jaunāks. Tomēr kriminālā situācija šeit pagaidām ir gana sarežģīta.

Izvēloties rajonu, kur dzīvot, daudzi lielu uzmanību pievērš ekoloģijai. Un, lai gan rajonā patlaban nestrādā lieli uzņēmumi (savulaik gaisu piesārņoja «Sarkanais kvadrāts» un bijusī Rīgas porcelāna fabrika), cauri rajonam stiepjas Eiropas nozīmes automaģistrāle un dzelzceļš ar lielu dzelzceļa mezglu. Tas, protams, Ķengaragam nepavisam nenodrošina Latvijas «dziedinātavas» slavu...

Saskatīt labāko

Paraugoties no citas puses, Ķengarags un tam piegulošā Rumbula ir ļoti zaļš rajons. Ievērojot stingrus dabas aizsardzības nosacījumus, apstādījumus rajonā iespējams ne tikai saglabāt, bet arī pavairot. Attīstīta autobusu, tramvaju un trolejbusu satiksme ar centru sniedz Ķengaragam iespēju kļūt par transporta ziņā vispiesātinātāko rajonu. Tā kā drīzumā tiks atklāts tilts pār Daugavu un noslēgsies autoceļu šķērsojuma mezgla būvniecība pie Slāvu tilta, domājams, ka Ķengarags iegūs nozīmīgu stimulu tālākajai attīstībai. Analizējot transporta problēmu, nedrīkst aizmirst par dzelzceļu. Jau pašlaik, kad sastrēgumu stundās satiksme Krasta ielā ir paralizēta un daudziem tādēļ nākas kavēt darbu, vilcienu satiksme varētu iegūt īpašu nozīmi: braucot ar vilcienu, bez liekām problēmām var nokļūt pilsētas centrā 7–10 minūšu laikā. Tas, ka šajā teritorijā ir Daugava, Ķengaragam piešķir neatkārtojamu savdabību. Un, ja turpmāk projektēšanas un būvniecības gaitā tas netiks aizmirsts, pilsēta acīmredzot laika gaitā varētu iegūt vēl vienu oriģinālu, ne ar ko nesalīdzināmu mikrorajonu.

,

Ķengarags neapšaubāmi drīzumā iegūs stimulu tālākai attīstībai. Pašlaik vairāki būvnieki ir ne tikai pauduši vēlēšanos sākt šeit celtniecību, bet arī jau iegādājušies atbilstošus zemes gabalus. Jāatzīst gan, ka no ģeoloģijas viedokļa rajons vēl nav pietiekami labi izpētīts. Tādēļ, plānojot celtniecību Daugavas krastā, būs nepieciešama detalizēta rajona ģeoloģiskā izpēte. Visticamāk, šeit nebūs iespējams būvēt augstceltnes. Taču pilnībā iespējams, ka šādas ēkas varētu parādīties automaģistrāles otrā pusē. Tā kā šeit ir attīstīta infrastruktūra, nebūs vajadzīga jaunu gāzes un elektroapgādes līniju ievilkšana, arī ūdens un siltuma apgāde šeit ir pietiekami laba. Būvnieku uzdevums būs tikai atjaunot šo saimniecību. Tas, protams, sadārdzinās celtniecību, taču radīs pārliecību par tīklu drošību nākotnē.

Ķengaragā atradīsies vieta ne tikai jauno ēku celtniecības projektiem — noteikti tiks veikta arī esošās apbūves renovācija. Jo vairāk tāpēc, ka daudzas piecstāvu mājas, kas atrodas starp maģistrāli un dzelzceļu, ir ķieģeļu ēkas. Tās varētu ne tikai renovēt, bet arī papildus esošajiem uzbūvēt vēl divus trīs stāvus. Tiesa gan, lai pašreizējos apstākļos veiktu šīs pārmaiņas, attiecīgo namu iedzīvotājiem būs jāpiedāvā pagaidu mītnes. Taču to izdarīt pagaidām ir diezgan problemātiski. Un pēdējais, taču ne mazsvarīgākais: Ķengaraga tālākā attīstība būs atkarīga ne tikai un ne tik daudz no visiem zināmajiem iemesliem, bet arī no nekustamo īpašumu tirgus attīstības, kas savukārt cieši saistīta ar kreditēšanas tirgus attīstību. Ja šis tirgus pārkarsīs, arī būvniecības attīstība (un ne tikai Ķengaragā) ievērojami palēnināsies. Pavisam tā, protams, neapstāsies nekad.

Anastasija Radionova, kompānijas «BaltHaus» analītikas nodaļas vadītāja:

 — Agri vai vēlu šajā rajonā sāksies pilsētbūvnieciskā attīstība. Patlaban jaunbūvju un otrreizējo mājokļu cena Ķengaragā ir zemāka. Tāpēc uz šejieni pārceļas daudzas jaunās ģimenes, kuru ienākumi pagaidām nav tik lieli, lai varētu iegādāties nekustamo īpašumu prestižākās vietās. Salīdzinājumam — jaunbūves 1 m² Purvciemā pašlaik maksā 1790 eiro, savukārt Ķengaragā — 1580 eiro. Ja te nolems celt ne pārāk dārgus mājokļus, rajons tikai iegūs. Savukārt upes krastā acīmredzot vajadzētu attīstīties arī prestižu mājokļu celtniecībai. Šeit var ierīkot, piemēram, jahtu piestātni.

,

Aleksejs Zagrebeļnijs, SIA «R. Evolution» valdes priekšsēdētājs:

— Uzskatu, ka tai Ķengaraga daļai, kura atrodas no Maskavas ielas uz Daugavas pusi, ir milzīgs attīstības potenciāls. Citviet Ķengaragā šīs izaugsmes iespējas varbūt nemaz nav tik lielas. Mūsu uzņēmumam ir grandiozi plāni, kas saistīti tieši ar reģionu, kas atrodas Daugavas krastā. Nākamgad esam iecerējuši sākt un pusotra gada laikā realizēt projektu «Džonatans» — attīstīt 3 ha plašu teritoriju aiz kādreizējā restorāna «Ščecina», uzbūvējot tur 3–7 stāvu dzīvojamo māju kompleksu, bērnudārzu un vairākus infrastruktūras objektus (sadzīves pakalpojumu centru, sporta zāli, vairākus restorānus). Arī Rīgas pilsēta jau ir atvēlējusi līdzekļus, lai sakārtotu vidi šajā rajonā — pašlaik tiek izstrādāts projekts Daugavas krastmalas nostiprināšanai un labiekārtošanai, lai varētu šeit izveidot promenādi. Arī mūsu uzņēmums, ņemot vērā projekta apjomīgumu, ir paredzējis līdzekļus projektam «Džonatans» piegulošo ēku renovācijai. Līdz ar to šis reģions ar mūsu līdzdalību attīstīsies vismaz 5 ha platībā. Turklāt esam plānojuši parūpēties arī par Ķengaraga iedzīvotāju drošību — pašlaik izvērtējam divu apsardzes firmu sagatavotās programmas reģiona drošības uzlabošanai. Esam iecerējuši nodrošināt iedzīvotāju drošību jau no tā brīža, kad viņi izkāpj no sabiedriskā transporta, izvietojot reģionā divus papildu apsardzes posteņus un organizējot regulāras patruļas.

Aleksejs Haļavins, kompānijas «Nels» līdzīpašnieks:

— Mūsu kompānijas pieredze dzīvojamā fonda renovācijā liecina, ka šis ir smags darbs, taču tam ir savas priekšrocības. Tieši tāpēc es uzskatu, ka Ķengarags — tā ir vieta, kur projektu attīstītāji varēs apliecināt sevi renovācijas jomā. Šeit ir pietiekami daudz piecstāvu māju, turklāt tās ir dažādu sēriju ēkas. Tā kā šis rajons radies nesen, arī namu kvalitāte šeit ir augstāka. Acīmredzot mājām varēs uzcelt vēl vienu vai divus stāvus un modernizēt lodžijas vai balkonus. Viss atkarīgs no būvnieku iespējām rast līdzekļus, lai uz laiku pārvietotu šo māju iemītniekus. Citādi veikt celtniecības darbus šajā rajonā būs diezgan grūti.

Pēteris Strancis, Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs:

— Ķengaraga mikrorajonam tuvākajā perspektīvā nebūs tādu iespēju attīstīties, kādas ir citiem Rīgas rajoniem. Kāpēc? Dabisku iemeslu dēļ. Ķengarags ir norobežots: no vienas puses — dzelzceļš, no otras — Daugava. Šeit ir pavisam nedaudz vietas jaunām būvēm. Protams, Ķengaragā tiks īstenoti atsevišķi projekti, tomēr šīs aktivitātes drīzāk var vērtēt kā izņēmumu. Un tieši tas arī apliecina faktu, ka vietas jaunajai būvniecībai rajonā un tādējādi arī perspektīvas šajā jomā ir nelielas. Turpmāk, kad projektu attīstītājiem radīsies iespējas pārcelt vairāku māju iemītniekus, te varētu noritēt renovācijas darbi. Perspektīva varētu kļūt zemes renovācija pēc Maskavas scenārija — mājas nojauc un to vietā būvē jaunas ēkas ar lielāku stāvu skaitu. Taču to būs izdevīgi darīt vienīgi tad, ja esošās apbūves zeme būs dārga. Tāpat šeit iespējama vecā dzīvojamā fonda renovācija, taču arī nelielā skaitā.

Juris Čirkovs, SIA «Verus nami» tirdzniecības daļas vadītājs:

— Manuprāt, viena no lielākajām Ķengaraga priekšrocībām ir tā, ka šis rajons jau sākotnēji ticis būvēts kā dzīvojamais rajons. Līdz ar to jau pašlaik reģionā ir pietiekami labi attīstīta infrastruktūra (ir gan skolas, bērnudārzi, gan arī veikali un izklaides iespējas). Arī transporta satiksme ar Ķengaragu ir laba — sevišķi ērti līdz centram var nokļūt ar tramvaju, kura ceļā, kā zināms, ir mazāk sastrēgumu. Nākotnē Ķengaraga attīstību pozitīvi ietekmēs pašlaik būvniecības stadijā esošais Dienvidu tilts. SIA «Verus nami» nākamā gada sākumā plāno sākt jauna septiņstāvu dzīvojamo māju kompleksa celtniecību Prūšu ielā. Plānojam jau 2008. gada sākumā šajā projektā piedāvāt tirgū 400 jaunus dzīvokļus. Līdz šim nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Ķengaragam nebija īpaši pievērsušies, taču jau nākamajā gadā viss mainīsies. Zinu, ka šajā reģionā savus projektus plāno attīstīt arī citas kompānijas, un tas priecē, jo ar katru jauno projektu vide kļūst sakārtotāka, un to ir iespēja izjusta arī reģiona ilggadējiem iedzīvotājiem.