Sestdienas naktī no kosmodroma Kanaveralas ragā Floridā bija jāstartē nesējraķetei «Delta II» ar pieciem identiskiem ASV kosmosa pētīšanas pārvaldes NASA mākslīgajiem zemes pavadoņiem, kas vāks informāciju, lai atbildētu uz jautājumu – kad un kur rodas ziemeļblāzmas, kas novērojamas polārajos platuma grādos.
NASA pētīs, kad un kur rodas ziemeļblāzmas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieki domā, ka ziemeļblāzmas (tās novērojamas abu polu tuvumā, tāpēc zinātniski tiek sauktas par polārblāzmām jeb «aurora borealis») rodas pēc tam, kad Saules vēja nestas elektriski lādētas daļiņas Zemes atmosfērā saduras ar skābekļa atomiem un slāpekļa molekulām, atbrīvojoties enerģijai gaismas veidā. Par blāzmu subvētrām tiek dēvēta parādība, kad zaļās gaismas uzliesmojums kļūst aizvien spožāks un pēkšņi pāriet straujā sarkanas, baltas un purpurkrāsas gaismu dejā. NASA programmas «THEMIS» uzdevums ir noskaidrot, kurā zemes magnetosfēras punktā sākas šīs subvētras. Tās spēj radīt ne tikai blāzmas, bet arī īssavienojumus un magnētisko pārslēgšanos, taču nav noskaidrots, kādā secībā šīs parādības notiek. Ja tiks izprasts, kā veidojas subvētras, varēs noteikt, kādas Saules aktivitātes izpausmes cilvēcei draud ar nepatikšanām (sakaru un strāvas padeves traucējumiem), bet kādas ne.
«Tās sākas noteiktā kosmiskās telpas punktā un dažu minūšu laikā virzās garām Mēness orbītai, tāpēc ar vienu pavadoni nepietiek, lai noteiktu to rašanās vietu,» sarunā ar BBC sacījis viens no programmas «THEMIS» vadītājiem, Kalifornijas universitātes Bērklijā speciālists Vasilis Angelopuls.
Plānots, ka pieci «THEMIS» pavadoņi katrs no sava skatpunkta veidos Ziemeļamerikas magnētisko karti, reģistrējot elektriskās un magnētiskās daļiņas. Ar magnetosfēras un ziemeļblāzmu novērošanu vienlaikus nodarbosies arī 20 Ziemeļamerikā (Aļaskā un Kanādā) izvietotas stacijas. Galvenā panākumu atslēga ir viena un tā paša notikuma sinhrona novērošana no vairākiem skatpunktiem, sarunā ar AFP paskaidro Angelopuls, piebilstot, ka NASA plāno arī turpmāk dažādos novērojumos izmantot vairākus pavadoņus, lai iegūtu pētāmā objekta vai notikuma trīsdimensiju attēlu.