Mūžvecais jautājums, uz kuru tā vien gribas atbildēt: jā, reizēm var. Un tas nav ne amorāli, ne liekulīgi, bet gan romantiski un skaisti.
Vai mīlestību var nopirkt?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ruta, slaida simpātiska tumšmate ar lielisku augumu un jauku raksturu, precējusies gadu:
«Iepazināmies, kad mācījos vidusskolas pēdējā klasē. Kādu vakaru devos izklaidēties savas pilsētas naktsklubā. Viņš – gandrīz divreiz vecāks par mani, stalts un izskatīgs, pilsētā diezgan pazīstams savas naudas un mantas dēļ - pievērsa man uzmanību, dejojām, runājāmies. Devāmies romantiskos izbraucienos, arvien labāk viens otru iepazinām.
Sākumā bija tā nedaudz dīvaini pieņemt dārgas dāvanas, bet viņš bija neatlaidīgs, un man, no ne pārāk turīgas daudzbērnu ģimenes nākušai, tas nenoliedzami bija patīkami. Piemēram, dzimšanas dienā mani no rīta aiz dzīvokļa loga sagaidīja dāvaniņa – pilnīgi jauna sarkana automašīna. Viņš bija ārkārtīgi jauks, pieredzējis, nobriedis, ne tāds kā citi vīrieši, kas man bijuši pirms tam.
Viss turpinājās ar to, ka pārvācos pie viņa uz māju, kas atradās skaistā meža ielokā. Sākotnēji šķēršļus mūsu attiecībām lika viņa sieva, ar kuru normālu attiecību nebija gadiem, taču šķiršanos viņa negribēja pieļaut. Pēc tam, kad ar lielām mocībām laulība tomēr tika šķirta, mēs nosvinējām brīnišķīgas kāzas. Vai mani nopirka? Varbūt jā, bet galvenais jau ir rezultāts – šobrīd abi jūtamies ļoti laimīgi.»
Dalīties it visā
Oficiāla statistika gan nav veikta, taču šķiet, ka arvien vairāk kļūst pāru, kas attiecībās ievēro absolūtās vienlīdzības principu – traukus mazgājam abi, restorānā maksājam katrs par sevi, bet dzīvokļa īri dalām uz pusēm.
Ojārs, dzīvo kopā ar meiteni divus gadus:
«Uzskatu – tas, ka esmu vīrietis, neuzliek automātisku pienākumu maksāt visus rēķinus. Mēs esam partneri visās dzīves jomās, arī izdevumus dalām uz pusēm. Reizēm viņa man izmaksā, reizēm es viņai. Vismaz kamēr mani ienākumi neatļauj, neraušos uz pusēm, lai sievietei nebūtu jāstrādā. Arī man ir grūti pelnīt naudu un rāpties pa karjeras kāpnēm, gluži tāpat kā viņai. Turklāt nedomāju, ka sieviete, kas ir man blakus, būtu gatava pieļaut, ka viņu uztur, un sēdēt mājās.
Protams, naudas ietekmi uz attiecībām nosaka tās daudzums. Ja abi raujas kā negudri, bet naudas pietiek knapi makaroniem, tas rada emocionālo spriedzi, tādējādi konflikti nav tieši par naudu, bet ir rezultāts tās trūkumam. Nauda tomēr ir laimes un harmonijas drošinātājs. Man ideālais modelis - abi pelna labi un ceļ savu dzīvi kopā.»
Galu galā nav viena pareizā veida, kā attiecībās izturēties pret naudu. Lai arī kā gribētos ticēt vārdiem «mēs pārtiekam viens no otra, nevis no pārtikas precēm», abas it kā tik atšķirīgās sfēras – racionālā un emocionālā – neizbēgami saskarsies.
«RB» vaicā: Kāda ir naudas nozīme attiecībās?
Māris Gulbis, politiķis:
Kaut arī nauda nedrīkst būt noteicēja attiecībās, neviena ģimene nevar iztikt bez sarunām par to, jo kopīga saimniecība nozīmē kopīgus izdevumus. Tomēr dzīve ir skarba un nežēlīga. Pieļauju, ka it īpaši Rīgā naudas un mīlestības mijiedarbības tēma ir aktuāla.
Māris Bensons, «Bensons Auto» īpašnieks:
Katra pāra attiecības ir cits gadījums, un nav vienota principa, kas būtu visiem pareizs. Naudas nozīme var būt liela vai arī pilnīgi nekāda. Prātā nāk filma «Moulin Rouge», kur galvenā varone saskārās ar naudas un mīlestības pretrunu. Mana paša pieredze ir garš stāsts.
Marika Žuravļova, a/s «Marika» prezidente, domniece:
Nauda mūsdienās ļoti ietekmē attiecības. Daudzi, tiekot pie lieliem līdzekļiem, saslimst ar «zvaigžņu slimību», un attiecības neizbēgami cieš. Savukārt arī trūkums rada spriedzi un nesaskaņas. Tomēr pieļauju, ka ir laimīgi pāri, kas dzīvo pieticīgos apstākļos.